Kāpēc Lestenē atkal smird?

Lasītājs jautājat: – Aicinām jūs palīgā, lai noskaidrotu, kāpēc pie mums Lestenē tik ļoti smird. Tik traka smaka, kāda ir tagad, sen nav bijusi, bet nav neviena, ar kuru par to runāt, jo kam gan interesē tādi lestenieki?! Tomēr mēs gribētu zināt, vai tiešām tai biogāzes stacijai nav jārūpējas par to, lai šīs smakas mazinātu. Mēs arī zinām, ka tā nav fermas smaka, pie kuras esam jau pieraduši, bet gan tāda īpaši riebīga.

Svarīgs vēja virziens

Redakcija: sazinoties ar Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldes vadītāju Vilni Janševski, noskaidrojām, ka viņš sūdzības par smaku nav saņēmis, taču, kad iepriekš tās tikušas izteiktas un kopā ar vides speciālistiem veiktas pārbaudes, secināts, ka viss ir normām atbilstoši: “Diemžēl biogāzes stacijas tehnoloģiskais process ir tāds, ka šīs smakas ir jūtamas, jo īpaši tad, kad vēja virziens ir uz māju pusi, kad arī cilvēki šo smaku vairāk sajūt.”

Savukārt SIA «Lestene» valdes loceklis Egils Seņkāns, kura īpašumā ir vairākas fermas Lestenes centrā, atzina, ka fermas patstāvīgi rada smaku, bet tā nav īpaši intensīva: “Mūsu iedzīvotāji šīs smakas visvairāk sajūt, kad vējš iegriežas no Ziemeļiem vai Ziemeļaustrumiem. Tā nenotiek bieži, jo valdošie pie mums ir Rietumu vēji, taču reizēm pūš arī no Ziemeļiem, un tad iedzīvotāji noteikti jūt smaku. Mūsu fermu darbībā nekādu izmaiņu nav bijis, taču arī pats esmu jutis tādu nepatīkamu, saldenu smaku, kas nav patīkama, taču par to labāk vaicāt biogāzes stacijas cilvēkiem.”

Iespējams, pie vainas kartupeļi

Sazinoties ar SIA «Agro Lestene» pārstāvi Igoru Silovu, noskaidrojām, ka šobrīd nekādām smakām nevarētu būt, savukārt pirms nedēļas vai vēl senāk tāda esot varējusi rasties kartupeļu dēļ: “Mums bija atvesti kartupeļi, kurus nepaguvām uzreiz stacijā izstrādāt, tāpēc tie sāka pūt. Iespējams, tāpēc arī radās šī smaka, taču tagad visu esam pārstrādājuši. Vēl ir atvestas bietes, taču tās ir labas, pamazām izstrādājam arī tās.” I. Silovs skaidroja, ka smaka varētu rasties no rītiem, kad tiek atvērti tvertnes vāki un tajā iepildīta masa, taču pēc tam vāki tiek aizvērti un vairs problēmu nav. Atbilstoši nosacījumam uzņēmums biogāzes procesā izmanto kūtsmēslus, kukurūzu, piena sūkalas un, kā šajā gadījumā, arī kartupeļus. Vaicāts, vai nav konstatētas problēmas lagūnā, kur tās bijušas pirms vairākiem gadiem, I. Silovs skaidroja, ka ar lagūnu šobrīd problēmu nav.

Pārbaudē problēmas nav konstatētas

Sazinoties ar Ventspils reģionālās vides pārvaldes vadītāja vietnieci Annu Adamsoni, noskaidrojām, ka pārvalde sūdzības nav saņēmusi, turklāt pagājušajā nedēļā biogāzes stacija apsekota, un tajā tādas problēmas, par kurām būtu stādāmi akti, nav konstatētas: “Pirms dažiem gadiem bija problēmas ar lagūnu, taču uzņēmums veica darbus, lai to sakārtotu. Zināms arī, ka stacija ir saņēmusi finansiālo nodrošinājumu, lai varētu turpināt darbu, līdz ar to no dienesta puses par tās darbu iebildumu patlaban nav.”

Sazinājāmies arī vides inspektoru Jānis Pētersonu, kas bija apsekot staciju, un noskaidrojām, ka nekādu īpašu smaku nav jutis, taču kā jau lauksaimniecības teritorijā smaka tur esot vienmēr. Vaicāts, kādā kārtībā bijušas lagūnas, J. Pētersons skaidroja, ka viena lagūna ir tukša un tā ir jāatjauno, taču divas ir pilnas un drīzumā sākšoties to izvešana uz laukiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.