Jaunpils pusē dīķī nobeigušās zivis

17. maijā, Jaunpilī nolija pamatīgs lietus. Vietējie teic, – pusstundu gāzis tā, ka pāri visam pagastam pārklājās tāda kā balta ūdens siena. Bet nākamajā dienā, ejot garām kaimiņos esošajam Gravu dīķim, jaunpilnieks Aivars Strods pamanīja, ka tajā ar vēderiem uz augšu peld vairākas pamatīga lieluma beigtas karpas.

17. maijā Jaunpilī nolija pamatīgs lietus. Vietējie teic, – pusstundu gāzis tā, ka pāri visam pagastam pārklājās tāda kā balta ūdens siena. Bet nākamajā dienā, ejot garām kaimiņos esošajam Gravu dīķim, jaunpilnieks Aivars Strods pamanīja, ka tajā ar vēderiem uz augšu peld vairākas pamatīga lieluma beigtas karpas. Tā kā beigto zivju skaits aizvien pieaudzis, viņš sazinājies ar dīķa īpašnieku un tiem vīriem, kas, kā Aivars bija pamanījis, te saimnieko – kopj apkārtni, sagatavo dīķus un zivis ziemošanai, kā arī ielaiž ūdenstilpnē aizvien jaunus zivju mazuļus. Un makšķerē, protams

 

Beigta teju tonna zivju

Aina Gravas dīķī bija pavisam drūma – virs tā ”spietoja” kaiju bari, bet sabēdājušies vīri vilka no dīķa ārā, krāva malā, svēra un uzskaitīja kārtējo uzpeldējušo zivju līķu kravu. Līdz 15.00 dīķim un dabai nodarītie zaudējumi bija sasnieguši vairāk nekā 700 kg svara. Kā stāstīja vīri, kaudzes lielāko daļu veido vidēji 6 kg smagas karpas (kopā 100, svarā no 4 līdz 11 kg), bet bija arī pamatīgas līdakas, raudas, līņi, asari, arī divi pērn dīķī ielaistie amūri un pat karūsas, kas tiek uzskatītas par piesārņojuma ziņā ļoti izturīgām zivīm…

Kā noskaidrojām, jau svētdien dīķa īpašnieku pārstāvji sazinājušies ar Vides dienestu un tā inspektoriem, kā arī, pieaicinot pašvaldības policijas pārstāvjus, ņēmuši dīķa ūdens paraugus, ko līdz ar beigto zivju paraugiem nogādājuši zinātniskā institūta «Bior» laboratorijā. Tur tikšot veiktas bioķīmiskās analīzes. Iespējams, kā uzskata sarūgtinātie makšķernieki, to rezultāti palīdzēs noskaidrot ūdens piesārņojumu, tā bīstamību apkārtējai videi, kā arī, kas jo svarīgi, – kaitīgo vielu izplūdes avotu. Zinātnieki gan teikuši, ka veiks tikai pesticīdu analīzes, lai noteiktu citas, daudz smagākas indes iespējamo klātbūtni, arī analīzēm jābūt pamatīgākām, bet tām diemžēl esot pietrūcis naudas…

 

Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 22. maija,  numurā. ŠEIT

Komentāri

  1. Bija karsts laiks ilgstoši, zivīm varēja pietrūkt skābekļa–ja dīķis ir stāvošs un varbūt aizaudzis…

  2. Dikis nau parak liels tadam skaitam zivis un ja nau pienakos svaigs udens.pasi moka zivis tada karstuma un daudzuma.tur lauksaimnieki nau vainigi jo lauki atrodas nostak no dika.

  3. Dārgie draugi!Visu dzīvi esmu dzīvojusi blakus dīķiem…Ja laukus nomiglo ar pecstecidiem un pēc tam stiprs lietus.viss satekt no laukiem ūdenī..

  4. Izraku pie mājas dīķi. Tagad sekošu, kas notiks ar ūdeni, jo ap 100 m attālumā ir Sproģa labības lauki. Nedod dievs, konstatēšu kādas indes. Iesaistīšu labus juristus un nodīrāšu Sproģim kādu ļimonu.

    1. Ātrāk Sproģis iesēs labību tavā dīķī nekā tu viņu iesūdzēsi tev pat utis nau tik daudz cik viņam naudiņa ķešā.

  5. Pipsi draugs beidz fantazēt, kādus Tu vēl juristus iesaistīsi, salīdzini savu ar viņa budžetu, tādi optimisti mūsu valstī būtu vairāk.

  6. Tā var spriest tikai tipisks bāleliņš ar verga dvēselīti. Ārzemēs par tādiem sūdiem, jeb kurš bomzis aptiesā biezos.Masu mediji, video, juristi utt. Mosties, esi mūsdienīgaks. Ja es viņam stādītu priekšā dokumentus ar analīzēm no mana dīķa un viņa zemes, kur būs vienādas indes sastāvdaļas, viņš jau krāmēs naudu bagāžniekā, lai lieta nemaz netiktu publiskota.

  7. tu nu gan esi muļķis, ka 100 m attālumā no indēta lauka roc sev dīķi! negribēji gadījumā baseinu sev tur ierīkot?

  8. Pagaidām dzīvība zeļ un plaukst, nav teikts, ka tur nokļūst kādas indes. Tas vairāk bij domāts, ja nu gadījumā. Bet pec ,,vuks,, loģikas, dīķus Tukuma un Jaunpils novados vispār nedrīkstētu rakt, jo Sproģis apstrādā tūkstošiem hektāru.

  9. Kāds LIS??? Tagad tur igauņu vandālis izsaimnieko Latvijas zemi. Govis kūtī sprāgst simtiem, visas lielās kūtis pustukšas

  10. Kāds sakars ar ķīmijām? Jūs vispār fiziku esat mācījušies? Kā var atšķaidīta ķīmija kas nekaitē augam nodarīt postījumu dīķī zivīm? Ja ielietu tīru koncentrātu dīķī parēķiniet cik ūdens tonnas ir dīķī un kas tur no viņa paliks pilnīgi nekā domājiet ar galvu ja jums viņās ir smadzeņu nevis salmi. Vai tik saimniekam nau kāds draudziņš kuram izdarījis ko nelāgu un atriebies šādā veidā.

  11. Ātrāk Sproģis iesēs labību tavā dīķī nekā tu viņu iesūdzēsi tev pat utis nau tik daudz cik viņam naudiņa ķešā.

Atbildēt uz Olga Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *