«Zeltzīle» turpinās sniegt ēdināšanas pakalpojumus Engures vidusskolā

Lai cik arī tas nebūtu dīvaini, bet tieši tagad, vasaras brīvlaikā, līdz problēmas un strīdus apmēriem Engures vidusskolā sarežģījušās skolēnu ēdināšanas lietas. Kā saka skolas direktors Jānis Pūce, aizvien jau ir tā, ka vecāki vēlas, lai pusdienas būtu lētākas un labākas, bet savukārt pakalpojuma sniedzējs – SIA «Zeltzīle» pārstāve Tatjana Zuke turas pretī – nevar taču pa tādu naudu pusdienās nodrošināt trīs ēdienus.

Lai cik arī tas nebūtu dīvaini, bet tieši tagad, vasaras brīvlaikā, līdz problēmas un strīdus apmēriem Engures vidusskolā sarežģījušās skolēnu ēdināšanas lietas. Kā saka skolas direktors Jānis Pūce, aizvien jau ir tā, ka vecāki vēlas, lai pusdienas būtu lētākas un labākas, bet savukārt pakalpojuma sniedzējs – SIA «Zeltzīle» pārstāve Tatjana Zuke turas pretī – nevar taču pa tādu naudu pusdienās nodrošināt trīs ēdienus.

Diskusijai izveido vecāku darba grupu

Bet viss strīdus process tomēr aizsākās jau pavasarī, kad skolas direktors J. Pūce vecāku sapulcē iepazīstināja ar anketēšanas rezultātiem. Lielākā daļa vecāku bijusi neapmierināta ar pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un cenām. Tad izveidota vecāku darba grupa piecu cilvēku sastāvā, kas veiktu sarunas ar pakalpojuma sniedzēju, lai vienotos par iespējamiem uzlabojumiem. Diskusijas bijušas visai asas. Vecāki rosinājuši pārskatīt ēdināšanas izmaksas un piedāvāt kompleksās pusdienas par vienu latu. Viņi prasīja, lai skolēnus ēdinātu divos starpbrīžos un kafejnīca savu darbu ēdnīcas telpās sāktu pēc pusdienām. Bijis arī precedents, kad T. Zuke uz kārtējām pārrunām ar vecākiem nav ieradusies. Tas neapmierinātību vēl vairāk pastiprinājis, jo vecāki uzskata, ka uzņēmējai viņas bizness neinteresē. Diskusija metusi augstu vilni, un vecāki pat izvirzījuši prasību atteikties no «Zeltzīles» pakalpojumiem un rīkot jaunu konkursu.

Sarūgtina, ka netiek novērtēta

Engures vidusskolā kompleksās pusdienas (tās, ko pašvaldība apmaksā bērniem no maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm) maksā Ls 1,15 1. līdz 4. klāšu skolēniem (pašvaldība apmaksā 120 pusdienas) un Ls 1,35 5. līdz 12. klašu skolēniem (pašvaldība apmaksā 30 pusdienas). Šie bērni saņem talonus un var izvēlēties, kādu no piedāvātajiem ēdieniem. Karbonādi ar kartupeļiem un salātiem var nopirkt par Ls 1,15. Tāpat arī ēdienu izvēles iespējas ir tiem bērniem, kuri nāk uz ēdnīcu par vecāku doto naudu (apmēram 50 skolēnu). Tātad pusdienas ēd puse no visiem vidusskolas skolēniem. T. Zuke stāsta, ka lētāk pusdienas iznāktu, ja ēstu vairāk bērnu. Labi būtu, ja skolotāji, kā agrāk jau bijis, iepriekš savāktu naudu par pusdienām, jo tad zinātu, cik porcijas ir jāgatavo. Taču tagad tas skolotāja pienākumos neietilpstot. Un dažkārt ir tā, ka bērni vecāku doto pusdienu naudu jau ir notērējuši kafejnīcā, kur šī pati firma pārdod picas un vairāku veidu dažādas smalkmaizītes. Arī dzeramo te var nopirkt. (Kafejnīcā netirgo čipsus un kolu, kas ir neveselīgs ēdiens.) Uzņēmuma īpašniece saka, ka uz skolas ēdnīcu labprāt nāk ēst arī daži pagasta iedzīvotāji, jo tas nav liegts. Viņi ar pusdienām ir apmierināti, daži pat ņemot ēdienu uz māju līdzi. Runājot par ēdiena izmaksām, T. Zuke atzīst, ka lētāk pagatavot ir grūti, jo firma pati maksā par visu – elektrību, īri par telpām, plīti, gāzi, ūdeni, kanalizāciju, firma ir arī PVN maksātāja.

Arī pašlaik skolā notiek nometnes, kuras ēdina uzņēmums «Zeltzīle». Aptaujājot, piemēram, jaunos «Skonto» futbolistus, atsauksmes bija tikai labas. T. Zuke rādīja arī grāmatu, kur visai dažādo nometņu dalībnieki ēdinātājiem sarakstījuši neskaitāmas pateicības. Viņa ir sarūgtināta par to, ko vecāki aptaujās esot rakstījuši un arī paši bērni nereti anketas pildījuši, bet tie, kuriem tagad ir pretenzijas, paši nemaz neesot ne reizes atnākuši uz skolas ēdnīcu un pagaršojuši, pakontrolējuši, kādas tad pusdienas ir. Saimniecei ir arī liela pieredze, jo skolās ēdnīca viņa strādājot 19 gadus un 28 gadus dzīvo Engurē. Juridiskās attiecības ar skolu gan bijušas mainīgas, agrāk strādājusi skolas ēdnīcā, tad brīvprātīgi-obligāti nācies dibināt uzņēmumu.

