Jaunpilī par padarīto atskaitās pašavladības kapitālsabiedrības

30. aprīlī Jaunpils novada domes sēde notika attālināti. Tajā 19 darba kārtības jautājumus izskatīja deputāti: Raivis Pranis, Raivo Altenburgs, Dace Adiņa, Līga Bierande, Velga Pavlovska, Arvis Rasa un Andris Fridriksons.

Parādu daudz, bet peļņa tikai 163 eiro

Par pašvaldības SIA «Jaunpils KS» 2019. gada pārskatu pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Guntis Jubiņš: “Ar dzeramo ūdeni apgādājam 1 112 jeb 48% pagasta iedzīvotāju, kā arī 33 uzņēmumus. Kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas pakalpojumus saņem 1 029 jeb 44% pagasta iedzīvotāju, kā arī 28 uzņēmumi. Siltuma apgādē darbojas divas katlu mājas – ar malku apkurināmā Levestes katlu māja un ar gāzi apkurināmā «Zītaru» katlu māja, darbojas arī četri autonomie gāzes katli dzīvojamajās mājās «Rotas», «Saktas», «Pērles» un «Avoti». 2019. gadā apkurei patērēti 111 000 m³ gāzes un 585,9m³ malkas. Uzstādīti 17 dzeramā ūdens komercuzskaites skaitītāji pie daudzdzīvokļu māju ievadiem. Saimnieciskās darbības nodrošināšanai 2019. gadā iegādāti pamatlīdzekļi par 12 126 eiro. Saražotais ūdens ir 58 609m³ jeb par 1,15% vairāk nekā 2018. gadā. Novadīti kanalizācijas ūdeņu 89 741m³ apjomā, kas ir par 4,48% mazākā kā 2018. gadā. Finanšu rādītāji: neto apgrozījums 2019. gadā bija 143 938 eiro, bet pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas – 188 215 eiro. Bruto peļņa jeb zaudējumi – 55  723 eiro, peļņa – 163 eiro. Iedzīvotāju komunālo maksājumu parāds ir 69 140 eiro, taču tas pārskata gadā samazinājies par 5,6 %.

Iedzīvotāju parāds par pakalpojumu veidiem: par apkuri 31 780 eiro, par dzeramo ūdeni 15 000 eiro, par kanalizāciju 12 000 eiro, atkritumu izvešanu 6 000 eiro, īri 2 700 eiro un pārējiem pakalpojumiem – 1 753 eiro.”

P. Baranovskis bija neizpratnē par ūdens patēriņu: kā tas var būt, ka ūdens tiek saražots vairāk, bet kanalizācijā pieņemts mazāk? G. Jubiņš skaidroja:

“Kanalizācijas novadīšana lielā mērā ir atkarīga no pienotavas ražošanas notekūdeņiem. Līdz ar to, ja pienotava nodod mazāk notekūdeņus, tad arī šis kopīgais cipars būtiski mainās.”

Savukārt deputāte Līga Bierande izteica savus novērojumus par to, ka Viesatās no krāna atkal tek iedzeltens ūdens.” G. Jubiņš solīja, ka šī problēma tiks novērsta.

 Katrs apmeklētājs pilī atstāj vidēji 6,10 eiro

Par paveikto iepriekšējā pārskata gadā (2019) un mazliet ilgākā laika periodā pastāstīja arī Jaunpils pils direktore Kristīne Liepiņa:“ Pagājušajā gadā apmeklētāju skaits mazliet ir pieaudzis. “Top” valstis ir nemainīgas jau vairākas sezonas: visvairāk viesu ir no Lietuvas, Krievijas un Lielbritānijas. Arī neto apgrozījums ir pieaudzis. Ir aprēķināts, ka katrs apmeklētājs, kas ierodas Jaunpils pilī, vidēji samaksā 6,10 eiro.” Par ieņēmumu sadalījumu – vislielākais īpatsvars – 62% esot ieņēmumi no kroga, tad par ekskursijām un viesnīcas pakalpojumiem. K. Liepiņa: “Kā jau minēju lielākie ieņēmumi ir no kroga, tādēļ interesanti ir pavērot, kas ir tas, no kā veidojas kroga ieņēmumi. Lielākais – 44%  – veidojas no ēdienkartes, tie ir apmeklētāji, kas nāk individuāli un iegriežas tieši Jaunpils pils krodziņā, bet 33% ieņēmumi ir no mielastiem un banketiem. Runājot par izdevumiem, pusi no tiem veido darbinieku algas. Pēdējos sešos gados???? remontos ieguldīti vairāk nekā 49 000 eiro, kā arī veikti remontdarbi ar pašu darba spēku. Darba spēka izmaksas arī sastādot aptuveni 45 000 eiro. Kopējais ieguldījums – sešos gados ir 94 000 eiro.

Darbi, kas pilī padarīti sešos gados: izremontētas trīs viesnīcas istabas, visas hoteļa tipa istabas, atjaunota gaiteņa koka grīda atjaunota. Tas kvadratūras ziņā esot bijis vislielākais darbs, jo koridori ir plaši un augsti. Viesnīcas iekārtošanai ir iegādātas dažādas mēbeles un aprtīkojums, tajās skaitā arī džakuzi, kā arī restaurēta koka lustra, Zaļā zāle un Medību zāle tikusi pie svaiga remonta, bijis virtuves palīgtelpu remonts un iekārtošana. Bet apkārtnes labiekārtošanā izveidots pontons ar laivu, tilts uz salu, terase pie katlu mājas. Iegādāta pārvietojamā skatuve, galdi, krēsli un ir veikti dažādi remonta uz restaurācijas darbi – restaurētas pagalma kolonas, logi utt. Kad nākušas klāt arī dzirnavas, arī tur tiekot ieguldīti līdzekļi un darbaspēks.

 

Vairāk lasiet otrdienas, 19. maija, laikrakstā ŠEIT=>

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.