Attēlam ir ilustratīva nozīme

Lemj par parādiem un grāmatvedību

Pagājušā nedēļā, 21. novembrī, norisinājās kārtējā Engures novada domes sēde, kurā kopumā deputāti izskatīja 32 darba kārtības jautājumus. Pārsvarā, kā ierasts, lēma par nekustamajiem īpašumiem, to skaitā tiem, kas pašvaldībai piederoši. Bet tāpat runāja par zvejas rīku piešķiršanas kārtību, mājdzīvnieku turēšanas noteikumiem novadā un dažādu parādu atlaišanu.

Proti,  ja, runājot par pansionātu «Rauda», tā – parādu norakstīšana – ir salīdzinoši regulāra parādība , ņemot vērā, ka klienti mēdz doties mūžībā, nepaspējot par visu norēķināties vēl šajā saulē, tad parādi pagasta pārvaldei ir kas neierastāks. Kā noprotams, situāciju sīkāk deputāti bija analizējuši jau komiteju sēdēs un, kā minēja novada domes priekšsēdētājas  Gundars  Važa, – tāpat nešķiet, ka pamatojums, kādēļ parādi atlaižami, būtu pietiekams. Tomēr, ņemto vērā, ka cita lēmuma gadījumā var gadīties, ka konkrētie cilvēki paliek bez dzīves vietas, nolēma divus parādus –  305,19 un 254,03 eiro apmērā – norakstīt. Dzēsa arī parādus, kas figurē novada domes grāmatvedībā. Vienā gadījumā tā ir bijusi grāmatvediska kļūda, ko citādi, kā vien pieņemot domes lēmumu, labot nav bijis iespējams. Bet atlikušajos – neatgūstamie parādi, kur personas ir devušās mūžībā.

Atgriežoties pie pansionāta, pirmkārt, sēdē atļāva mainīt iestādes nosaukumu. Proti, «Rauda» turpmāk būs “sociālās aprūpes centrs”, ne pansionāts, un tas gan izklausoties labāk, gan arī vairāk atbalsti tam pakalpojumu klāstam, ko iestāde sniedz. Otrkārt, tika precizēts «Raudas» štata darba vietu saraksts un atalgojums. G. Važa klātesošos vēl informēja, ka šobrīd štata vietas iestādē ir 182, klientu skaits – ap 300. Visbeidzot un treškārt, deputātiem bija jālemj par cilvēkiem, kas «Raudā» ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, kuru uzturēšanās maksa tiek līdzfinansēta no Engures novada domes budžeta līdzekļiem (kopumā 11 cilvēki). Tā ir vēsturiski izveidojusies situācija, ka pašvaldība spiesta piemaksāt par šo cilvēku uzturēšanos pansionātā (aptuveni pusi no kopējā izmaksām, kas šobrīd ir 690 eiro). Mēģinājumi jautājumu atrisināt, to skaitā, centieni panākt, lai valsts samaksā par šiem cilvēkiem pilnā apjomā, līdz šim nav vainagojušies ar panākumiem un šogad, skaidroja G. Važa, arī termiņi, kad to pieprasīt, esot garām (pieņemts valsts budžets). Tāpat priekšsēdētājs pauda viedokli, ka diezin vai pēc 21 pansionātā pavadīta gada, vairs maz kur citur šos cilvēkus iespējams izvietot…

Par grāmatvedību bija arī nākamais darba kārtības jautājums – domes deputāti lēma, ka Smārdes pamatskolas rēķinvedība apvienojama ar domes tādu pašu struktūru (Milzkalnes pamatskola jau tādējādi pievienota 1. oktobrī). Deputāte un skolas direktore Gunta Lāce gan iebilda, ka tas lielā mērā tomēr izskatoties pēc optimizācijas un ka vēl arvien ir vairākas neskaidrības, piemēram, par to, kā būs ar cilvēkiem, kas strādā gan domē, gan skolā? Būtībā varētu gadīties, ka tas draud ar atalgojuma samazinājumu. G. Važa mierināja, ka risinājums tiks meklēts, bet neesot arī pamatojuma atstāt grāmatvedību skolā, ja tāpat lielākoties visa rēķinvedība norisinoties domē. Tajā pašā laikā atlikušās novada skolās – Engures vidusskolā un Lapmežciema pamatskolā – viss paliks, kā līdz šim.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.