Kur ielas asfaltēs, kur – jauni objekti tūristiem

Turpinājums. Sākums 29. maijā un 2. jūnijā

Jau vēstījām, ka kārtējā novada domes sēdē salīdzinoši plaši tika tirzātas novada vadības atskaites. Piemēram, deputāti sprieda par to, vai labi, ka protestos (pret administratīvi teritoriālo reformu) darba laikā piedalās arī pašvaldības darbinieki. Daudz gan tika runāts arī par saimnieciskiem jautājumiem, pārsvarā, – Kandavas pilsētā.

Ražo atkritumu maisus un plāno trošu nobraucienu

Par atsevišķiem jaunumiem novada uzņēmējdarbībā – gan tādiem, kas īstenojušies, gan vēl tikai ieplānotiem –  klātesošos informēja domes priekšsēdētāja Inga Priede. Uzņēmums, kas darbojas Cēres pagastā – SIA «Galangal» – un par ko iepriekš, 2018. gadā, bijušas sūdzības (Valsts vides dienests bija konstatējis, ka atkritumu pārkraušana, šķirošana un glabāšana tajā īsti nenoris saskaņā ar noteikumiem), nu ir savu darbību sakārtojis un pat uzsācis ražošanu. Proti, tajā tiek ražoties atkritumu maisi, ko vietējie uzņēmēji atzinuši par labiem esamiem, tāpat nokārtota «B» kategorijas piesārņojuma atļauja.

Vēl viena tikšanās ir bijusi ar kādreizējo kandavnieku (kā sēdē norādīja I. Priede, bez pašas personas piekrišanas, vārds gan netikšot publiskots), kurš iegādājies Pūzura gravas daļu iepretim pašvaldības īpašumam. Viņa interese ir bijusi, piemēram, vēsturiskajā vietā atjaunot dambi, tāpat, iespējams, izveidot trošu nobraucienu no viena kalna uz otru. To, vai šie plāni izdosies, – laiks rādīšot.

Lai saglabātu pieeju stadionam

Vēl maijā priekšsēdētājai esot bijusi tikšanās ar Kandavas lauksaimniecības tehnikuma direktori Daci Rozentāli, un deputāts Egils Bariss interesējās, kāds bijis šīs tikšanās mērķis. Runāts galvenokārt, uzsvēra priekšsēde, ticis par tehnikuma stadionu, kas nesen atvērts pēc rekonstrukcijas. Jau vēstījām, ka līdz ar to parādījušās arī problēmas – stadiona apmeklētāji atstājot atkritumus, tāpat bojājot jaunos celiņus, pa kuriem ar braucamrīkiem, tai skaitā bērnu ratiņiem pārvietoties nedrīkst. To gan ne visi ievērojot, un direktore secinājusi: ja tas tā turpināsies, stadions savu svinīgi oficiālo atklāšanu nemaz nepiedzīvošot. Tad nu runāts par veidiem, kā stadiona sargāšanā iesaistīties pašvaldībai, piemēram, ka teritoriju biežāk varētu apsekot pašvaldības policija. Tāpat, skaidroja I Priede, vienojušies, ka tehnikuma stadiona novērošanas kameras varētu tikt pieslēgtas pilsētas novērošanas kameru tīklam. Tas ļautu policistiem ātrāk reaģēt, ja stadionā notiktu kādas nekārtības, tāpat – vajadzības gadījumā – pierādīt kādas konkrētas personas izdarības. Pretējā gadījumā, ja viss turpināsies, kā līdz šim, tiek apsvērta arī iespēja, ka brīva piekļuve stadionam var tikt slēgta.

Virtuālas un klātienes pastaigas

Bijusi arī tikšanās ar kultūras un sporta dzīves organizatoriem – pārrunājuši, kā strādāt šajā laikā, kad vēl arvien spēkā ir dažādi ierobežojumi. Noskaidrots, ka ir veidotas gan virtuālas izstādes, konkursi, gan arī sacensības, kurās var piedalīties individuāli utml. Vēl novērots, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas izstaigāt dažādas dabas takas, tai skaitā Abavas senlejas dabas parkā. Tad nu domājot, kā šos cilvēkus ievilināt vecpilsētā, un viens no variantiem – izveidot maršrutu gan kājāmgājējiem, gan arī velobraucējiem pilsētā.

