Kā vērtēja kultūras projektus un kas no tā iznāca?!

Šī gada maijā Tukuma novada domes deputāti apstiprināja nu jau trešā kultūras projekta konkursa uzvarētāju sarakstu un katram projektam piešķirto finansējumu. Tiesa, kamēr nonāca līdz rezultātam, vairākās komiteju sēdēs bija karstas diskusijas gan par kultūras komisijas nominētajiem uzvarētājiem, gan piešķirto finansējumu, gan kultūras komisijas prasmi/neprasmi vērtēt projektus un ņirgāšanos par to iesniedzējiem. Savukārt domes sēdē 28. maijā pašvaldības vadītājs Normunds Rečs iesniedza alternatīvu priekšlikumu, kurā līdzfinansējums tika sadalīts procentuāli visiem vienādi.

No 10 atbalstīti septiņi

Diskusijas par kultūras projektu konkursa I kārtas rezultātiem sākās maija Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kurā par projektiem un kultūras komisijas viedokli informēja Ingrīda Smuškova. Viņa stāstīja, ka bija iesniegti pavisam desmit projekti, no kuriem sīkāk tika skatīti septiņi, jo trīs neatbilda nolikumam, tostarp diviem projektiem nebija līdzfinansējuma vismaz 30% apmērā, bet vienam nebija pievienots par projektu atbildīgā cilvēka dzīves apraksts jeb CV. I. Smuškova: “Lai arī noraidītie projekti saturiski bija labi, tie netika skatīti jau minēto nolikuma pārkāpumu dēļ, bet atlikušie septiņi projekti prasīja 15 000 eiro līdzfinansējumu. Tā kā šim mērķim paredzētais finansējums bija 10 000 eiro, pēc diskusijas komisijā tika nolemts atbalstīt visus septiņus, bet katram samazināt līdzfinansējumu, izvērtējot katru tāmes pozīciju. Visvairāk punktu ieguva pasākums «Leģendu nakts Jaunmokās», kam tika prasīti 1815 eiro, bet piešķirti 1465 eiro autoratlīdzībai mūziķiem, aicinot vienoties ar mūziķiem par mazāku summu. Biedrības «Rožudārzi» projektam «Jūs gaida Rozītēs» no prasītajiem 3000 eiro tika piešķirti 2200 eiro, arī aicinot samazināt honorārus. Gunāra Dukštes pieprasījumam fotoizstādei «Tukums. Dabas ritmi» no pieprasītajiem 1833, 91 eiro tika pielemti 1333, 91 eiro, rosinot samazināt fotodarbu izgatavošanas izmaksas un samazināt fotogrāfiju skaitu. Biedrība «Tukuma literātu apvienība» bija iesniegusi divus projektus, no tiem pirmajam «Tukuma prozas lasījumi 2020 «Prozas fermentācija»» tika piešķirti 504,17 eiro no prasītajiem 636,17 eiro, aicinot samazināt izdevumus uz balvu un transporta izdevumu rēķina, bet otrs projekts «Laikraksta «konTEKSTS» paplašinātais pielikums «Tukuma Literātu apvienība»» no prasītajiem 1506 eiro saņēma 406,17 eiro – finansējums tika samazināts autoru fotogrāfiju izgatavošanai, autoru honorāriem un satura redaktoram. SIA «Abavas dārzi» projektam «Ārlavciema ābolu ražas svētki 2020» tika piešķirti 2450 eiro prasīto 3000 eiro vietā un neatbalstījām izmaksas, kas saistītas ar pasākuma vadīšanu un bērnu aktivitātēm. Un Rūdolfa Bacāna pieteikumu koncertam «Meklētāji» atvēlējām 1637,60 eiro prasīto 1700 eiro vietā, neatbalstot atsevišķas fotoizstādes veidošanu Tumes kultūras namā.”

