Jauna ēka mūzikas, mākslas un deju skolai, kā arī – peldbaseins

Vispirms 9. decembra Izglītības, kultūras un izglītības komitejas sēdē, pēc tam 16. decembra Finanšu komitejā deputāti skatīja jautājumu par turpmākajos septiņos gados attīstāmajiem Tukuma pilsētas kultūras un sporta infrastruktūras objektiem. Tikšanās par šo jautājumu bija notikušas arī iepriekš, taču tagad vēlamās prioritātes bija uzliktas uz papīra. Tomēr galīgais lēmums par to, kāds tad īsti būs attīstāmo būvju saraksts, tiks pieņemts 23. decembra domes sēdē. 

Kur paliek mūsu nauda

Tukuma domes septiņgadu plānā…

Trīs objekti kultūrai, trīs – sportam (lielais)

Kā Izglītības, kultūras un izglītības komitejas sēdē skaidroja Tukuma novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Dace Zvagule, lai vidējā termiņā – turpmākajos septiņos gados – plānotu finanšu un administratīvos resursus konkrētu kultūras un sporta infrastruktūras objektu attīstībai un jau no 2021. gadā uzsāktu dokumentācijas izstrādi, alfabēta secībā izveidots saraksts ar sešiem objektiem. “Tā tapšanā ņemts vērā kultūras un sporta iestāžu vadītāju teiktais, domes Kultūras, sporta un tūrisma pārvaldes viedoklis, kā arī aptaujas rezultāti. Tātad Tukumā ieplānoti šādi kultūras objekti: Tukuma daudzfunkcionāla kultūras un izglītības centrs ar telpām mākslas, mūzikas un deju skolai, Tukuma muzeja Durbes muižas kompleksa atjaunošana un Tukuma pilsētas kultūras nama ēkas pārbūve. Savukārt sporta būvju sarakstā iekļauta peldbaseina būvniecība, kas bijusi 1. vietā aptaujā, futbola halles būvniecība Pauzera pļavās, kam tiek solīts Latvijas futbola federācijas finansējums, kā arī sporta manēžas būvniecība pie Tukuma 2. vidusskolas.” Vienlaikus D. Zvagule arī aicināja deputātus atzīt par spēku zaudējušu 2015. gada 14. oktobrī domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā apstiprināto Rīcības plānu* Tukuma sporta skolas sporta bāzes attīstībai laikā no 2016. līdz 2022. gadam, jo daļa šī plāna jau ir izpildīta.

Deputāte Daiga Reča uzsvēra, ka diskusija par šiem objektiem būtu jāturpina, jo iepriekšējās tikšanās reizēs esot runāts par to, ka kultūras namu būvēs jaunu, lai varētu nodrošināt ērtu piebraukšanu, jo esošajā vietā, pat ja blakus ēkas nojauktu (”Un – kad vēl tas būs?!”), nebūs vietas tik liela skaita automašīnu novietošanai, kāds šai ēkai būtu nepieciešams, jo – pilsēta aug lielāka, un ir tikai loģiski, ka tās vajadzības kļūst lielākas. Savukārt, kā uzskata D. Reča, jaunajā kultūras namā varētu izvietot arī mūzikas un mākslas skolu.

  1. Zvagule skaidroja, ka iepriekš tiešām runāts, ka cels jaunu kultūras namu, nevis pārbūvēs esošo, tomēr pēc diskusijām pārvaldē un ar iestādēm plānā ielikta kultūras nama pārbūve un jauna mūzikas, mākslas un deju centra būvniecība. D. Reča iebilda, ka iestāžu vadītāji nav politiķi, kas pieņem lēmumus. D. Zvagule skaidroja, ka šis saraksts pirms komitejas pārskatīts kopā ar domes priekšsēdētāju Normundu Reču, taču piekrita, ka šis ir ļoti nopietns lēmums. D. Reča tomēr aicināja deputātus par šo jautājumu diskutēt vēlreiz – līdz finanšu komitejas sēdei.

