Pēc baznīcas

Klusajā sestdienā no debesīm līst pelēks lietus un Tukuma evaņģēliski luteriskajā baznīcā pulcējušies ļaudis uzklausa Mūsu Pestītāja septiņus pēdējos vārdus pie krusta. Diriģenta Aigara Meri vadībā tie izskan solistu kvarteta, skolotāju kora «Vanema» un vokālās grupas «Schola cantorum» dziedātāju balsīs un Jelgavas kamerorķestra stīgās.

Klusajā sestdienā no debesīm līst pelēks lietus un Tukuma evaņģēliski luteriskajā baznīcā pulcējušies ļaudis uzklausa Mūsu Pestītāja septiņus pēdējos vārdus pie krusta. Diriģenta Aigara Meri vadībā tie izskan solistu kvarteta, skolotāju kora «Vanema» un vokālās grupas «Schola cantorum» dziedātāju balsīs un Jelgavas kamerorķestra stīgās.

«Mūsu Pestītāja septiņus pēdējos vārdus pie krusta» Francis Jozefs Haidns mūzikā ierakstījis 1796. gadā pēc atgriešanās no Anglijas koncerttūrēm. Tur viņam bijusi izdevība dzirdēt Georga Frīdriha Hendeļa oratorijas. Iespējams, tas bijis pamudinājums arī pašam nopietnāk pievērsties vokāli instrumentālajam žanram, jo drīz viena pēc otras dzimst «Pasaules radīšana» un «Gadalaiki». Citādu vecākā amata brāļa ietekmi Haidna nošu tekstos mūzikas analītiķi nesaskata un nesaklausa.
Oratorija «Mūsu Pestītāja septiņi pēdējie vārdi pie krusta» ir ciešanu stāsts. Tumša kā nakts ir Jēzus Kristus krustā sišanas diena, garas kā mūžība velkas stundas. Lēna un smaga kā Kristus nestais krusts ir mūzikas gaita līdz brīdim, kad zeme dusmās nodreb, kalni sašķeļas un kapi atveras.
Oratoriju veido septiņi kora un solistu dziedājumi, kurus vienu no otra atdala Jēzus Kristus pēdējie teiktie vārdi pirms krustā sišanas. Skaņdarba pirmatskaņojumā tos runājis mācītājs, vēlāk tie izvērsti homofonā (daudzbalsība ar balsu dalījumu galvenajā un pavadošajās balsīs) salikumā. Šoreiz, lai skanējumu tuvinātu pirmatnējai interpretācijai, «Schola Cantorum» vokālisti izdzied sava vadītāja Guntara Prāņa izvēlētus gregoriskos dziedājumos (vienbalsīgi baznīcas dziedājumi viduslaiku skaņkārtās). Tie ir enerģētiska spēka pilni. Tomēr dialoga veidošanu ar kori un līdz ar to visa skaņdarba vienotu uztveri nedaudz kavē pārskaņošanās pēc «Schola Cantorum» a capella dziedājumiem.
Vislabākie vārdi sakāmi par solistu Guntas Davidčukas (soprāns), Santas Kokinas (alts), Mārtiņa Zvīguļa (tenors) un Armanda Siliņa (baritons) sniegumu – tembrāli saskanīgas balsis, pārdomāts melodijas frāzējums, lieliska ansambļa izjūta un savstarpēji muzikāla sapratne, intonācijas tīrība un skaidra dikcija. Ar pēdējo gan “grēko" kora dziedātāji, lai gan citādi viņu veikums ir uzteicams. Pat bez piebildes “priekš pašdarbniekiem jau labi". Tāpat Jelgavas kamerorķestra muzicēšana ir atzīstamā topošu profesionāļu līmenī.
Visbeidzot diriģents Aigars Meri. Viņu raksturo mērķtiecīgums, prasīgums, tieksme uz lieliem projektiem, neatlaidība un drosme to īstenošanā. Pateicoties tam un Tukuma novada domes atbalstam, izskanējis arī šis Klusās sestdienas koncerts, kurā esam sastapuši neiepazītu Haidnu un veldzējuši slāpes viņa mūzikas sāpju jūrā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.