Komitejas priekšsēdētāja Guna Roze sēdē komisijai pārmeta, ka tas viss nav fiksēts protokolā, līdz ar to neesot iespējams secināt, kas ir samazināts, un šī samazināšana izskatoties pēc zīlēšanas – vajag piešķirt naudu vai nevajag. I. Smuškova skaidroja, ka komisija ir izvērtējusi visas tāmes, piedāvājot samazināt atsevišķas pozīcijas. I. Smuškova: “Mums bija diskusijas, kā samazināt prasītās summas – vai visiem vienādi piešķirt 75% līdzfinansējuma vai vēl kādu atstāt aiz līnijas, vai vērtēt atsevišķas pozīcijas, pie kā arī palikām.” G. Roze iebilda, ka kādam projektam ir iedotas 4/5 finansējuma, bet kādam – Tukuma literātu apvienības otram projektam – tikai 1/4 daļa, par kuru to nevar īstenot.

Vai problēmas ar nolikumu?!

Kultūras projektu konkursa nolikums tika apstiprināts 2019. gada 31. janvārī, taču līdz šim jau divas reizes grozīts. Lielākās diskusijas bija pirms pēdējās projektu iesniegšanas šī gada martā, kas vainagojās ar deputātes Gunas Rozes ieteikumiem grozīt nolikumu neilgu laiku pirms pieteikumu iesniegšanas. Toreiz lielākās diskusijas bija par deputātes ieteikumu noteikt, ka konkursā netiek atbalstīti ”kultūras pasākumi un aktivitātes biznesa vai reklāmas projekta nolūkos”. Tas tāpēc, kā diskusijās atzina citi deputāti, jebkas, ko kāda biedrība vai kāds uzņēmējs darīs, varētu tikt iztulkots par reklāmu. Tomēr G. Rozes prasība nolikumā tika iestrādāta. To, ka nolikums būtu pārstrādājams, jau pēc pieteikumu iesniegšanas atzina komisijas priekšsēdētāja Linda Zemīte, taču šī viņas iecere netika atbalstīta. Par problēmām nolikumā diskusijās norādīja arī pozīcijas deputāte Daiga Reča, aicinot pārvērtēt tajā izvirzītās prasības: ”Varbūt prasām kaut ko par daudz vai kaut ko nesaprotamu, ja reiz ne visi tās var izpildīt, tāpēc ir jādomā, kā padarīt procedūru vienkāršāku?’ I. Smuškova skaidroja, ka neprecizitātes dokumentos rodas tāpēc, ka iesniedzēji nepietiekami uzmanīgi lasa nolikumu, taču arī viņai, rakstot projektus, ir gadījies nepievienot CV vai norādīt atšķirīgas naudas summas tāmē un pieteikuma veidlapā… “Tie, kas šoreiz bija kļūdījušies, bija jauni spēlētāji, kam arī tika pateikts, kur bija problēma. Un nākamajā gadā, izlabojot vai precīzi izrēķinot līdzfinansējumu, viņi projektu var iesniegt vēlreiz,” tā I. Smuškova.

  1. Reča rosināja pārstrādāt noteikumus arī tāpēc, ka vairākus gadus pēc kārtas vinnē vieni un tie paši, nedodot iespēju uzvarēt citiem. Turklāt, viņasprāt, vairāk esot jāskatās, lai projekti būtu saistīti ar kultūru, jo daļa projektu esot komerciāla izklaide.

Komerciāli vai nekomerciāli projekti?

