Attēlam ir ilustratīva nozīme

Kriminālziņas

Kā atpazīt krāpnieku

Pēdējo nedēļu laikā gan policija, gan bankas ziņojušas par gadījumiem, kad iedzīvotāji saņem zvanus no krāpniekiem, kas, uzdodoties par bankas darbiniekiem, cenšas izvilināt bankas klientu datus, internetbankas pieejas, Smart-ID PIN kodus un citu sensitīvu informāciju, kas ļauj piekļūt klientu finanšu līdzekļiem. Lai neiekristu krāpnieku lamatās, bankas eksperte Jekaterina Zinica dalās ar vienkāršiem padomiem, kā atpazīt krāpniekus, kas uzdodas par bankas pārstāvjiem.

 

Inese Kronberga, «Luminor», 2020. gada 22. jūlijs 25
  1. Zini, ko bankas darbinieks nekad nejautātu! Svarīgākais ir atcerēties, ka banka nekādā gadījumā nezvanītu klientam, lai lūgtu viņam atklāt savus pieejas datus: konta numuru, maksājumu kartes datus – kartes numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugurē, kartes PIN kodu, internetbankas pieejas paroles u.c. Ja esi saņēmis zvanu ar šādu jautājumu, tad ir skaidrs, ka to noteikti nav uzdevis bankas pārstāvis.
  2. Telefona numurs. Krāpnieki var zvanīt gan no Latvijā, gan ārzemēs reģistrētiem numuriem. Taču jāatceras, ka Latvijā strādājošas bankas darbinieki nekad nezvanīs no ārzemēs reģistrēta telefona numura, tāpēc pievērs uzmanību, vai zvanītāja numurs sākas ar Latvijas kodu +371 .
  3. Valoda. Visbiežāk krāpnieki nerunā latviski, tāpēc telefona sarunā mēdz aizbildināties, ka vēl mācās latviešu valodu, tāpēc runās krieviski. Taču Latvijā strādājošas bankas darbinieks nekad neatteiks saziņu latviešu valodā. Tāpat krāpnieki telefona sarunās mēdz būt ļoti uzstājīgi un agresīvi, viņi zina, kā ar psiholoģiskiem paņēmieniem atrast cilvēka vājās vietas, tāpēc svarīgi šādu sarunu nekavējoties pārtraukt un neiesaistīties diskusijās. Savukārt krāpnieku e-pastus nereti var atpazīt pēc slikta valodas lietojuma un uzkrītošām sarunvalodas kļūdām.
  4. Atzvani bankai. Ja rodas aizdomas, ka zvana krāpnieks, sarunu jāpārtrauc un jāzvana savai bankai uz oficiālo tālruņa numuru, kas norādīts bankas mājaslapā vai citā drošā informācijas avotā. Izskaidrojot situāciju īstajam bankas darbiniekam, viņš varēs pateikt, vai saņemtais zvans patiešām nācis no bankas vai tomēr tas bijis krāpšanas mēģinājums, kā arī informēs, kā rīkoties tālāk.

 

Ja ir aizdomas, ka notikusi krāpšana, nauda ir pārskaitīta krāpniekam, vai maksājumu kartes, internetbankas dati ir nopludināti, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai. Arī, ja karte ir pazaudēta vai nonākusi svešās rokās, nekavējoties tā jābloķē savā internetbankā, mobilajā lietotnē vai zvanot bankai.

 

Komentāri

  2. Kad bija ceļu firma no Tukuma Žižņevskis, bija ok, tagad kā pa celmiem, nav ne Kand Radio, ne K,andavas Zivis ne Sivēnfelds…nekā…kā pa celmiem… nu kā pa daiņan opu:)

    Atbildēt

    2. Jā, man arī šis nupat zvanīja, tā kā esmu informēta par krāpniekiem, nemaz necēlu augšā. Šis numurs kaut kā iekritis atmiņā.

      Atbildēt

  7. Šis nr.+37162444215 arī man nupat kā zvanīja, runāja krieviski. Tikko kā pateicu, ka krieviski nerunāju, zvanu paši pārtrauca.

    Atbildēt

    1. Paldies par šo – ka minat numurus. Patīkami ieraudzīt, ka +37162444215 droši varēju pārtraukt zvanu. Ko arī izdarīju.
      Es arī krieviski nerunāju, kā rezultātā saņēmu rājienu, ka viņam esot teikuši, ka es taču runāju. Nometu. :)) Šādus zvanus negaidu.

      Atbildēt

  17. +37162444215 Laikam visbiežāk satiekas. Arī zvanīja – stādījās priekšā kā Jevgēņijs Serovs. Pēc balss un gonora sapratu, ka sarunu nevēlos turpināt un laipni atvadījos.

    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Līdzīgi raksti