Kārlis Gudmonas ir piecus gadus vecs puika. Iet bērnudārzā un teju visus burtus prot gan izlasīt, gan arī uzrakstīt. Todien zēnam dārziņš izpalicis, toties ar opi Elmāru uzspēlēja novusu. Pirmās spēles opis vinnējis, bet kas zina, kas būs pēc dienām vai nedēļām. Kārlim spēks kaulos no ķirbju sulas, kuru opis un ome izspiež un dod puisim dzert.
Ķirbjus audzē vecvecāki, Kārlēns palīdz ravēt un rudeņos velt makanās ogas mājup. Ome ceļ ķirbjus galdā visvisādos veidos – garša varbūt nav kā konfektēm, bet veselīgi tie ēdieni ir gan!
Pavasaros, kad govis pirmoreiz laiž ganībās, vāra ķirbju pontagu (putru). kad govis izbizojušās un sāk plūkt zāli, ganītāji sēžas aplī un ēd pontagu – tad govis esot krietni pienīgākas.