Tā bija otra tēma, par kuru diskutēja deputāti, ar to domājot, piemēram, SIA «Abavas dārzi» īstenotās aktivitātes. I. Smuskova skaidroja, ka komerciāli pasākumi ir divi – Jaunmoku pils biedrības un «Rozīšu» pasākums, kur paredzēta ieejas maksa, taču pēc tāmēm secināms, ka tas ir līdzfinansējums projektam, nevis peļņa. “Kas attiecas uz «Abavas dārziem», jau iepriekšējā gadā kultūras darbinieki izteica noraidošu attieksmi par to, ka komercuzņēmumi piedalās šādos konkursos un piedāvā kultūras pasākumus, taču laiki ir mainījušies, un kultūras pasākumus neorganizē tikai kultūras darbinieki, turklāt uzņēmumi šādi bagātina kopējo kultūras dzīvi novadā un ienes jaunas vēsmas. Konkrētajā situācijā paša uzņēmuma līdzfinansējums ir daudz lielāks nekā tāmē ir uzrādīts. Protams, varam teikt, ka viņi reklamē savu vārdu, taču, raugoties no tūrisma viedokļa, viņi ataino konkursa nolikuma prasīto “veicināt, radīt jaunus,  kvalitatīvus kultūras produktus un piedāvājumus ar pievienoto vērtību Tukuma pilsētas un novada atpazīstamībai”. G. Roze iebilda, ka šī uzņēmuma kultūras piedāvājums ir ”pievilkts aiz matiem”, jo viss ir veltīts tikai par un ap āboliem, tikai noslēgumā ir koncerts: “Tas nozīmē – ja sporta pasākumā piedalīsies dzejnieki, vai tāpēc tas tiks nosaukts par kultūras pasākumu, kas tā nav? Tāpēc varbūt uzņēmējdarbības lauciņā būtu vajadzīgs atsevišķs konkurss šādiem uzņēmēju rīkotiem izklaides pasākumiem.” I. Smuškova skaidroja, ka šajā konkursā atbalsta kā kultūras, tā tūrisma pasākumus, un ābeļu dārzi un to audzēšanas tradīcijas ir nemateriālais mantojums, kas balstīts zināšanās. “Mums pietrūkst spēcīgu un tradicionālu tūrisma jomas pasākumi, kas pulcētu cilvēkus, un to šis uzņēmējs paveic,” tā I. Smuškova. Bet G. Roze iebilda, ka viena no prioritātēm esot kultūras mantojuma dokumentēšana un saglabāšana, bet vienīgajam projektam šajā jomā, kuru bija iesniegusi Tukuma literātu apvienība, iedota tikai 1/4 daļa finansējuma, lai arī šāds pielikums, kā uzskata G. Roze, būtu gods visam novadam.

Vai vaina kultūras komisijā?

Gan komitejās, gan domes sēdē skatot šo jautājumu, ne reizi vien izskanēja pārmetums kultūras komisijai, kas neesot savu darbu paveikusi tā, lai deputāti to varētu vienprātīgi akceptēt. Tāpat tika izteikti pārmetumi (G. Roze), ka komisija esot izņirgājusies par Tukuma literātu apvienību, kas saņēmusi vismazāko līdzfinansējumu. Kā deputāte Liene Bēniņa, tā Mārtiņš Limanskis vairākkārt aicināja domāt par citu komisijas sastāvu, lai stundām ilgi nebūtu jāpavada diskusijās par to, ko lēmusi šī komisija, jo arī iepriekš, tiklīdz kādu jautājumu bija lēmusi kultūras komisija, tā tas izraisīja diskusijas, lai arī komisija bija strādājusi bez maksas un ar labākajiem nodomiem. Otrs variants, ko piedāvāja M. Limanskis: lai tad deputāti paši vērtē pieteikumus, kurus varēs iesniegt tikai domei pietuvinātie cilvēki, un tad problēmu nebūšot un varēs likt diskusijām punktu. G. Roze, aizstāvot Tukuma literātu apvienības iesniegtos projektus, iebilda, ka neviens iesniedzējs neesot prasījis neko tādu, kas nebūtu atļauts, taču jāsecina, ka vienā projektā atbalsta autorhonorārus, bet citā tie ir noņemti. G. Roze: “Kāpēc citā nozarē, piemēram, «Tukuma kausā» (Mūsdienu dejās.– Red.) balvas finansējām, bet literātiem nogriežam? I. Smuškova skaidroja, ka «Tukuma kauss» nebija kultūras projekts un šajā konkursā netika vērtēts. “Kas attiecas uz literātu projektu – laikraksta «konTEKSTS» paplašinātajam pielikumam – mēs neatbalstījām autoru fotogrāfiju izgatavošanu, kur par 10 fotogrāfijām tika prasīti 360 eiro, kas ir neadekvāta summa, tāpēc es jūs varu nofotografēt bez maksas. Vēl 400 eiro bija paredzēts honorāram, ko traktējām, ka jūs kā biedrības biedri saņemat atalgojumu, kas nolikuma ieskatā nav atļauts. Un vēl bija paredzēts atalgojums satura redaktoram – iespējams, komisija īsti šo pozīciju neizprata,” tā I. Smuškova. G. Roze atzina, ka jebkuram izdevumam ir redaktors, tāpēc arī paredzēts finansējums…

Pārcelt projektus Covid dēļ vai nepārcelt?