Prasa žodziņu, mainīs lampiņas 

Bija jautājums, kurā prasītājs – novada domes deputāts Dainis Rozenfelds, vieta – Kandavas promenāde. Proti, jautājums bija par to, vai promenādes vidū esošajam dīķītim nevajadzētu apkārt likt žodziņu, tas tā – lai bērniem būtu drošāka uzturēšanās. Kā sēdē tika skaidrots, dīķītis apsekots un secināts, ka tā krasti esot gana biezi ar krūmu čužām aizauguši, lai piekļūšana ūdenim būtu apgrūtināta. D. Rozenfelds gan ar šādu atbildi īsti apmierinātas nebija un vaicāja, vai “jānotiek tādai nelaimei, kā pie tehnikuma?” I. Priede uzsvēra, ka salīdzinājums šajā gadījumā neesot veiksmīgs, jo pie tehnikuma nelaime notikusi ugunsdzēsības dīķi, kas – starp citu – bija ar žogu apvilkts, bet kāds bija pamanījies tajā izveidot caurumu… Līdz ar to deputāti vienojās, ka šobrīd žodziņu veidot Kandavas promenādē neesot plānots. Toties, ļoti iespējams, drīzumā vecpilsētas laternās varētu degt «LED» gaismas. Par šādus iespēju ir interesējies uzņēmums «Lighthause», kas piedalās projektā «Altum» programmā un gūst peļņu no ietaupītās elektroenerģijas. Pašai pilsētai, skaidroja I. Priede, nekādu izmaksu šajā gadījumā nerodoties.

Ielu atjaunošana… diezgan žēlīga

Tā bija secinājis deputāts E. Bariss, izbraucot pilsētu tur, kur veikti rakšanas darbi ūdenssaimniecības projekta ietvaros, īpaši – Raiņa ielā. To, ka šajā ziņā ir problēmas, atzina arī priekšsēdētājas vietniece Gunda Cīrule. Taču vismaz Raiņa un Skolas ielā būšot risinājums – tur veiks brauktuves virsmas apstrādi jeb asfaltēšanu, iepirkuma procedūra šiem darbiem ir jau noslēgušies. Kopumā bijuši trīs pretendenti un komisija izvēlējās lētāko – SIA «Strabag» – piedāvājumu. Šis uzņēmums apņēmies darbu paveikt par  227 740.79 eiro. Šobrīd gan līgums vēl nav noslēgts. Bet diskusijas ir bijušas par citām ielām, piemēram, Uzvaras, atzina G. Cīrule. Ticis pat piesaukts būvuzraugs, kurš atbild par ceļiem. Norādīts uz defektiem, un esot arī cerība, ka uzņēmējs tos labos. Bet kopumā… situācija ar ielu segumiem būtu varējusi būt labāka, piekrita G. Cīrule. Sava replika šajā jautājumā bija arī deputātam D. Rozenfeldam. Viņš uzsvēra, ka esot aplam, ja, labojot ceļu, asfaltā izfrēzētās bedrītes stāv neaizpildītas pat četras dienas. Bedrēm malas asas, un tas autoriepas varot diezgan pabojāt. Arī tam priekšsēdētāja vietniece piekrita un atkal uzsvēra – sarunas ar būvnieku par šo esot nepārtraukti. Bet nu izrādījies, ka uzņēmējam asfaltu jāgaida…

Turpinot par ielām un ceļiem, deputāte Signe Ezeriņa painteresējās, vai ceļš uz Valdeķiem tiešām skaitās jau sakārtots? Atgādinājumam: pērn posmu nokaisīja ar akmentiņiem, kas gan bitumenam nepieķērās, un darbs tika atzīts par brāķi (darbus veica «Latvijas autoceļu uzturētājs»). Uzņēmējs solīja, ka līdz ar labākiem laika apstākļiem akmentiņus noslaucīs, kas šobrīd daļēji arī izdarīts. Tomēr braucēji, tai skaitā S. Ezeriņa, neuzskata, ka defekts ir labots… Taču, neskatoties uz to, darbi acīmredzot tomēr skaitās pabeigti, jo tikko uzzīmētas arī baltās svītras!? Domes izpilddirektors E. Dude sēdē uzvēra: ziņu par to, ka darbi pabeigti, pašvaldībai neesot, bet solīja painteresēties, ņemot vērā, ka šis posms ir valsts ceļš. Jāpiebilst, ka līdzīga situācija, kā apstiprināja klātesošie, esot arī uz Rūmenes ceļa.

