Darba mūžs veltīts grāmatām

Māra Egle nesen nosvinējusi savu 35 gadu darba jubileju un tika godināta Engures, Jaunpils un Kandavas novada kultūras darbinieku svētkos.

Māra Egle nesen nosvinējusi savu 35 gadu darba jubileju un tika godināta Engures, Jaunpils un Kandavas novada kultūras darbinieku svētkos.

Aizvien jāaug laikam līdzi

Māras kundze Lapmežciema bibliotēkā ir nostrādājusi 35 gadus un šajā laikā ieguvusi lasītāju cieņu un mīlestību. Viņa ir vidzemniece, no Rūjienas, taču – kā pēc bibliogrāfijas studijām augstskolā atnākusi strādāt uz Lapmežciemu, tā arī šeit iesakņojusies, un bibliotēka ir viņas vienīgā darba vieta. M. Egles izglītība un zināšanas pilnībā ļauj izvērtēt to, kas ir patiesi vērtīgs. Tāpēc gadu gaitā rūpīgi izvērtēti un saglabāti grāmatu krājumi. Noteikumi gan paredz: ja grāmatu trīs gadus neviens nepieprasa, tā norakstāma. Taču Māras praksē ir gadījumi, ka ceturtajā gadā grāmata atkal tiek prasīta. Viņa uzskata, ka vērtīgas grāmatas krājumā saglabājamas, arī stipri nolasītas grāmatas ir vērtība, kas, Mārasprāt, saglabājamas iespējami ilgāk. Bibliotēka Lapmežciemā ir grāmatām bagāta, un nereti te sev vajadzīgo literatūru atrod arī tie, kam pamata dzīves vieta ir Rīga un it kā būtu pieejamas daudz lielākas bibliotēkas.

Grāmatas un grāmatu pasaule ir Māras lielā mīlestība, arī mājās viņai ir sava bibliotēka. Kādreiz bijis kluss sapnis par savu bibliotēkas istabu mājā, taču dzīvē nepārtraukti viss mainās, dažkārt šis tas arī pārvērtējams.

Laika un darba gaitā Mārai nācies aizvien sevi pilnveidot. Viņas pārziņā arī pagasta interneta pieslēguma punkts, kur ikviens interesents var saņemt interneta pakalpojumus. Sākumā datori Māru tā kā biedējuši, taču nu iemaņas apgūtas, pat vēl daudz vairāk nekā mācīts kursos, un atrast nepieciešamo informāciju neesot nekādu grūtību.

Remonta nav bijis kopš 1957. gada

Pie M. Egles bibliotēka viesojāmies otro reizi, pirmā bija pirms vairākiem gadiem. Un vēlreiz ir jāapbrīno Māras izturība tik labi strādāt šādos darba apstākļos: jau gadiem bibliotēkas griestos vērojamas notecējuša ūdens pēdas. Telpās ir ļoti liela šaurība, bibliotēka jau sen ir pāraugusi savas telpas un, jābrīnās, kā šādos apstākļos bibliotekāre tomēr spēj saglabāt mājīguma un omulības sajūtu. Mums gadījies būt visās sešās novada bibliotēkās, un jāatzīst, ka visur citu pašvaldības savulaik par savām bibliotēkām ir gādājušas daudz vairāk. Kā vēlāk noskaidrojām, tad Lapmežciema bibliotēkā remonts neesot bijis kopš 1957. gada. Tad nu vaicājām Lapmežciema pagasta pārvaldes vadītājai Dacei Galanderei, vai tomēr kādreiz remontu nevarētu sagaidīt arī bibliotēkas telpas? Galanderes kundze atbildēja ka arī viņa neatceroties, kad šīs telpas pēdējo reizi remontētas, un apgalvoja, ka par bibliotēku tiekot domāts, iespējams, pat tai tiks meklētas jaunas telpas, taču galīgais lēmums tikšot pieņemts tad, kad būs redzami jaunā pašvaldības budžeta skaitļi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.