Vairākkārt skatot šo jautājumu, tika diskutēts par to, vai ir vērts piešķirt naudu pasākumiem, kas, iespējams, vīrusa noteikto ierobežojumu dēļ nevarēs notikt. Tomēr vairākums deputātu nosliecās par labu nosacījumam, kas minēts nolikumā: ”No 1. līdz 30. aprīlim piešķirtais finansējums paredzēts aktivitātēm,  kuras plānots īstenot vai uzsākt no 1. jūlija līdz 31. decembrim, bet no 1. līdz 31. oktobrim – par projekta aktivitātēm, kuras  plānots īstenot vai uzsākt to īstenošanu laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 31. jūnijam. Ja pasākums līdz gada beigām nevarēs notikt, tad nauda rīkotājam jāatskaita atpakaļ. Bet neatkarīgi no tā – rīkotājam, šajā laikā organizējot šos pasākumus, jārīkojas atbildīgi un jāievēro valstī noteiktie ierobežojumi.”

Tiesa, dome bija saņēmusi SIA «Abavas dārzi» iesniegumu ar lūgumu ļaut pārcelt Muzeju nakts ietvaros plānotā koncerta «Nakts simfonija Ābeļdārzam» finansējumu 2200 eiro uz nākamo gadu, jo Covid-19 dēļ Muzeju nakts šogad nenotika, taču deputāti noraidīja šo iesniegumu, pamatojot savu atteikumu ar nosacījumu, ka aktivitātes un pasākumi jāplāno konkursa izsludināšanas  paziņojumā norādītajos termiņos. Maksimālais projekta īstenošanas termiņš ir 12 mēneši no projekta atbalsta saņemšanas brīža.

Domes sēdē – jauns priekšlikums un cits finansējums

Jau Finanšu komitejas sēdē D. Roze rosināja piešķirt visiem projektiem 75% līdzfinansējumu, lai nebūtu tā, ka kāds projekts atvēlētā līdzfinansējuma dēļ nevar notikt, taču tā kā šis priekšlikums netika sagatavots rakstiski, tas netika izskatīts. Taču domes sēdē pašvaldības vadītājs Normunds Rečs iesniedza alternatīvu lēmuma projektu, kas paredzēja izmaiņas atbalsta summās visiem septiņiem projektiem – visiem noteikts 84% līdzfinansējums. Kā skaidroja N. Rečs, tā kā no iepriekšējā projektu konkursa palikuši 2200 eiro, tad tie ļāvuši palielināt finansējuma summu un  – visiem projektiem. Uz M. Limanska jautājumu, pēc kāda principa iesniegumi vērtēti un vai arī turpmāk iesniedzēji varēs prasīt, ko grib, neatkarīgi no vērtējuma punktiem, N. Rečs skaidroja, ka komisijas liktie punkti bijuši ļoti tuvu viens otram, bet finansējums ļoti atšķirīgs, kas bijis nesaprotami, līdz ar to tagad izmantota vienota pieeja. Līdz ar to gala lēmumā par finansējuma saņemšanu noteikts, ka Jaunmoku pils kultūrvēsturiskā kompleksa saglabāšanas un kultūras veicināšanas biedrība «Aleja» pasākuma «Leģendu nakts Jaunmokās» saņems 1524 eiro, Gunāra Dukštes fotoizstāde «Tukums. Dabas ritmi» – 1540 eiro, Tukuma Literātu apvienības projekts «Tukuma prozas lasījumi 2020 «Prozas fermentācija»» – 535 eiro, biedrības «Rožu dārzi» projekts «Jūs gaida Rozītēs»2520 eiro, SIA «Abavas dārzi» projekts «Ārlavciema ābolu ražas svētki 2020» – 2520 eiro, biedrības «Tukuma Literātu apvienība» projekts «Laikraksta «konTEKSTS» paplašinātais pielikums «Tukuma Literātu apvienība»»1262 eiro, Rūdolfa Bacāna projekts – koncerts «Meklētāji»2269 eiro.