«Zeltzīle» skolā turpinās strādāt

Acīmredzot skolas direktors J. Pūce no vecāku visai radikālās pieejas nobijās, jo apzinājās, ka jautājums par jauna pakalpojuma sniedzēja atrašanu nebūt nav vienkāršs. Viņš pastāstīja, ka pēdējā laika pieredze citās skolas liecina – Latvijā ienāk «Maxima» lielveikalu ķēdes un ar viņiem lietuviešu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji. Diemžēl ne vienmēr šie pakalpojumi ir kvalitatīvi. Kā norādīja J. Pūce, Pārtikas un veterināra dienesta Tukuma pārvaldes inspektori pagājušā ziemā skolas ēdnīcu pārbaudījuši četras reizes un nekādi pārkāpumi neesot konstatēti. Direktors gan piekrīt, ka sava veida rutīna ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā bija iestājusies, par ko, protams, būtu jārunā, taču, viņaprāt, ir jābūt apdomīgiem ar radikālu lēmumu pieņemšanu. Pašlaik ir nolemts, ka ēdināšanas pakalpojumus skolā arī turpmāk sniegs SIA «Zeltzīle». Šajā mācību gadā pusdienās būs arī dienas piedāvājums, kas maksās lētāk – Ls 1, bet pusdienās nebūs trīs ēdieni. Pie jautājuma par ēdināšanas kvalitāti vecāki un skolas direktors plāno atgriezties pēc Ziemassvētkiem.

Jautājām arī J. Pūcem, vai skola piedalīsies Eiropas Savienībā izsludinātajā skolas augļu un dārzeņu programmā, kas paredz, ka, sākot ar nākamā – 2011. gada – pirmo skološanās nedēļu, skolēniem bez maksas būtu iespējams saņemt 100 gramus augļu vai dārzeņu dienā. Direktors bija atturīgs, jo ir jau bēdīgi slavenā pieredze ar skolas piena programmu. Vai skolas bērni grauzīs kraukšķīgos burkānus, kolrābjus vai ēdīs ābolus? Tomēr, ja vien būs iespēja programmu realizēt, skola tajā piedalīsies, solīja J. Pūce.

Komentāri

  1. Skolaa gaaju sen un biju apmierinaats kaa Tanjas Brigaade gatavoja un cenas arii bij pienjemamas… 😉 lai tie izlutinaatie beernelji daudz nedi…rsh

  2. Skolas ēdienu kvalitāte biežāk ir apmierinoša, kaut reizēm gan gadās, ka ēdiens nav kvalitatīvs, jo saimniece ir varen taupīga, bieži tiek sildīts iepriekšējo dienu ēdiens. Bet arī mājās jau tā mēdzam darīt. Neapmierina tas, ka ēdieni nemainās. Visbiežāk ir divas, trīs zupas, tad jau arī nevar saprast, vai tā ir otro vai trešo reizi sildīta. Saimnieces taupība izpaužas faktā, ka regulāri tiek atkārtoti pārdoti ēdieni ( saldie un zupas), ko neapēd mazie (1.-4.kl.). Tie tiek ļoti veikli novākti no galdiem, jo tūlīt pēc mazajiem ēd vecāko klašu bērni.Reizēm gan saimnieci pārņem labvēlības uzplūdi un viņa šo to piedāvā un atstāj nenovāktu. ( Parasti biezputras piektdienās). Cena ir pārāk liela, jo porcijas ir īpaši mazas, tās drīzāk varētu dēvēt par pusporcijām. Noteikti nav pieņemams, ka bērniem nedod piena produktus, parasti ir kāda diezgan ķīmiska sula, nav piens vai kefīrs, par jogurtu skolas saimniece neko nav dzirdējusi. Kefīru gan var nopirkt, bet tas ir dārgs prieks- maza glāzīte 20 sant. Un skolā par karbonādi sauc jebkādu pankūku mīklā apmērcētu un izceptu gaļas gabalu. Tā nu tas ir.

  3. Katru dienu 178 Ls, un nav svarīgi vai kvalitatīvs ēdiens, vai bērniem garšo. Tad jau nav jābrīnās, ka Zukei nav nekāda interese par skolēniem. Nav vajadzības gatavot garšīgi un lēti, pagasts tik un tā samaksās. Zelta bedre.Mēnesī maciņā ieripo gandrīz 4 tūkstoši latu.

  4. sestdienas avīzē atkal par to pašu.par šo tēmu skolā jau ir runāts vairākus gadus, šķiet bezcerīgi. Kāda jēga atkal meklēt ar avīzi ka’du, kas kaut ko pateiks.Cik jau nav bijušas vecāku sapulces, tāpēc arī tika izvirzīta vecāku grupa, nevis viens vai pāris cilvēku. Ierosinājumi no vecākiem starp citu bija ļoti pozitīvi un varbūt ka kādreiz vajag ieklausīties un pievērsties pārmaiņām, nevis kā padomju laikos, iet pa to pašu taku.

Atbildēt uz Matemātiķis Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.