Kultūras, sporta un tūrisma pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Ingrīda Smuškova skaidroja, ka sarunas par jaunu kultūras objektu būvniecību ir bijušas, vērtējot ne tikai, kā būtu labāk kultūras namam, bet arī, ņemot vērā pilsētvidi kopumā: ”Ja atstās pilsētas centru bez šiem objektiem, ja vecpilsētā nebūs kultūras nama, centrs paliks miris. Atrisinot kultūras nama problēmu, var sanākt, ka radām problēmu vecpilsētai.” D. Reča iebilda: ”Ja kultūras nama būtu mūzikas vai māksla vai arī, kā izskanējis vienā variantā, – izstāžu zāle, šī ēka nepaliktu tukšā. Komitejas priekšsēdētāja Guna Roze piebilda, ka ir dažādas pašvaldības iestādes, kam ir nepieciešamas telpas, līdz ar to ēkas centrā tukšas nepaliktu.

Savukārt deputāts Sergejs Kovaļovs, norādot, ka sēdē pieminētā aptauja bijusi nekvalitatīva, vaicāja, vai nevarētu pie katras iniciatīvas pielikt provizorisko summu, lai būtu zināmas objekta izmaksas – kā tas bijis 2005. gada rīcības plānā. D. Zvagule skaidroja, ka precīzas summas varēs pateikt tikai tad, kad būs izstrādāts tehniskais projekts, bet, piemēram, sporta manēžas izmaksas varētu būt ap 5 miljoniem eiro. Tomēr šajā komitejas sēdē deputāti šo informāciju pieņēma zināšanai, vienojoties līdz finanšu komitejai vēlreiz šo jautājumu pārrunāt.

Pārbūves vietā – jauna kultūras nama būvniecība

Finanšu komitejas sēdē aizvakar, 16. decembrī, deputāti šo jautājumu skatīja vēlreiz. Kā informēja D. Zvagule, sarakstā pēc deputātu ierosinājuma veikti precizējumi, līdz ar to kultūras objektu sarakstā iekļauti: Tukuma daudzfunkcionāla kultūras un izglītības centra būvniecība ar telpām mākslas, mūzikas un deju skolai, Durbes muižas kompleksa atjaunošana, bet trešais punkts ir koriģēts, sarakstā iekļauts Tukuma pilsētas kultūras nama ēkas jauna būvniecība, nenorādot konkrētu adresi. Sporta būvju sarakstā savukārt iekļauta peldbaseina būvniecība, piepūšamās futbola halles būvniecība, nenosakot adresi (iepriekš – Pauzera pļavās), kā arī sporta manēžas būvniecība, svītrojot adresi (iepriekš – pie Tukuma 2. vidusskolas).” Deputāti nolēma, ka 2021. gadā domes Attīstības nodaļa izstrādās dokumentus, lai varētu šīs idejas virzīt tālāk. Izpētes laikā tiks izvēlētas objektu adreses. Iespējams, būšot jāiesaista eksperti, jādiskutē par adresēm, varbūt jāveic padziļināti pētījumi, tai skaitā – arheoloģiskā izpēte utt.

Uz deputāta Mārtiņa Limanska jautājumiem par izmaksām un vai šie objekti ir iekļauti Attīstības programmā, D. Zvagule skaidroja, ka budžeta plānošanas procesā tiks pievienotas arī izmaksas. Un jā, šie objekti ir Attīstības programmā iekļauti, taču, kā norādījusi Valsts kontrole, – pašvaldībām investīciju plāni ir kā vēlmju saraksti, taču nav zināms, kad tie tiks īstenoti – īsajā termiņā jeb trijos gados, vai vidējā termiņā – septiņos gados, tāpēc ir ļoti labi, ka ar lēmumu šādas prioritātes tiek noteiktas.

