No mierizlīguma līdz nākamajai tiesai?

Kā viens no sēdes noslēdzošajiem darba kārtības jautājumiem tika izskatīts mierizlīgums, kas tiek piedāvāts lietā, kurā prastību tiesā pret novada domi iesniegusi Ina Gulbe. Jau esam rakstījuši, ka galvenais strīdus iemesls šajā lietā – īpašums «Angārs» Viesatās, kas pērn tika izsolīts, bet izsoles likumība – apstrīdēta (prasītājas īpašumā ir zeme zem minētā objekta).

Kā viens no Jaunpils novada domes sēdes noslēdzošajiem darba kārtības jautājumiem tika izskatīts mierizlīgums, kas tiek piedāvāts lietā, kurā prastību tiesā pret novada domi iesniegusi Ina Gulbe. Jau esam rakstījuši, ka galvenais strīdus iemesls šajā lietā – īpašums «Angārs» Viesatās, kas pērn tika izsolīts, bet izsoles likumība – apstrīdēta (prasītājas īpašumā ir zeme zem minētā objekta).

Kā deputātiem norādīja jurists Juris Valters, tiesa piedāvājusi mierizlīgumu, ko otra puse jau ir akceptējusi, bet vēl nepieciešama arī deputātu un domes piekrišana. Nosacījumi, kas ļautu tiesvedību izbeigts, skaidroja J. Valters, – mainīšanās ar īpašumiem. Proti, I. Gulbei piederošā zeme zem attīrīšanas iekārtām Viesatās tiktu mainīta pret pašvaldībai piederošiem īpašumiem – 1,6 un 0,2 ha apjomā. Papildus mierizlīgumā paredzēts, ka prasītāja nepieprasa nomas maksu par «Angāru» un attīrīšanas iekārtām. Bet no pašvaldības puses savukārt tiks segti izdevumi par zemes zem attīrīšanas iekārtām uzmērīšanu un reģistrēšanu, kas ir Ls 1000. J. Valters uzsvēra, ka tādējādi – ar mierizlīgumu – pašvaldība vienlaikus atrisināt vairākus sasāpējušus jautājumus. Tomēr deputāts Ēriks Strautiņš, tāpat kā iepriekš finansu, tā arī domes sēdē pauda neizpratni, kādēļ gan šāds mierizlīgums būtu jāparaksta un domei jāpilda, viņaprāt, absurdas prasības. Tai pat laikā, deputāts neslēpa, ka savā ziņā ir personīgi ieinteresēts, jo reiz arī pats pretendējis uz minēto īpašumu 1,6 ha platībā. Bet to neizdevies iegādāties, jo tā laika pagasta vadība, tas ir – Guntis Gulbis šo pagasta īpašumu noteicis kā teritoriju mazdārziņiem. Tāpat deputātam nebija skaidrs, kā prasības cēlāja kļuvusi par īpašnieci zemei zem attīrīšanas iekārtām? Un viņš apšaubīja arī to, ka tiesa vispār piedāvājusi “mierizlīgumu”. (Paša pieredze, tiesājoties ar G. Gulbi četrus gadus, esot savādāka!) Bet, kā skaidroja J. Valters, kompromiss nepieciešams kaut vai tādēļ, ka minēto tiesu dome varētu arī zaudēt, kā rezultātā izdevumu pašvaldībai būtu vēl vairāk, nekā šobrīd. Diskusijas gan pārtrauca L. Gintere, aicinot klātesošos balsot par sagatavoto lēmumprojektu, kaut Ē. Strautiņš iebilda un solīja pats ar domi oficiāli tiesāties! Tomēr lielākais vairums klātesošo pieturējās pie atziņas, kā to formulēja K. Liemanis, “Miers baro, nemiers posta” un, vienam deputātam atturoties, vienam – balsojot pret, akceptēja mierizlīgumu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *