Par dzīvokļiem, parādiem un reklamēšanos

Jau vēstījām, ka pagājušajā nedēļā, 26. novembrī, notika kārtējā novada domes sēde un šoreiz – attālinātā režīmā. Daudz runājamā bija par ieguldījumiem, to skaitā pašvaldībai daļēji piederošos uzņēmumos. Deputāti nolēma gan budžeta līdzekļus tajos neieguldīt un līdz šim ietaupīto (piemēram, uz nenotikušo pasākumu rēķina sataupīto) novirzīt citām vajadzībām. Par pēdējo – visai vienprātīgi. Taču bija sēdē arī jautājumi, par kuriem deputāti bija gatavi diskutēt, piemēram, par kārtību, kā tiek piešķirti dzīvokļi speciālistiem.

Kur paliek mūsu nauda

Novada domes sēdē

Ārstam dzīvokli pietaupot

Tā deputāts Raivis Bērziņš norādīja, ka viņam nav izprotams, kā tas nākas, ka cilvēks, kurš pašvaldībā darbu ieguvis tikai pirms mēneša, jau tiek pie pašvaldības dzīvokļa Ozolu ielā? Kā skaidroja izpilddirektors Egīls Dude, šoreiz rinda uz dzīvokļiem nav bijusi un minētais darbinieks bijis vienīgais pretendents. Savukārt priekšsēdētāja Inga Priede vēl piebilda, ka ģimenes ārstam-pediatram divistabu dzīvoklis arvien tiek pieturēts, bet tas jau divus gadus kā stāv tukšs. Citus dzīvokļus tik ilgi neiznomāt neesot pamata, kam pievienojās arī deputāts Romeks Fabjančiks. Savukārt Dainim Rozenfeldam bija komentārs arī par citiem dzīvokļiem, ko pašvaldība iznomā, piemēram, kā sociālos. Viņa pieredze liecinot, ka reizēm cilvēki no tiem atsakoties, jo nevar atļauties samaksāt, piemēram, par komunālajam izdevumiem…

Parādi, kuri dzēšami

Vēl deputātiem pārsteigums bija jautājums par to, ka jādzēš kāda SIA parāds aptuveni 13 000 eiro apmērā, kas ir nesamaksātais nekustamā īpašuma nodoklis kopš 2012. gada. Kā skaidroja nekustamo īpašumu nodaļas speciāliste Gunta Sīmane, iesākumā uzņēmumam bija tiesiskās aizsardzības process, vēlāk – maksātnespējas process, un tā rezultātā tas šobrīd ir likvidēts – nav vairs, no kā parādu piedzīt. Kopumā izdevies atgūt vien mazliet vairāk par tūkstoti jeb 1161 eiro, bet atlikušos daļu vēl uz nākamo gadu nebūtu prātīgi atstāt, skaidroja G. Sīmane. Savukārt domes jurists Jānis Mazitāns piebilda: tas, ka nav izdevies atgūt lielāku summu, šajā gadījumā ir arī maksātnespējas administratora atbildība. D. Rozenfelds vēl interesējās, kā maz šāda situācija varēja izveidoties? Un G. Sīmane atgādināja, ka domes sēdē šis jautājums ir skatīts pat vairākkārt un vairākkārt deputāti ir bijuši konkrētajam uzņēmējam labvēlīgi un pretimnākoši. D. Rozenfelds atzina, ka tā tiešām ir bijis, bet nu…“ticējuši uzņēmējam”! Vēl diskutēja, vai, diez, no bijušā īpašnieka tāpat nevarētu mēģināt ko tiesiskā ceļā piedzīt? Te savukārt komentārs bija deputātam Guntim Indriksonam, skaidrojot, ka tāpēc jau ir šāda uzņēmējdarbības forma, kur vēlāk, ja nu kas, cilvēks nenes atbildību par SIA atstātajiem parādiem. Tā nu – grib vai negrib – parādu tomēr pašvaldībai nāksies dzēst.

Par tūrismu un informācijas stendiem

Teju puse domes sēdes laika tika veltīta ne tik daudz lēmumprojektiem, cik sarunām par aktuālo, kas iet roku rokā ar ikmēneša domes vadības atskaitēm. Tradicionāli kā pirmā atskaitīties par novembrī paveikto sāka priekšsēdētāja. Pastāstīja, piemēram, par to, kādas ir bijušas sarunas par Kandavas internātskolu, kas turpināsies nākamnedēļ – 9. decembrī. Vēl, piemēram, bijušas sarunas par to, ka Kandavā varētu veidot jaunu atpūtas vietu tūristiem – laukumu, kur piestāt kemperiem. I. Priede precizēja, ka teritorija ir privāta un arī komunikācijas ir tādas, lai ideju varētu īstenot.

Turpinot par tūrismu, – tapšot arī divi jauni informācijas stendi par un ap Kandavu (viens būs pilsētas centrā, otrs – degvielas uzpildes stacijā, netālu no šosejas). Tāpat plānots izvietot informatīvus stendus par to, kas un kā var pārvietoties bērnu laukumos pilsētas centrā. Tas tāpēc, ka esot novērots – pa gumijas segumiem braucot arī ar velosipēdiem un citiem braucamajiem, tādējādi tos bojājot.

Jūtas piemānīts

Tā uzsvēra deputāts R. Bērziņš. Proti, viņš ticis filmēts raidījums par Kandavu un kā vietējais uzņēmējs piekritis šai iecerei arī ziedot (ap 300 eiro). Bet, redzot rezultātu, ir bijis ļoti vīlies un jūtas apmānīts. “Piedalīties drīkstēja tikai, ja ir no Zaļās partijas?” deputātam bija radies jautājums un radies tādēļ, ka atšķirībā no viņa uzņēmuma, kurš izpelnījies vien emblēmu raidījuma titros, ir deputāti-uzņēmēji, par kuriem izveidoti arī gana plaši sižeti. Kā skaidroja I. Priede, par šo ieceri zinājusi tikai tik daudz, ka saņēmusi «ReTV» zvanu, kur lūgti vietējo uzņēmēju kontakti. Tie nav doti, bet, ņemot vērā, ka plānotā filmiņa bija par Kandavu, televīzijas cilvēki nosūtīti tālāk uz Tūrisma un informācijas centru. Pašu filmu redzējusi tikai tā – starp citu! Savukārt deputāte Signes Ezeriņa, pirmkārt, uzsvēra, ka pārstāv Zemnieku savienību, nevis Zaļo partiju, otrkārt, apstiprināja, ka arī ir samaksājusi, bet tā, cik viņai zināms, esot ierasta prakse – televīzijas ik pa pāris nedēļām viņai piedāvā filmēties reklāmas raidījumos. Arī šo reizi uztvērusi kā vienu no šiem gadījumiem. Savukārt Guntis Indriksons, kuram arī filmiņā ir atvēlēts raidlaiks, pievienojās R. Bērziņam, norādot, ka arī radies iespaids, ka ziedojis filmai par Kandavu, nevis konkrēti atlasītiem uzņēmējiem vai reklāmraidījumam kā tādam. Kolēģi rosināja R. Bērziņu tomēr vērsties televīzijā un painteresēties, kā tas nākas, ka viņš maksājis tāpat kā citi, tomēr filmēšana uzņēmumā tā arī nav notikusi? Daži pasmējās: varbūt tiešām ne to partiju izvēlējies? Savukārt pats R. Bērziņš uzsvēra, ka, viņaprāt, kādreiz būtu jāuzņem raidījumu par visiem novada uzņēmējiem, pretējā gadījumā reizēm rodoties iespaids, ka ir tikai daži…

Kas par piemaksām?!

Savukārt D. Rozenfelds interesējās, kam un par ko domē ir bijušas piemaksas? Šo jautājumu skaidrot tika uzticēts izpilddirektoram E. Dudem, un viņš arī skaidroja: pēc ikgadējās darbinieku izvērtēšanas nolemts arī izmaksāts piemaksas, atkarībā no vērtējuma. Piemaksu apjoms no 0 līdz 60% no darbinieku vidējā atalgojuma, un, jā, piemaksu ir saņēmis arī viņš pats, apstiprināja E. Dude. D. Rozenfelds gan uzsvēra, ka, viņaprāt, izpilddirektors nu gan nebūtu tādu pelnījis, bet, iespējams, tādēļ, ka sēde – attālināta, vairāk par šo jautājumu diskutēts netika un deputāts arī sīkākos paskaidrojumos par to, kāpēc tā domā, – neizplūda.

Apseko nekustamos īpašumus

Kaut divas novembra nedēļas bija devusies atvaļinājumā, tomēr ko pastāstīt par darbiem bija arī priekšsēdētājas vietniecei Gundai Cīrulei. Proti, kā tobrīd tika lēsts, vismaz līdz 15. decembrim turpināsies komisijas darbs, kas veic pašvaldības īpašumu inventarizāciju. Apsekojot tos arī klātienē un, ja zeme “pazust nevar“, tad tas, kas notiekot uz šīs zemes, reizēm gan esot pārsteigums. Nu, piemēram, kaut nav spēkā esošu nomas līgumu, zemi tāpat kāds ir iespējis apstrādāt vai arī – tā ir nu tiešām ļoti aizlaista. Ko darīt tālāk? Par to domāšot. D. Rozenfelds interesējās par celiņu pie Abavas tilta Kandavā, kas tikko izbūvēts – cilvēki sakot, ka tur esot par tumšu. Tāpat tumšs esot stāvlaukums! G. Cīrule skaidroja, ka, pirmkārt, laukums nepieder pašvaldībai, otrkārt, par lampiņām varot domāt kontekstā ar nākamā gada budžetu.

Turpmāk vēl.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.