Būt vai nebūt Engures novadam II

29. septembrī Smārdes pagastā notika Engures novada (Engure, Smārde, Lapmežciems) izveides projekta sabiedriskās apspriešanas sapulce. Kā atzina Smārdes pagasta padomes priekšsēdētājs Gundars Važa, projekts izstrādāts ar vienu mērķi – saglabāt uz vietas visu, kā ir, lai iedzīvotāji nezaudētu.

29. septembrī Smārdes pagastā notika Engures novada (Engure, Smārde, Lapmežciems) izveides projekta sabiedriskās apspriešanas sapulce. Kā atzina Smārdes pagasta padomes priekšsēdētājs Gundars Važa, projekts izstrādāts ar vienu mērķi – saglabāt uz vietas visu, kā ir, lai iedzīvotāji nezaudētu.

Vieni zaudējumi

Taču atziņa par šo projektu, kā visur, viena – reāla ieguvuma no apvienošanās novadā nav, ir tikai vieni zaudējumi. Vienīgais ieguvums no apvienošanās, ko pēc ilgiem meklējumiem atradusi projekta vadītāja Ilze Turka, ir Ls 200 000 kompensācija, ko saņem projektā iesaistītās pašvaldības. Sanāksmes dalībnieki piebilda, ka otrs ieguvums ir tas, ka pašvaldība nav tikusi pievienota Tukumam.

Taču negatīvo secinājumu ir daudz vairāk: 1) projektu izstrādā, bet nav zināms, vai Lapmežciems novadā iesaistīties, kāds būs Satversmes tiesas atzinums. Ja Lapmežciems neiesaistās, reāli reforma izjūk. 2) teritorija ir gara, nav neviena izteikta centra. Lai arī Engures centrā ir vairāk iedzīvotāju, pašvaldības ēkā nav telpu, lai tajā strādātu novada darbinieki. 3) pēc apvienošanās administrācija palielināsies vismaz par piecām štata vienībām; pieaugot algām un citām izmaksām, tas prasītu vairāk Ls 60 000 (Iedzīvotāju replika: valsts piešķirtie Ls 200 000 tādējādi tiek apēsti trijos gados. – red.); 4) papildus izdevumi jārēķina veidlapu, zīmogu, norāžu izgatavošanai; 5) lielāka birokrātija dokumentu apritē – visus dokumentus saņems novada domes sekretāre, kas novizēs tos pēc piederības pašvaldībām. 6) jau prognozē, ka 2010. gadā novads kļūs par dotējamu pašvaldību, lai gan tagad visas trīs pašvaldības tiekam galā pašas, turklāt Smārde un Lapmežciems vēl maksā citiem.

Tāpēc tiekot darīts viss, lai no pārtikušas pašvaldības nekļūtu par liela centra nomali, kā tas neizbēgami noticis tur, kur pagasti pievienoti lielam centram. Engures novada gadījumā – viena centra nav, ir trīs – līdzvērtīgi gan pēc iedzīvotāju skaita, gan šo pašvaldību budžeta: "Nav modeļa, kā šādā novadā organizēt pārvaldes darbu, grāmatvedību un citus jautājumus. Ja novads būs, pašiem vajadzēs meklēt risinājumus, kā visu darīt, lai neveidotos viena administrācija novadā un trīs – pagastos." G. Važa arī atzina, ka pēc neoficiālas informācijas kļuvis zināms, ka novadā vajadzēšot vismaz 4 000 iedzīvotāju, bet tā centrā – 2 000; tad iznāktu, ka Tukuma rajona robežās būtu tikai divi tādi centri – Tukums un Kandava, un tikai divi novadi.

Nezināmā vairāk nekā zināmā

Kā tiks ievēlēti novada deputāti?

– Tā kā iedzīvotāju skaits būs ap 8000, vēlēšanas notiks ne pēc vēlētāju sarakstiem, bet partiju principa un līdzšinēju 27 deputātu vietā būs jāievēl 11. Tā kā līdz šim Smārdē vēlēšanas nav notikušas pēc partiju principa, tas radīs sarežģījumus.

Tātad Smārdes nauda būs atkarīga no tā, cik daudz domē būs Smārdes deputātu?

– Jā. Mēs esam runājuši ar pašvaldību vadītājiem, ka tā nauda, kas rodas katra pagasta vēsturiskajā teritorijā, piemēram, privatizācijas ceļā, tajā arī paliek. Piemēram, Smārdei ieguvums no lidlauka.

Tas nozīmē, ka jāslēdz laulību līgums.

– Tieši tā.

Varbūt jāparedz arī proporcionāla līdzekļu sadale budžetā?

– Tas nav iespējams, jo pagastu vajadzības novadā vairs nevarēs nošķirt. Labākajā gadījumā finansējumu varēs dalīt uz iedzīvotāju skaitu.

Kāpēc nosaukumā minēts Engures novads?

– Sākotnēji domājām, ka būs Milzkalnes novads. Nosaukumam gan nav nozīmes, jo jaunā dome sanāks un nosaukumu noteiks pati, tāpat kā to, kurā vietā būt centram. Skaidrs, ka centrs Milzkalnē jārada mākslīgi, bet Smārdē telpas jau ir. Turklāt darījām tā, lai smārdenieki nebūtu apdalīti, dzīvojot Engures novadā.

Ja mēs iebilstam pret šādu novadu, tad mūs piespiedu kārtā pievienos Tukuma novadam?

