4. septembrī, Tukuma slimnīcas mediķi, tiekoties ar savas arodorganizācijas vadītāju Maiju Palkavnieci, Tukuma rajona padomes izpilddirektoru Agri Jaunkļaviņu un aģentūras «Tukuma slimnīca» vadītāju Dzintru Rabkeviču, runāja gan par gaidāmo streiku, gan visas iestādes nākotni.
Ambulatorie mediķi streikos 26. septembrī
Mediķu streiks plānots 26. septembrī, un tajā aicināti piedalīties mediķi, kas sniedz plānveida ambulatori konsultatīvo palīdzību. Streiks, kā stāstīja M. Palkavniece, nav iebildums pret darba devēju, bet gan – pret valsts attieksmi, jo tieši valsts mediķu prasībās nav ieklausījusies. Streika nosacījums – protestu var izteikt tikai tie darbinieki, kas pēc darba grafika šajā dienā strādā, pārējie var būt atbalstītāji. Par streika dienu algu nesaņem.
Sanāksmes noslēgumā streikotāju sarakstā bija pierakstījušies 13 cilvēki, taču tā kā ne visi bijuši sapulcē, skaits varētu būt lielāks. M. Palkavniece atzina, ka par spīti izskanējušajai informācijai par mediķu lielajām algām, reālitāte ir cita – ārsta pamatalga uz papīra ir Ls 458, māsas – Ls 275, sanitāra – Ls 183, protams, neskaitot piemaksas.
Finansējuma pieaugums nesedz inflāciju
Slimnīcas direktore Dz. Rabkeviča stāstīja, ka jau pagājušajā gadā mediķi runājuši par algu problēmu, taču nekas nav mainījies: "Lai arī no 2001. gada Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) finansējums (valsts pasūtījums) audzis, reālais pieaugums pēdējā gada laikā, piemēram, stacionāram bijis tikai 4,47%, bet kopējais – stacionāram, ambulatorai un neatliekamās palīdzības daļai – 9,3%. Lai gan cilvēkresursu attīstības programma līdz 2014. gadam paredzēja mediķu algu pieaugumu 13,9% apmērā, arī inflācijas % bija daudz lielāks: "Valsts neiedoto algām sedzām no pašu nopelnītā, kas būtu jāiegulda attīstībā. Ir vai nav jāstreiko šādā situācijā, katram pašam redzams. Cerību uz papildu naudu nav, izņēmums ir neliels finansējums degvielas kompensācijai neatliekamajai palīdzībai, tāpēc nāksies taupīt – izslēgt nevajadzīgi iedegtu lampiņu vai atteikties no pļāpāšanas pa tālruni."
Remontēs un pirks iekārtas
Dz. Rabkeviča stāstīja – lai arī reālā situācija liek saspringt iestādes administrācijai un meklēt naudu darba samaksai, iesāktie darbi ēkas rekonstrukcijā tiks turpināti: par Ls 1 200 000 top piebūve ēdināšanai, plānots remonts bērnu un terapijas nodaļā, ķirurģijas korpusa 2. un 3. stāva gaiteņos, operāciju zālē, palātās, kā arī poliklīnikas 4. stāva – administrācijas – gaitenī. Direktore norādīja, ka rudens būs vētrains – telpu remonta dēļ visiem nāksies būt saprotošiem un pacietīgiem.
Rajona padomes izpilddirektors A. Jaunkļaviņš stāstīja, ka padomes finanšu komitejas sēdē pašvaldību vadītājiem tiks likts priekšā piešķirt vēl Ls 250 000 slimnīcai dažādu tehnoloģiju iepirkšanai un akūtu rēķinu apmaksai.
Kam paliks slimnīca?
A. Jaunkļaviņš atzina, ka administratīvi teritoriālās reformas dēļ lielākās neskaidrības skar slimnīcu: "Patlaban nav zināms, kur tā paliks – vai kādā novadā, vai Rīgas plānošanas reģionā. Ja nevienam to nevajadzēs, tā jāņem tam novadam, kurā atrodas, tātad – Tukuma novadam. Bet, tā kā pagājušajā nedēļā domes deputāti nolēma novadu neveidot, par tālāko nezina neviens. Otrdien valdība pieņēma noteikumus par rajona padomju reorganizāciju, bet jau no 1. jūlija tā ar savu mantu var rīkoties, saskaņojot katru lēmumu ar Ministru kabinetu. Tanī pat laikā padomei līdz 31. decembrim jāsagatavo plāns, kas pārņem Tukuma slimnīcu, muzeju, Raudas pansionātu utt. Cik zināms, nākamajā gadā finansējums – valsts budžeta dotācijas – rajona padomēm nepalielināsies; nav zināms, vai nesamazināsies, izsludinātās tēriņu ierobežošanas dēļ. Tanī pat laikā slimnīcai jau izstrādāts rekonstrukcijas projekts četrās kārtās, no kurām pirmā par padomes ņemto kredītu jau tiek īstenota. Nākamajai kārtai nepieciešami 15 miljoni latu (9 miljoni latu ēkas būvniecība, 6 miljoni – iekārtām).
