Tukuma bibliotēka pārceļas uz jaunām telpām

No pirmdienas, 13. oktobra, uz veselu mēnesi slēgta Tukuma bibliotēka – sākušies pamatīgie pārcelšanās darbi. To laikā uz jaunām mājām Šēseles ielā 3 jāpārved ap 70 000 vienību – grāmatu, žurnālu, avīžu un citu izdevumu, kā arī datortehnika un mēbeles.

No pirmdienas, 13. oktobra, uz veselu mēnesi slēgta Tukuma bibliotēka – sākušies pamatīgie pārcelšanās darbi. To laikā uz jaunām mājām Šēseles ielā 3 jāpārved ap 70 000 vienību – grāmatu, žurnālu, avīžu un citu izdevumu, kā arī datortehnika un mēbeles.

Bibliotēka izvietosies plašās telpās ēkas otrajā (lasītava un bērnu nodaļa) un trešajā stāvā – abonements jeb grāmatu izsniegšana, telpas metodiskajam darbam, konferenču zāle, virtuvīte darbiniekiem; ieplānota arī telpa kafejnīcai. Būs gan jaunas mēbeles, gan esošās, piemēram, lasītāju apkalpošanas lete būs tā pati. Lasītāju ērtībām būs 12 datori, tostarp viens, īpaši aprīkots, vājredzīgiem cilvēkiem.

Pa logu – skats uz pilsētu

Tukuma bibliotēkas vadītāja Irēna Morīte atzīst – pārcelšanās notiek zīmīgā laikā: "Tieši pirms 15 gadiem pārcēlāmies uz telpām Tidaholmas ielā. 29. decembrī sākām strādāt. Lai arī ir nedaudz grūti pārcelties, jo tik daudz gadu tomēr nostrādāts, par to labāk nedomāt un raudzīties uz priekšu. Un jaunās telpas patiešām ir ļoti labas; esam par tām sajūsmā." Kā, tiekoties ar darbiniecēm, kas grāmatas izliek plauktos jau jaunajās telpās, piebilst Ilona Krūziņa, diez vai būs daudz bibliotēku, kas atrodas starp diviem skursteņiem un no kuru logiem tik daudz māju var redzēt. Tieši skaistais, šobrīd rudenīgais skats pa logu ir tas, kas varētu likt lasītājam te uzkavēties ilgāk, tādējādi izbaudot augšējā stāva priekšrocības. I. Morīte piebilst, ka pietrūkst kafejnīcas, tomēr tiekot domāts, lai būtu arī tā – ar gardām kūkām un kafiju. Nemaz nevajadzētu būt lielai izvēlei, taču – lai ir tā īpaši un no sirds.

Vaicāta, vai bibliotēkas atrašanās augšējos stāvos nekavēs to apmeklēt cilvēkus ar kustību traucējumiem un jaunās māmiņas, I. Krūziņa skaidro, ka tieši klientu ērtībām ierīkots lifts, ar kuru varēs nokļūt visur, kur vajadzīgs. Atšķirībā no vecajām telpām, kur iekļūšana bija apgrūtināta, šī problēma tagad ir atrisināta.

Grāmatu pārvešana – smags darbs

Kamēr ar darbiniecēm Līnu Bērziņu, I. Krūziņu un Daigu Bļusinu runājam par skaistajām telpām un ērtajām mēbelēm, klāt nākamā «Kravasbusa» pārvestā grāmatu krava. Kaut arī sākumā grāmatu pārvešanu bija iecerēts īstenot pašu spēkiem, visbeidzot nolemts talkā aicināt profesionāļus. Kā stāsta bibliotēkas vadītāja, iecere attaisnojusies, jo pirmajās divās dienās liela daļa grāmatu jau pārvestas. Ir cerība, ka šīs nedēļas laikā to izdosies izdarīt. Tiesa, pirms pārvešanas darbinieki visus izdevumus saliek kastēs, pieliek tām numuru. Svarīgi, lai neviena grāmata nenoklīstu, jo tad, kā piebilst I. Morīte, var uzskatīt, ka tās vairs nav, – tik lielā klāstā to būtu ļoti grūti atrast.

Smagās kastes pārved uz Šēseles ielu 3, kur bibliotēkas darbinieces grāmatas uzreiz saliek plauktos. Pēc tam tās sakārtos pēc alfabēta, nodaļām un citiem kritērijiem. Ārā mests nekas netiek; ja arī iepriekš bijušas grāmatas, kas ļoti apdriskātas, tās norakstītas laika gaitā.

Kā norāda I. Morīte, līdz bibliotēkas atvēršanai 14. novembrī 14.00 darba vēl daudz. Apmeklētāji jau pauduši neizpratni, kāpēc tik ilgi iestāde slēgta, taču nav citas iespējas, kā procesu paātrināt. Pārcelšanās nenozīmējot tikai fizisku grāmatu pārvešanu, kas ir smags darbs; vēl viss jāsaliek savās vietās un jāsakārto, lai lasītājs vajadzīgo izdevumu varētu atrast, lai turpinātos metodiskais darbs un sadarbība ar pagastu bibliotēkām.

Komentāri

  1. Un kas tad tur būtu pavisam, ja mūsu grāmatu krātuvei būtu normālas telpas? Paši bibliotēkā kad pēdējo reizi bijāt? Es, piemēram, uzskatu, ka kolektīvs mūsu bibliotēkā ir vienkārši lielisks – atsaucīgs, izpalīdzīgs, saprotošs, zinošs. Šīs bibliotekāres jau sen labas darba telpas pelnījušas! Es tā īsti neatceros, kāda šmuce tur ar to telpu īrēšanu bija, bet – kur vēl mūsu pilsētā varētu izvietot Gaismas pili?

  2. Lienite, Tu uzskati ka 70000ls menesi par bibliotekas telpam ir pieņemama maksa??? Kolektivs tiešam superigs un atsaucigs!

  3. Ja nekļūdos, tad bibliotēka izmantos ~1000kv.m. Viena metra īres maksa ap 7ls plus apsardze, elektrība, komunālie… Ja es klūdos, lūdzu palaboiet!

  4. Nez, kas tur ko zina un rēķina, bet par buibliotēku pilsēta maksā gadā to 70 000. Ja grib pasist klaču, jāsit par ko citu, bet šitā muldēt ir vismaz stulbi.
    Es arī nav Kampara vai kāda cita fans (Ruženieks ar saviemprojektiņiem gan vairāk krīt uz nerva, daudz labāk izskatās,ka apjāja pašvaldību un Jurīti; viens Kurzemes ainavas projkets vien ir ko vērts – sapirka teju par zeltu visu tehniku par mūsu naudu, tad par nieka naudu noprivatizēja, dabūja garantētos līgumiņus un tagad kantorīti pārdeva… – vot, tas ir biznesiņš uz pašvaldības rēķina. Šķēle 2 Tukumā.) A, Kampars…viņš jau īrniekus tik un tā būtu atradis, tas jau nebija no sākta gala ieplānots čakaroniņš; bet pilsētai citu bibliotēkas vietu vajadzēja, tas nu točna.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *