Tumē Lieldienas jau tradicionāli vairākus gadus sagaida gan kristīgi tradicionāli – ar dievkalpojumu un aizlūgumiem, gan ar sensenām latviešu tradīcijām.
Ik gadu gan ir kas pavisam īpašs. Tā Tumes «Kristus miera» draudzē šī gada Lieldienas sevišķas ar to, ka tās ir pirmās, kurās dievkalpojumu vada pašu tumenieku mācītājs Oskars Laugalis. Ikdienā Oskars ir skolotājs Tumes vidusskolā, bet pagājušā gada nogalē pieņēmis arī šo aicinājumu un izaicinājumu… Un tagad tumenieki ir izredzēti – viņiem pašiem uz vietas ir savs mācītājs… Draudze pagaidām nav liela, taču ļoti sirsnīga, cilvēki nāk ar visām ģimenēm, pārsvarā jauni cilvēki. Pēc savas uzbūves un gara, kas tajā valda, to varētu apzīmēt arī ar vārdu "kopiena". Rietumos (un patlaban arī Latvijā) kristieši no lielajām draudzēm bieži izveido mazas grupas, kur gan attiecības ar Dievu, gan vienam ar otru var īstenot personiskāk, dziļāk, uzmanīgāk… Vēl pirms ordinācijas Oskars jau vadīja aizlūgumus Tumes vidusskolā un pagasta pasākumos, savus jaunos pienākumus viņš uzņēmies ar lielu rūpību un apzinīgumu un arī draudzes cilvēki, šķiet, ir ļoti priecīgi par šo Dieva dāvanu – mācītāju, kas arī ikdienas dienās ir ar viņiem kopā.
Bet Tumē šogad tradicionāli Lieldienas tika gaidītas arī ar latviešu senajām tradīcijām. Te visus tām rosināja Liene Bēniņa. Īpaši priecīgi par olu meklēšanu, atrašanu un konkursiem par skaistāko, lidojošāko un stiprāko olu bija bērni un viņu jaunie vecāki. Bija arī rūpes par to, lai šogad ābolu raža ir labu labā. Tāpēc daži drosmīgie vīri ļāva, lai olu čaumalas izripo caur viņu bikšu starām… Kur nu vēl konkurss par skaistāko gaiļa dziesmu – «Kikerigū» skanēja tiešām vareni! Pēc tā visa – galīgi piekusuši, varēja ar baudu mieloties ar Marutas Čauvas sameistaroto Lieldienu pantāgu. Garšoja tik labi, ka pat radās ideja – Marutai beidzot jāver vaļā Tumē savs restorāns. Ar jauno pilnīgi atjaunoto kultūras namu (aprīļa beigās darbi solās būt pilnīgi pabeigti) kopā tā gan būtu grandioza ideja. Tas tā – gandrīz pa jokam.
Bet Lieldienas tomēr Tumē tika sagaidītas kā pienākas – gan Kristus Augšāmcelšanās te tika godināta, gan pavasara prieks tumeniekos ar olu spēlēm te ienāca. Gads solās būt labs – un ne tikai ar labu ābolu ražu.