Divi būvnieki vienā ielā

Savukārt deputāts D. Rozenfelds interesējās, kas notiek Sabiles un Zīļu ielā, kāpēc tur vēl arvien ir bedres? Situāciju atkal skaidroja G. Cīrule. Proti, Sabiles ielas viena puse vēl arvien nav noasfaltēta, jo te tiek īstenoti divi projekti (siltumapgādes un ūdenssaimniecības), kur katram ir savs būvnieks. Šobrīd aktuālie rakšanas darbi noris Ozolu ielā, kas ilgšot vēl divas nedēļas (atskaites punkts – novada domes sēde), un nebūšot prātīgi, ja aizvērs arī Sabiles ielu, jo satiksme te tomēr esot pietiekami liela. Līdz ar to – jāpaciešas. Deputāti interesējās arī par bedrītēm un to remontu pilsētā kopumā. Un te savukārt skaidrojumu sniedza E. Dude, kurš uzsvēra: visu darot pēc kārtas, un šobrīd darbi noris gan pagastos, gan paralēli tiek labotas arī ielas pilsētā.

Spiningo vai pieskata objektu?

G. Cīrule klātesošos informēja arī par to, kā sokas ar projektiem kopumā. Proti, siltumtrasi, kas katlu māju savienos ar Kūrorta ielu, ja viss turpināsies, kā līdz šim – sekojot noteiktajiem grafikiem, varētu pabeigt jau uz Jāņiem. Savukārt ūdenssaimniecības projektā, kurš līdz šim arī ir virzījies pēc plāna, ir gadījusies aizķeršanās. Proti, Lielajā ielā būvnieks secinājis, ka ar caurduršanas metodi šobrīd nekādi nesanākot izlīdzēties, lai izbūvētu spiedvadu. Pašvaldība gan iebildusi tam, ka iela tiek atrakta, līdz ar to būvnieks pasūtījis topogrāfiju un šo posmu ir jāpārprojektē, pēc tam – tas viss vēl jāsaskaņo. Viss process, skaidroja G. Cīrule, līdz ar to varot ieilgt uz diviem, trim mēnešiem, tāpēc arī bijuši spiesti lūgt projekta pagarinājumu. Jāpiebilst, ka šie darbi ir plānoti Lielai ielai pa vidu, bet tur, kur uz ietves noņemts bruģītis, tur tiek ierīkota pašteces kanalizācija un nekādu problēmu neesot, atzina G. Cīrule.

Citu jautājumu deputātiem nebija, ja nesakait D. Rozenfeldu, kurš vaicāja: kā tas nākas, ka būvdarbu vadītājs uz tilta spiningojot, nevis strādājot? Priekšsēdētāja vietniece uzsvēra, ka par to viņai neesot nekas zināms, bet solīja nākamajā būvsapulcē šo deputāta sūdzību nodot tālāk.

Piesakās, bet līgumu neslēdz…

Atskaiti noslēdza E. Dude, kurš, kā jau vēstījām, pastāstīja par to, kā veicas jeb – precīzāk – neveicas ar iepirkumiem, piemēram, Cēre skolas jumta remontam, kur uzņēmums, kurš atzīst par uzvarētāju iepirkumā, līgumu tomēr neslēdz. E. Bariss rosināja: varbūt būtu līdzēts, ja pašvaldība šādos gadījumos paredzētu kādu drošības naudu? Izpilddirektors gan bija skeptisks par šādu iespēju, jo nereti gadās, ka darbiem piesakās vien daži, un var gadīties, ka uzņēmēji, padzirdējuši par drošības naudu, baidīsies pieteikties vispār. Jau tagad esot situācija, ka nav īsti kam Zantē sanitāro mezglu bērnudārzā pārbūvēt. Savukārt ar darbiem Kandavas bibliotēkā, kur jāpārbūvē ēkas iekšējā siltumapgādes sistēma, ir identiski, kā gadījumā ar Cēres jumtu. Būvnieks pieteicies, bet līgumu tomēr nenoslēdza.

Vēl par aktuālajiem iepirkumiem. Ir plānots asfaltēt arī Aiņu???? ielu, kur līgums noslēgts ar SIA «KF Grupa», kas ceļa segumu konkrētajā posmā apņēmies pārbūvēt par nepilnu 21 000 eiro (bez PVN). Tāpat ir izsludināts iepirkums par ielu apgaismojuma izbūvi Valdeķos, kur pieteikšanās noslēgsies 8. jūnijā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.