Par komisiju un projektiem – pēcvārds

Tā kā arvien vēl nerimst diskusijas par to, ka kultūras komisija nav godprātīgi sadalījusi naudu kultūras projektiem, tāpēc domes vadībai nācies visu pārvērtēt un ka priekšroka tiek dota uzņēmēju projektiem, nevis biedrībām, kas nespēj tikt līdzi profesionāliem projektu rakstītājiem, šo konkursu lūdzām komentēt Kultūras, sporta un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai Dacei Liepiņai-Zusānei un kultūras komisijas priekšsēdētājai Lindai Zemītei.

  1. Liepiņa-Zusāne skaidroja, ka viņai komisijā ir tikai viena balss, tāpat kā citiem komisijas locekļiem, kas projektus vērtē atbilstoši nolikumam, un, kad visu saskaita kopā, rezultāts ir tāds, kāds ir. Vaicāta, vai nav plānots jauns nolikums un jauna vērtēšanas kārtība, par ko rosinājuši deputāti, D. Liepiņa-Zusāne skaidroja, ka jau divās kultūras komisijas sēdēs tas ir skatīts un, visdrīzāk, augustā tiks nodots deputātiem izvērtēšanai: “Jaunajā nolikumā mēs arī ņēmām vērā deputātu ieteikumus, tāpēc viņu ziņā būs noteikt katram projektam paredzēto finansējumu, bet komisija tikai liks atzīmes vai punktus, vai, kā citos konkursos, – ”patīk” vai ”nepatīk” atzīmes, bet deputāti pieņems galīgo lēmumu.”
  2. Zemīte, lūgta komentēt deputātu pārmetumus komisijai par neobjektīvu projektu vērtēšanu un ņirgāšanos par projektu iesniedzējiem, skaidroja, ka nekāda ņirgāšanās nekad nav notikusi: “Projektu vērtēšana ir ļoti atbildīgs process, un tā arī komisijas locekļi to uztvēra. Katrs no mums liek punktus no vienas līdz desmit ballēm atbilstoši nolikuma 10 kritērijiem. Protams, šis vērtējums nav matemātika – šie punkti pauž katra dalībnieka viedokli un attieksmi, taču to kopsumma rada galarezultātu. Kā noprotu, jaunā domes vadība neuzticas komisijas vērtējumam, tāpēc arī par finansējumu ir lemts citādāk. Tas arī liek uzdot jautājumu, vai vispār tāda komisija ir vajadzīga – un to vaicā arī paši komisijas locekļi – vai viņu darbs ir vajadzīgs, ja deputāti paši vēlas par visu lemt?! Pirms kāda laikā par to arī nosūtīju deputātiem vēstuli, bet šobrīd turpinām darbu un gatavojam jauno nolikumu, kurā būs izmaiņas.” Vaicāta, kā vērtē, piemēram, uzņēmēju piedalīšanos konkursā, par ko bijis daudz diskusiju, L. Zemīte skaidroja, ka viņa ir informēta par to, ka ne visi atbalsta šī finansējuma piešķiršanu uzņēmējiem, taču, viņasprāt, ir labi, ka uzņēmēji, kas pašvaldībai maksā nodokļus, saņem atbalstu kultūras pasākumu rīkošanai un tā padara šo kultūras vidi dažādāku un interesantāku: “Uzņēmējam nauda neaug kokos, viņiem tāpat ir daudz izdevumu un vajadzību, tāpēc, ja viņš ir gatavs daļu no ieņēmumiem atvēlēt kultūras pasākumiem, tad, manuprāt, ir pareizi, ka arī pašvaldība, kuras iedzīvotāji tajos piedalās, viņu šajā ziņā atbalsta. Taču, protams, deputātiem par to ir jāsaka galavārds.”

Agita Puķīte

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.