Mārtiņdiena Lapmežciemā/FOTO/

Pagājušā svētdienā Latvijā norisinājās Mārtiņdienas izdarības. Lapmežciemā – mazliet īpašākas, jo papildu tradicionālajām rotaļām, dziesmām un mīklām, te bija iespēja arī uzzināt, kā ziemu pārlaiž tās radības un kustonīši, kuriem nav jumta virs galvas un radiatoru pie sāniem.

Dienas centrā «Zaķīšu pirtiņa» Mārtiņdienā i ne apmaisīt nevarēja – tik daudz lielu mazu un vēl mazāku svinētāju te bija ieradies. Pasākumu organizēja – Dabas aizsardzības pārvaldes jeb, precīzāk, – Ķemeru nacionālā parka «Dabas mājas» meitenes. Bija gan ticējumu savienošanas uzdevumi, gan bilžu mīklas, kā arī masku gatavošanas meistarklase, kur gatavotais lieti noderēja vēlāk – brīdī, kad svinības pārcēlās ārpus telpām. Tur – pagalmā – vadību uzņēmās ķekatnieki un vienlaikus arī folkloras kopa «Milzkalnieki», kas nosalušos, tāpat kā arī jau no apkārt skriešanas krietni uzsilušos aicināja doties rotaļās un ļauties dančiem. Goda vietā jeb lomā, kā jau Mārtiņdienā pieklājas, bija no apēšanas pasaudzētais gailis, bet par tradīcijām vairāk pastāstīja labā raganiņa jeb, kā latviešiem ierastāks, – spīgana. Viena no ieražām – Mārtiņdienā stāstīt pasakas un minēt mīklas, un par pēdējo šajā reizē bija iespēju nopelnīt arī kādu kārumu.

Bet, atgriežoties pie  kustonīšiem un to ziemīgajiem paradumiem, jāsaka, ka dažs labs fakts bija ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem jaunums vai arī vienkārši labi piemirsies fakts. Nu, piemēram, izrādās, ka tā pa īstam uz guļu Latvijas ziemā dodas abu sugu eži, 4 sugu susuriņi un 8 sugu sikspārņi. Iekārtojas, kur nu kuram ērtāk, – aliņās, žagaru kaudzēs vai iekaras vecu pagrabu griestos. Savukārt, piemēram, lāči, āpši un jenotsuņi, kurus pieņemts uzskatīt par tradicionāliem gulētājiem, savās alās drīzāk gulšņā, ne guļ.

 

Vairāk lasiet otrdienas, 12. novembra, laikrakstā ŠEIT=>

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.