Jautājums, ko darīt? Viens variants – gada nogalē pārtraukt celtniecības darbus un nogaidīt. Mīnuss – rekonstrukcijas projekts noveco, un pēc trim līdz pieciem gadiem tas būtu jāpārstrādā. Otrs variants – būvēt. Interesējoties par valsts atbalstu – nav nedz ne nolieguma, nedz piekrišanas. Uzskatu, ka nenomazgājams kauns partijām ir pērn atņemtais finansējums Ls 760 000 apmērā, kas oficiāli jau bija piešķirts, bet ko pēc partiju bosu interesēm sadalīja pašvaldībām. Ja pašvaldības izlemj ņemt kredītu uz 25 gadiem, tad katru gadu jāmaksā Ls 1 600 000, – tāda summa padomei nav paceļama. Trešais variants – privātā partnerība – uzņēmējs par savu naudu uzceļ ēku, iekārto, bet slimnīca to nomā. Jārēķinās tikai, ka uzņēmējs gribēs pelnīt un savu ieguldījumu gribēs atgūt ar nomas maksu. Aprēķināts, ka tā varētu būt Ls 12/m², taču tādas naudas slimnīcai nav un nebūs. No otras puses – pacients visu šo darbību dēļ nedrīkst ciest, tāpat nedrīkst tikt pieņemts neviens lēmums, kas varētu slimnīcu novest līdz bankrotam."
Aģentūra, SIA, Stradiņu filiāle?
A. Jaunkļaviņš atzina, ka darbiniekiem vajadzētu apdomāt, kāds uzņēmums uz slimnīcas bāzes varētu veidoties – saglabāt aģentūru, veidot SIA, akciju sabiedrību? "Iespējas ir divas – rajona padome īpašumu nodod jums vai arī atstāj sev, bet slimnīca to apsaimnieko. Jāņem vērā, ka SIA mērķis ir pelņas gūšana – visi izdevumu un ieņēmumi būs uzņēmuma problēma; nebūs rajona padomes, kas palīdzēs krīzes brīdī. Un pašiem arī jāatrod investors," tā Jaunkļaviņš. Dz. Rabkeviča atzina, nav jābažījas, vai, izveidojot SIA, saglabāsies valsts finansējums: "VOAVA slēdz līgumus ar dažādām uzņēmējdarbības struktūrām, arī SIA. Cita lieta, ka uzņēmumam jāpārkārto grāmatvedība, jārevidē ieņēmumi un izdevumi, kā arī sava attieksme pret darbu."
Padomes izpilddirektors norādīja, ka vēl viena neziņa saistīta ar valsts ieceri pārskatīt veselības aprūpes nozīmīgāko attīstības dokumentu – masterplānu: "Pēc ticamām, bet neoficiālām ziņām dažādi varianti tajā iestrādāti arī attiecībā uz Tukuma slimnīcu. Piemēram, Stradiņa slimnīca tiek paplašināta, veidotas filiāles, un projekta līmenī kā viena no filiālēm tiek minēta Tukuma slimnīca. Grūti pateikt, vai tā būs, jo oficiālu priekšlikumu nav. Lai gan – runas par šādu variantu klīst jau gadu, taču, ja šāda iecere būtu bijusi, diez vai šī slimnīca pieļautu, ka Tukums zaudē tik nozīmīgu finansējumu."
Irlavas slimnīca – vēl divus gadus neatkarīga
A. Jaunkļaviņš minēja, ka par pārmaiņām veselības aprūpes organizēšanā liecinot fakts, ka visas darbības attiecībā uz Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcu (to kā nodaļu Tukuma slimnīcai bija uzdots pārņemt no nākamā gada 1. janvāra, pretējā gadījumā VOAVA draudēja lauzt finansējuma līgumu) ir atceltas līdz 2010. gadam. Zinot, ka masterplāns tiek grozīts un ka lielajām slimnīcām ir interese par Tukumu, pašvaldību vadītājiem nāksies lemt, ko darīt ar iepriekš pieņemto lēmumu.
Galvenais – nekrist panikā
"Ja neko nedarīsiet, nevarēsiet piesaistīt jaunus speciālistus; arī paši, liela daļa, nesaredzot perspektīvu, meklēsiet citu vietu," atzina A. Jaunkļaviņš. Viņš norādīja, ka arī pacienti vēlas ārstēties patīkamos apstākļus un uz vietas, nevis gaidīt, kamēr ārsts sameklēs vietu, kur viņu izmeklēs un izārstēs. Iestādes direktore gan mierināja – kamēr Tukumā būs iedzīvotāji, būs arī slimnīca, neatkarīgi no pašvaldību pieņemtā lēmuma, tāpēc uztraukumam nav pamata: "Gan ambulatorā, gan stacionārā daļa ir sertificētas, arī algas līdz gada beigām tiks nodrošinātas; nav bijis gadījuma, kad tās kavētos. Tas, ka valdības politika nereti balstīta uz interesēm un emocijām, ir fakts, kas, tāpat kā šis laiks, jāpārdzīvo. Pats galvenais – nekrist panikā, neļauties provokācijām, bet strādāt. Plašākas telpas nepieciešamas, to pierādīja arī nesen notikušais nelaimes gadījums – lidaparāta katastrofa. Protams, reālā situācija ir skarba; nav zināms, ko nozīmē ministra Eglīša teiktais, ka tiks samazināts apmaksājamo pakalpojumu apjoms. Nav zināms, ko valsts nefinansēs. No otras puses – mēs redzam, kāda ir iedzīvotāju maksātspēja – zāles pirks vēl retāk, pie ārsta ies vēl retāk. Sekas tam redzam un vēl redzēsim stacionārā un tā izdevumos."
Ir skaidrs, ka nekas nav skaidrs.