– Piespiedu kārtā nekur nevar pievienot, tam nepieciešams mūsu lēmums. Manā uztverē mēs jebkurā laikā varēsim pievienoties Tukumam, ja redzēsim, ka šis modelis nav dzīvotspējīgs. Uzskatu, ka šī nebūs reformas gala versija. Un, lai arī ir tendence mūsu valstī veidot lielus novadus, kaimiņi lietuvieši atgriezušies pie mazajiem; par kļūdu mūsu valstī notiekošo sauc arī sadraudzības partneri Ostervesēdē Vācijā.

Nav skaidrības par naudu

Kas notiks ar Raudas pansionātu, kas atrodas Smārdes pagastā teritorijā?

– Rajona padomē šo jautājumu neesam izrunājuši. Pēc normatīvajiem aktiem pašvaldības pārņem tās rajona padomes iestādes, kas atrodas šo pašvaldību teritorijās. Taču nav skaidrības, kāds finansējums nāks līdzi pansionātam. Ja tas samazināsies, tad jādomā par tā nodošanai valstij vai plānošanas reģionam. Tagad pansionātam ir lielāks budžets nekā pašvaldībai, taču tas visu šo naudu nesaņem; tā neienāk rajona padomes budžetā kā iezīmēta nauda pansionātam, bet kā dotācija, kuru izmanto arī citām vajadzībām. No valsts tā saņem finansējumu par cilvēkiem, kas pansionātā ievietoti līdz 1998. gadam un kurus sauc par tā sauktajiem zelta cilvēkiem, taču runā, ka šī nauda tiks noņemta. Ja pansionāts jāuztur par triju pašvaldību budžeta līdzekļiem, tad trešdaļa jāatvēl pansionātam, un tas nav iespējams. Ja pansionāts nesaņem papildu finansējumu, reālās izmaksas par personu var pieaugt tik ļoti, ka neviens nevarēs atļauties tajā uzturēties, arī radinieki neatļausies maksāt par tuviniekiem. Un ne tikai pansionāts rada jautājumus – arī tas, kas notiks ar izglītību, slimnīcu, pasažieru pārvadājumiem.

Saprotu, ka Lapmežciems no mums un Engures atšķiras. Naudiņas viņiem ir, bet tā ienāk no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, taču jāvērtē perspektīvā saimnieciskā darbība, un šai ziņā Smārde ir pirmajā vietā. Skatoties perspektīvā 20 gadus uz priekšu, Lapmežciems ar 99% aizsargājamo teritoriju nekādu saimniecisko darbību neattīstīs, līdz ar to šī joma būs jāvelk Smārdei.

– Tā ir.

Ja paliks pašvaldība viena, vai varēsim pastāvēt?

– Ja nekas nemainās nodokļu iekasēšanas politikā, tad problēmu nebūs. Ja struktūra mainās, ja lielās pilsētas gribēs saņemt lielāku procentuālo daļu, bet laukiem atstāt mazāku, tad jāraugās, kā viss notiks.

Varbūt bija vērts kā mērnieku laikos ņemt kukuli padusē un mēģināt dabūt labāko risinājumu?

– Kad notika novadu dalīšana, nebūdams nevienā partijā, tikos ar visu partiju pārstāvjiem. Tik daudz ieguvām, ka varējām novadu veidot trijatā.

Kur radās versija, ka novadu var veidot tad, ja ir 2000 iedzīvotāju tā centrā?

– Tās ir kuluāru sarunas, nekas oficiāls.

Man kā Milzkalnes iedzīvotājam, kam nav pretenziju pret Smārdes pagastu, tomēr interesē, kas notiktu, ja Milzkalne gribētu pievienoties Tukumam? Jo mēs fiziski esam kā Tukuma priekšpilsēta – daudz tuvāka nekā Smārde vai Engure.

– Maz ticams, vai Milzkalnei tad būtu kāds cits statuss kā Smilšu ielai pilsētā.

Vai nav bažas, ka mazajām pašvaldībām būs arvien grūtāk piesaistīt Eiropas līdzekļus? Jau tagad, piemēram, veloceliņu projekta iesniegšanā minēti tik specifiski nosacījumi, kas izpildāmi vien dažiem.

– Nav šaubu, ka būs maz pašvaldību, kas uz pašvaldības zemes varēs ierīkot 7 km garu veloceliņu.

Kā sadalīs naudu kultūrai?

– Katrai struktūrvienībai būs nauda – kultūras namam, bibliotēkai.

Bet katram pagastam ir savas tradīcijas; kā sadalīs naudu pasākumiem?

I. Turka:

– Kultūras darbinieki no sava vidus izvēlēs vienu cilvēku, kas atbildēs par visa novada pasākumiem. Viņš tad arī koordinēs pasākumus – gan tos, kas notiek katrā pagastā uz vietas, gan tos, kas būs visam novadam kopīgi.

G. Važa:

– Mēs uzskatām, ka kultūras dzīve, izglītības darbs un sadarbība starp iestādēm rajona robežās jāsaglabā – konkursi, skates, olimpiādes.

***

Sarunas noslēgumā secinājums viens – kamēr Lapmežciems tiesāsies, arī Smārde nogaidīs un ne par ko konkrētu nerunās. Neesot jēgas izstrādāt darbības precīzu modeli, ja nav zināms, kurā brīdī viss var mainīsies. Turklāt cerība, ka valdība attapsies, jo ekonomiskā krīze būs stiprāka par iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl paliek.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.