Grāmatu svētku laikā Šlokenbekas muižā svētku dalībniekiem bija jauka iespēja tikties ar Velgu Vītolu jeb tautā saukto lāču mammu. Uz Gaujas Nacionālo parku Līgatnē viņa atnāca strādāt un dzīvot 1981. gada 1. aprīlī. Pirmais dzīvnieks, kuru Velga glābusi, esot bijis mednis. Bet viņas sapnis kopš bērnu dienām bijis dzīvot mežā, kur būtu pieradināti dzīvnieki. Jāteic, ka Velga šo sapni dzīvē realizējusi. Viņa beigusi Latvijas lauksaimniecības Universitātes zooinženieru fakultati. Jāteic, ka studiju laikā gūtās pamatzināšanas par dzīvniekiem noderējušas, taču pašas gūtā pieredze un prasme vērot un izvērtēt dabas procesus ir milzīga. Arī Velgas fotografētie un filmētie kadri no dzīvnieku dzīves ir unikāli, ko neviens fotomākslinieks, iziedams dabā, nespēs iegūt, jo dzīvnieki ļāvušies tam tikai tāpēc, ka uzticas konkrētam cilvēkam. Velga arī raksta grāmatas. Šķiet, īpaši laba lasāmviela tā ir tieši mūsu jaunajai paaudzei, jo tajās ir gan piedzīvojums, gan labs izziņas materiāls par dzīvniekiem, gan arī tiek mācīta dabas un visa dzīvā mīlestība.
Savā stāstījumā Velga Vītola klausītājus iepazīstināja ar to, ko pašlaik var redzēt Līgatnes dabas takās, un arī pastāstīja interesantus atgadījumus savā darbā ar meža dzīvniekiem.
Velga Vītola:
– Pirmie Līgatnes dabas takās, kuras veidoja, lai iepazīstinātu ar dzīvniekiem, ienāca staltbrieži. Pašlaik stalbriežiem sākas riests, un Līgatnē veido divas jaunas skatu platformas (šoruden tiks pabeigtas), jo pēdējos pāris gadus apmeklētājiem nebija iespēja apskatīties staltbriežus, kuri joprojām dzīvo Līgatnes dabas takās. Esmu ļoti daudz rūpējusies par dažādiem meža dzīvniekiem, kuri ir nokļuvuši pie cilvēkiem. Un briedēns Rēzija ir vienīgais dzīvnieks manā mūžā, kuru esmu paņēmusi no dabas.
Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 8. septembra, numurā ŠEIT!
Vienkārši fantastisks cilvēks.
Paldies viņai par lielo un nesavtīgo darbu.