Vēl viena lappuse no Tukuma fotogrāfijas vēstures

Viens no populārākajiem divdesmito trīsdesmito gadu Tukuma fotogrāfiem Žanis Bergs iemūžinājis pilsētas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības kolonna valsts svētkos 1929. gada 18. novembrī. Rūpīgi apskatot uzņēmumu, fonā var ieraudzīt Berga kolēģa, fotogrāfa Emīla Liepiņa darbnīcas reklāmu. Tas redzams kadrā, bet…

Viens no populārākajiem divdesmito trīsdesmito gadu Tukuma fotogrāfiem Žanis Bergs iemūžinājis pilsētas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības kolonna valsts svētkos 1929. gada 18. novembrī. Rūpīgi apskatot uzņēmumu, fonā var ieraudzīt Berga kolēģa, fotogrāfa Emīla Liepiņa darbnīcas reklāmu. Tas redzams kadrā, bet…

Aizkadrā

Emīls Liepiņš (20.05.1891. – 26.05.1955.), Ž. Berga laikabiedrs, kolēģis un tukumnieku iecienīts fotogrāfs. 1926. gadā viņš pievienojās Tukuma fotogrāfu saimei. Gan dzīves, gan darba vietu iekārtoja bijušās Rīgas viesnīcas telpās, Tirgus laukumā 6 (tagad Brīvības laukums 11), 2. stāvā. No vienas puses tā bija uzdrīkstēšanās, jo Tirgus laukumā jau darbojās divas iecienītas, kā toreiz teica, fotoiestādes – Kārļa Erdmana un Žaņa Berga. No otras puses, tirgus laukums ir vieta, kur visvairāk apgrozās ļaužu. Turklāt arī baznīca līdzās, to apmeklē cita noteikta cilvēku kategorija. Vieta stratēģiski izdevīga un, ja vēl pievieno labu darbu un veiksmi, bizness varēja plaukt. Telpas šeit bija plašas, tādēļ ērtas arī grupu fotografēšanai. Tāpat kā fotogrāfi K. Erdmans un Ž. Bergs, arī Liepiņš pieņēma pasūtījumus kāzu un citu viesību gadījumos ārpus darbnīcas. Šinī laikā Emīla Liepiņa fotogrāfijas atpazīstamas pēc ovālā spiedoga fotogrāfijas otrā pusē: Foto E. LIEPIŅŠ*Tukumā*Tirgus lauk. 6.

Ne tikai fotogrāfs

Jau no Rīgas viesnīcas atvēršanas laika (19. gadsimta nogalē) tur bija zāle un skatuve. Telpas E. Liepiņš labiekārtoja, skatuvi modernizēja. Tā radās iespēja tās arī izīrēt atsevišķiem vakariem, dažādiem izrīkojumiem – lekcijām, kursiem, teātriem. Divdesmitā gadsimta 20. gados arvien lielāku popularitāti ieguva kinomāksla. Tā kā foto un kinomāksla zināmā mērā saistītas un telpas Brīvības laukumā bija pietiekami plašas, tad 1927. gada nogalē E. Liepiņš atvēra tur kino «Meteors». Tika demonstrētas tā laika populārākās ārzemju filmas, un 1930. gada aprīlī kino «Meteors» sāka demonstrēt latviešu filmu «Lāčplēsis». Kinoteātris «Meteors» pastāvēja tikai dažus gadus. Draudze bija nemierā ar to, ka līdzās baznīcai tāda “netiklības” iestāde, telpas tika atzītas par tehniski neatbilstošām, arī nodokļu nasta kļuva par smagu (izpriecas nodoklis no viegla satura filmām pat līdz 60 santīmiem no katra lata, plus vēl telpu īre, filmas noma). Ņemot vērā šos apstākļus, 1931. gada nogalē kinoteātris tika slēgts, bet fotoiestādi 1932. gada aprīlī pārcēla uz Lielo ielu 5 (tagad Lielā iela 2). 20./ 30. gadu mijā uz E. Liepiņa fotogrāfijām tika iespiests spiedogs E. LIEPIŅŠ//TUKUMĀ.

Sabiedriskā dzīve

Profesionāla fotogrāfa darbs nav iedomājams ārpus sabiedrības. Fotogrāfa pamatdarbs tika veikts darbnīcā. Bet ne mazāk svarīgi bija zināt pilsētas, tās biedrību un organizāciju aktualitātes, lai iemūžinātu tās un arī paplašinātu savu klientūru. Muzeja krājumos, domāju, arī bijušo un esošo tukumnieku albūmos atrodamas daudzas E. Liepiņa fotogrāfijas par dzīvi pilsētā. Sākot ar pagājušā gadsimta 30. gadu vidu, E. Liepiņa fotogrāfijas ir ar profilētām malām un apakšējā kreisajā stūrī firmas zīmolu E. Liepiņš//Tukumā.

20. gadi ir laiks, kad ļaudis apvienojās biedrībās pēc dažādiem principiem: aroda, tautību, politiskiem… un to skaits bija vairākos desmitos. Pēc 1934. gada apvērsuma daudzas biedrības tika apvienotas vai slēgtas. 1940. gadā E. Liepiņš vadīja apvienoto Daiļkrāsotāju un fotogrāfu biedrību.

Vēlēšanu laiks ir zināms politiskās un sabiedriskās dzīves pilnveidošanas uzskatu paušanas laiks. 1931. gada vēlēšanās fotogrāfs, kinoteātra «Meteors» direktors E. Liepiņš savos uzskatos bija kopā ar tā laika Tukumā plaši pazīstamām personām:

Tukuma ģimnāzijas un komercskolas direktoru Kārli Līkumu, direktora vietnieku Gustavu Blicu, mūzikas skolotāju, brīvmākslinieku Antonu Mētru, laikraksta Tukuma Ziņas redaktoru Teodoru Mednieku, bankas direktoru Krišu Vītolu, tirgotāju Hugo Koceru, agronomu Albertu Sēju, Jāni Galeju un citiem.

Kopš 1868. gada darbojās un bija ieguvusi plašu sabiedrības atzinību Tukuma brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Tajā darbojās kā goda biedri, tā arī aktīvās darbības biedri – visdažādāko profesiju pārstāvji. Fotogrāfijā pie karoga redzams kurpnieks Fricis Zīds.

1933. gadā Tukuma Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības dzēsēju komandā sāka darboties arī E. Liepiņš. Viņš piedalījās gan dzēšanas darbos, gan fotografēja biedrības dzīves dažādas aktivitātes, priekus un arī skumjus brīžus. Tas nenozīmē, ka pirms tam viņš ignorēja biedrību. Viņam tāpat kā Žanim Bergam fiksēta 1928. gada 28. maija ugunsdzēsēju 60 gadu jubilejas norise.

1940. gadi E. Liepiņam bija liels pārmaiņu laiks gan privātajā dzīvē, gan profesionālajā darbībā.

Tukuma profesionālo fotogrāfu un fotoamatieru skatījumu uz ugunsdzēsēju dzīvi gadsimta garumā detalizētāk var iepazīt pilsētas vēstures muzejā Pils Tornī.

Komentāri

  1. Paldies par vēstures lapaspusi. Šodien fotogrāfs vairs netiek tā vērtēts ,kā tajos laikos.
    Tagad katrs jau pats meistars…..

  2. Man ir Emīla Liepiņa fotogrāfija, cik priecīga esmu ka pēc zīmoga uz kāda savu radu foto atrodu knapi izlasāmu zīmogu un pēc tam šo stāstu. Paldies

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *