Engures pusē uziets akmens laikmeta bultas uzgalis

Pirms kāda laika sociālajos tīklos uznira noslēpumains foto. Engures pusē nejauši bija uziets kāds priekšmets, kas, tā pavisam neuzmanīgi lūkojot, atgādina izmēros nelieku plastmasas gabaliņu…Atradēji gan bija daudz vērīgāki. Ar Engures saieta nama un Mērsraga muzeja iesaistīšanos, tika pieaicināts vēstures zinātņu doktors Artūrs Tomsons, kura sākotnējais atzinums – priekšmets ir pavisam autentisks krama bultas uzgalis un, visticamāk, tā ir vēlīnā akmens laikmeta liecība – tātad varētu būt, ka izgatavota pirms aptuveni 4000 – 5000 gadiem!

Pārķemmējot dzintara pļavas

“Vērīgā acs” ir bijis engurnieks – Aleksis Šērs, kurš kopā ar tēti – Normundu Šēru – reizēm dodas dzintara meklējumos. Tādiem iekšzemes iemītniekiem, kāda ir arī šo rindu autore, gan dīvaini šķiet tas, ka dzintaru iespējams lasīt ne tikai pludmalē, bet arī…pļavā. Savukārt piekrastes iemītniekiem, kas apmetušies būtībā tur, kura kādreiz skalojusies jūra, tas šķiet pašsaprotami. Kā lauksaimniekiem ik gadu no jauna jānolasa no zemes izlīdušie laukakmeņi, tā vietējiem – dzintari. Īpatnējo objektu, kas varbūt tikai attāli atgādina dzintaru, Aleksim izdevies saskatīt tieši vienā no šādām reizēm. Par to, ka tas varētu būt, kas interesantāks par plastmasas gabalu, pārliecinājušies, kad atradumu iemetuši ūdens glāzē. “Plastmasai jau būtu jāpeld pa virsu,” spriež Alekša tētis, bet šis – nogrimis. Šaubas, protams, tāpat palikušas, jo, mazums –  kāds izklaidējas un brīvā laikā izgatavo krama bultas?

“Es tā nemāku!”

Tā tiešām izklaidējas jeb, precīzāk, nodarbojas ar eksperimentālo arheoloģiju vēsturnieks Artūrs Tomsons. Uz Engures saieta namu pagājušā nedēļā bija atbraucis ar savu “akmeņu krājumu” un demonstrēja, kā šādus uzgaļus senie mednieki varēja būt izgatavojuši. Un par labu teorijai, ka atradums, visticamāk, ir autentisks, liecina tas, ka tik filigrāns darbs, kaut trenējies un darījis to  daudzkārt, viņam tomēr nesanāk. Interesanti, stāsta vēsturnieks, ka krama Latvijā nav un nebija arī pirms tam. Tas te ievests jau minētājā akmens laikmetā, visticamāk, no tagadējās Polijas, Vācijas teritorijas. Tā kā iezi importēja, to arī ļoti rūpīgi izmantoja un esot redzēti atradumi, kur apstrādāta ir pat visniecīgākā šķiliņa.

Vairāk lasiet 1. decembra laikrakstā ŠEIT=>

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.