Tukuma muzejs atklās jaunu izstādi “Hercogistes laikazīmes Tukumā”

22. jūlijā 19.00 Tukuma muzejs Brīvības laukumā atklās Tukuma Pils torņa jaunāko izstādi “Hercogistes laikazīmes Tukumā”, kas veltīta trim kultūrvēsturiski nozīmīgākajiem objektiem Tukuma pilsētas centrā ar valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu. Izstādē izcelta Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca, Livonijas ordeņa pils pārbūves rezultātā 18. gadsimtā tapušais Tukuma Pils tornis un arī turīgā Tukumnieka māja – “Tukuma Vecā aptieka”, kur šobrīd atrodas Mākslas galerija “Durvis”. Hercogistes laika Tukumu interesantā veidā būs iespēja iepazīt 23. jūlijā no 10.00 līdz 14.00, kad Tukuma muzeja darbinieki Brīvības laukumā aicinās piedalīties dažādās aktivitātēs īpašā ceļojums laikā notikumā ar nosaukumu “Uz Tobago!”.

Šogad aprit 460 gadu kopš de iure atzīta Kurzemes un Zemgales hercogiste, 405 gadi kopš Tukums noteikts par vienu no četriem šīs valsts pārvaldes centriem un 380 gadi kopš Jēkabs Ketlers kļuva par hercogu, tāpēc izstādē izcelts hercogistes mantojums.

Izstāde vedina iztēloties, kāda varēja būt Tukuma pils zāle ar zaļo krāsni un turīgā tukumnieka māja ar grizaja tehnikā izgatavotajām papīra tapetēm, kādas lustras un mēbeles greznoja Sv. Trīsvienības evaņģēliski luterisko baznīcu. Kaut arī Tukums laika gaitā mainījies, joprojām saglabājušās vairākas 18. gadsimta ēkas un daudzi kultūrvēsturiski vērtīgi priekšmeti, kas apliecina tukumnieku prasmes un dzīves līmeni.

Izstādes ideja radās pirms gada, kad Tukuma muzejs savā krājumā ieguva kādreizējā vācu skolas pārziņa Valfrīda Fromholda-Freija zīmētu Tukuma pils iekšpagalma skatu. Zināms, ka skolotājs ir izgatavojis Kuldīgas pils rekonstrukcijas zīmējumu, tāpēc jo vairāk iepriecināja Tukuma pils vizualizācija. Iespējams, ka zīmējumā attēlota situācija uz 1706. gadu, kad bija uzbūvēta jauna virtuves ēka un pili vēl apdzīvoja virspilskungs, bet viņa apartamenti bija ļoti sliktā stāvoklī – bez logiem un durvīm, bojātu dakstiņu jumtu. 1709. gadā pili nodedzināja krievu karaspēka vienība. 1730. gadā ēkas jau bija sabrukušas un virspilskungs pārcēlās uz ēku pilsētā.

Kaut arī Tukuma Pils tornis ir tapis ne agrāk kā pirms 255 gadiem, tomēr tajā ir ieraugāmas arī agrāka laika liecības. Pētīt pils pārvērtības varēs izstādē eksponētajā Johana Kristofa Broces akvarelī, kas attēlo pilsētu 1792. gadā, kā arī Vilkājā dzīvojušā mākslinieka Hermaņa Frīdriha Vēbera darbos un kāda nezināma mākslinieka krāsainā akvarelī, kas tapis pēc Vēbera darbu motīviem.

Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola atklāj līdz šim nezināmu faktu: “Pirmo reizi skatāms Latvijas nacionālajā arhīvā atrastais hercoga Jēkaba 1662. gadā rīkojums – vienošanās ar Tukuma podnieku Mihaelu Brekneru par ļoti liela daudzuma krāsns podiņu izgatavošanu viņa pilīm.” Līdzās daudziem agrāk neredzētiem attēliem no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, izstādē “Hercogistes laikazīmes Tukumā” eksponēti zaļi glazēti krāsns podiņi no Bauskas pils muzeja un izcili mākslas priekšmeti no Rundāles pils muzeja. Apskatāmas senlietas, kas iegūtas arheoloģiskās izpētes rezultātā pie Tukuma Pils torņa un Tukuma baznīcas, tagadējā Z.A.Meierovica laukumā Tukumā, un arī pie Sātu baznīcas. Būs iespēja pētīt arī vairākus dokumentus no Tukuma muzeja krājuma. Izstādē eksponētie Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas iekārtas priekšmeti – galds un pulksteņa mehānisms, agrāk nekad nav bijuši izstādīti.

Izstāde tapusi pateicoties Intas Dišleres un Rūdolfa Brūža pētījumiem, māksliniecisko tēlu veidoja mākslas zinātniece Ina Līne, izstādi iekārtoja Tukuma muzeja radošā grupa.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.