Iespēja piesaistīt finansējumu – neskaidra

Deputāte Agnese Ritene interesējās, vai ir zināms, kas, īstenojot šo plānu, notiks ar “vecajām ēkām” – kultūras nama, mūzikas un mākslas skolas ēkām. Pašvaldības vadītājs Normunds Rečs skaidroja, ka janvārī par to būs jālemj, ko šajās ēkās izvietot, taču, viņaprāt, mākslas un mūzikas skolas ēkas varētu izmantot pašvaldības administratīvo funkciju veikšanai. Taču arī par to būs jāpieņem atsevišķi lēmumi.

Atbildot uz M. Limanska jautājumu, vai šīm iecerēm varētu piesaistīt Eiropas fondu vai valsts atbalstu tuvākajā laikā, N. Rečs skaidroja, ka ir neiespējami pateikt konkrētus finanšu avotus: “Ir zināms, ka nākamajā gadā būs pieejami tā sauktie Eiropas “atveseļošanās” līdzekļi, taču mums nav augstas gatavības projektu, tai skaitā no jau nosauktajiem, kurus varētu virzīt, lai tie pretendētu uz finansējumu. Patiesībā par diviem gadiem projektu izstrādes process pašvaldībā ir iekavējies, tāpēc ir pēdējais laiks vienoties par tālāko rīcību.”

  1. Limanskis vēl vaicāja, kāpēc, par baseinu runājot, netiek izskatīta publiskās un privātās partnerības iecere un kas notiek ar «Harmoniju», kur reiz bija baseins? D. Zvagule skaidroja, ka par «Harmonijas» situāciju neko nezina, taču iepriekš ir mēģināts šādus projektus risināt, taču uzņēmējiem šķiet, ka viņi šādā projektā savus līdzekļus neatpelnīs un ka iedzīvotāju maksātspēja nebūs tik liela, lai baseinu pilnapjomā izmantotu, savukārt pašvaldība no uzņēmēja pirktu tikai konkrētu pakalpojumu. Vaicāta, cik uzņēmēji ir aptaujāti, D. Zvagule skaidroja, ka viņai nav tādas informācijas, jo to esot darījis iepriekšējais izpilddirektors. N. Rečs skaidroja, ka tikai tad, kad ir izstrādāti dokumenti, var meklēt tādu uzņēmēju, kas būtu gatavs iesaistīties, taču šādi dokumenti nav izstrādāti. M. Limanskis vēl piebilda, ka par šo sarakstu esot pāragri balsot, jo deputāti nav tikuši skaidrībā, kas būs pirmais objekts, kuru īstenos, tāpat būtu jāatceļ septembrī pieņemtais lēmums par 30 000 eiro piešķiršanu Tukuma kultūras nama pārbūves metu konkursam, taču N. Rečs skaidroja, ka nekas nav jāatceļ, bet gan jāizstrādā ēkas pārbūves būvprojekts.

Aicina domāt par šautuves darbības attīstību

Vēl M. Limanskis aicināja saglabāt 2015. gadā pieņemto Rīcības plānu par sporta būvēm, lai varētu risināt jautājumu par šautuves attīstību, kas nav izpildīts, jo arī iepirkumi par Melnezera ielas 1 ēkas sakārtošanu, cik zināms, beigušies bez rezultātiem. N. Rečs skaidroja, ka nākamā gada janvārī jābūt gatavam būvprojektam par Melnezera ielas 1 ēkas daļas nojaukšanu un pārējās ēkas sakārtošanu, un pēc tam varēšot sludināt iepirkumu darbiem.

***

Jāpiebilst, ka galīgo lēmumu gan par septiņgada plāna sešu būvju sarakstu, gan par 2015. gada Rīcības plāna atcelšanu pieņems domes sēdē 23. decembrī.

Pēc sportistu pieprasījuma (lielais)

Kas tad bija šis pieminētais 2015. gada Rīcības plāns? Atgādinām, ka jau 2014. gadā Tukuma sportisti cēla trauksmi, ka pilsētā pietrūkst sporta bāžu un aicināja pašvaldību šo jautājumu risināt. 2015. gada 14. oktobrī Tukuma novada domes deputāti apstiprināja Rīcības plānu, kurā bija iekļautas 9 sporta būves vai iniciatīvas, kas risināmas līdz 2022. gadam. Trīs punkti no šī plāna ir izpildīti, to vidū Lauktehnikas kompleksā ir pārbūvēta sporta zāle, uzcelta sporta halle pie Tukuma 3. pamatskolas un šai pašā vietā izbūvēts stadions. Viens punkts – Sporta skolas piebūves būvniecība vieglatlētikas nodarbībām, izpildīts daļēji, jo ir izstrādāts tehniskais projekts, taču Tukuma 2. vidusskolas stadiona rekonstrukcija, Sporta skolas šautuves attīstība, Pauzera pļavu sporta kompleksa izbūve, tai skaitā baseins II kārtā, ja to neuzceltu privātais investors, kā arī ēkas Pils ielā 22 iegāde treniņu zāles ierīkošanai un baseina būvniecība ar privātā partnera iniciatīvu, no kura pašvaldība pirktu peldēšanas nodarbību pakalpojumu, nav īstenoti. Jāpiebilst, ka pēdējie divi projekti ir noņemti no “dienas kārtības”, jo ēka Pils ielā 22 tika pārdota izsolē un domes piedāvātā cena tika pārsolīta, savukārt uzņēmējs Andris Ramoliņš, kas vienlaikus ar viesnīcu Katrīnas laukumā bija iecerējis tur ierīkot arī peldbaseinu, nespējot sagaidīt domes aktīvu rīcību zemes maiņas jautājumā, no peldbaseina būvniecības atteicās.

Piebilde – redakcijas sleja

Bija rīcības plāns sportam, bet nebija – kultūrai! (lielais)

Apskatot šo sešu punktu sarakstu, var, protams, nopriecāties, ka ir plāns, ko īstenot, taču ir jāpauž nožēla, ka kultūras nozare, kā 2015. gadā, kad dome aktīvi izpildīja sportistu prasības ar trim jauniem objektiem, tā tagad, ir atkal palikusi zaudētājos, jo tieši šajā jomā gadiem, lai neteiktu gadu desmitiem – nav bijis nekādas vērā ņemamas deputātu rīcības, ja neskaita deputātu lēmumu 2013. gadā, atsakoties no miljona latu līdzfinansējuma Vāgūža būvniecībai Durbes pils kompleksā, jo bija bažas, ka reālās izmaksas būtu daudz lielākas un vēl būtu jārēķinās ar finansējumu ēkas uzturēšanai, kā arī ap 30 000 eiro piešķīrumu katru gadu kalpu mājas glābšanai. Diemžēl, kā tagad zinām, arī sporta būvju iepirkumu cenas pārsniedza plānotās un dome bija spiesta piešķirt papildu finansējumu, tāpat kā plānot savā budžetā, piemēram, jaunās halles  uzturēšanas izmaksas, par ko pat īpaši netika diskutēts…

Protams, no sportistu viedokļa – kurš vairāk prasa, tas arī dabū, taču nevar teikt, ka kultūras darbinieki būtu klusējuši – lai atceramies novadnieka Arņa Šablovska rosināto diskusiju Durbes pilī un koncertu «Pārcēlājs» Tumes kultūras  namā, ar ko tika mēģināts pievērst deputātu uzmanību kultūras nozarei… Diemžēl pat metu konkursam jau 2018. gadā paredzētos līdzekļus neiztērēja, jo – šāda konkursa nemaz nebija. Šobrīd ir jauns lēmums par metu konkursu, kam līdz 31. decembrim jāizstrādā nolikums, taču – vai peldbaseina ideja, ar ko vēlēšanās noteikti varētu nopelnīt vairāk balsu, neapsteigs kultūras namu, nav zināms. Jo, vai kaut kas ir mainījies? 2018. gada septembrī deputāti jau bija lēmuši pat metu konkursu, un… Kā lēmumus pieņem, tā atceļ. Atbildība?! Kā deputāti nāk, tā iet…

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.