Dažādi jautājumi, problēmas un aktualitātes

Kur paliek mūsu nauda

Tukuma novada domes komiteju sēdēs

 

  1. augustā domē bija komiteju diena. Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē tika izskatīti kopumā 14 darba kārtības jautājumi. No tiem daļa attiecās uz peronu iesniegumiem, bet citos tika lemts gan par pabalstiem, gan – komisijām. Lielākā daļa jautājumu tika virzīta skatīšanai domes sēdē, kurā tad arī tiks pieņemts galīgais lēmums.

Ievēl jaunu komitejas vadītāja vietnieku

Šīs komitejas jūlija sēdē par tās priekšsēdētāju ievēlēja Daci Lebedu no «Vienotības», bet par viņas vietnieci – Baibu Pļaviņu no Latvijas Reģionu apvienības (LRA), taču, tā kā B. Pļaviņa, ieņemot pašvaldības izpilddirekora vietnieka amatu, nolika deputātes mandātu, šajā sēdē par D. Lebedas vietnieci deputāti ievēlēja Agnesi Riteni no LRA.

Nepieciešams bērnu tiesību aizsardzības speciālists

Viens no jautājumiem, par kuru komitejas sēdē bija lielākas diskusijas, bija Bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas izveidošana. Ka skaidroja Tukuma novada sociālā dienesta juriste Ieva Liepiņa, deputātiem ir jāapstiprina šīs grupas sastāvs un nolikums: ‘’Līdz šim Tukumā bija bērnu tiesību aizsardzības komisija, citās pašvaldībās bija sadarbības grupas vai komisijas, taču normatīvie akti paredz izveidot sadarbības grupu, kam tiek veidots jauns nolikums un jauns grupas sastāvs – arī atbilstoši noteikumiem. Tomēr pēc sarunām ar speciālistiem esam secinājuši, ka novadā ir nepieciešams bērnu tiesību aizsardzības speciālists, kas varētu vadīt šo grupu, kurā ir gan sociālā dienesta, izglītības pārvaldes, valsts un pašvaldības policijas speciālisti.” I. Liepiņa vēl piebilda, ka agrāk komisiju vadījis tās izvirzīts vadītājs, taču, tā kā nav viena atbildīgā speciālista, komisijas darba kvalitāte nebija tāda, kādai tai vajadzētu būt. Uz deputātu jautājumu, ko tādu darīs šis speciālists un kāpēc to nevar paveikt komisijas virzītais vadītājs, I. Liepiņa skaidroja, ka šai grupai valsts ir noteikusi daudz uzdevumu: “Vadītāja pienākums ir ne tikai visus saaicināt kopā vai apkopot speciālistu ieteikumus, bet virzīt tos tālāk – novads tagad ir liels, darba būs daudz. Līdz šim katrs darīja to, ko varēja, bet nebija kopīga redzējuma.”

Domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers interesējās, kāds būs šīs grupas pienesums un vai nebūs tā, ka šis darbs ir vairāk formāls, nekā reāls. Tukuma novada sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve skaidroja, ka tāds tas nevar būt, jo grupā ir iesaistīti dažādu jomu speciālisti, kam jārisina konkrēta bērna vai pusaudža problēmas: “Par to, ka pašvaldībā jābūt bērnu tiesību aizsardzības speciālistam, valstī runāja vienlaikus ar Bāriņtiesu reformu, bet šī reforma ir iestrēgusi un līdz ar to – arī jautājums par šo speciālistu. Līdz 2009. gadam rajona padomē bija šāds speciālists, pēc toreizējās reformas šo štata vietu likvidēja, bet bija pašvaldības, kur tā tika saglabāta. Kāpēc tāds amats nepieciešams? Tukumā vien ir 60 nepilngadīgo profilakses lietas, bet tagad pienāk klāt citi novadi, līdz ar to būs ap 100 lietām. Tie ir jaunieši, ar kuriem ir jāstrādā papildus, jo viņiem ir likumpārkāpumi, administratīvie pārkāpumi, un tad ir jautājums – kā mēs sadarbosimies, lai reiz viņi kļūtu par mūsu nodokļu maksātājiem?” Pēc diskusijām deputāti bija vienisprātis, ka speciālistam jābūt pie Izglītības pārvaldes, taču, tā kā šī speciālista vēl nav, šis jautājums risināms vienlaikus ar 2022. gada budžetu.

Komisijā tika apstiprināti šādi speciālisti: Sanita Konuševska un Inga Ezergrauda no Tukuma novada sociālā dienesta, Antra Dzelme un Evija Dravniece no bāriņtiesas, Kristīne Logina, Liene Stepiņa, Sandis Ozoliņš (Jauniešu centrs), Ilze Gotfrīda (Jauniešu centrs) no Tukuma novada Izglītības pārvaldes, Airita Skadmane, Sandija Balande-Balode no Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa, Andris Saveļjevs un Inga Valdmane no Tukuma novada pašvaldības policijas. Jāpiebilst, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem šī ir profesionāļu veidota grupa, līdz ar to sabiedrības pārstāvji tajā netiek iesaistīti.

Iekļauj rindā vai izslēdz

Vēl sēdē tika izskatīti jautājumi, kas saistīti ar speciālistu uzņemšanu pašvaldības dzīvokļu rindā vai izslēgšanu no tās. Vienu speciālistu uzņēma pašvaldības dzīvokļa rindā, bet vienā gadījumā tika uzdots risināt jautājumu par dzīvojamās  telpas maiņu. Sešos gadījumos Īpašumu nodaļa piedāvāja personas izslēgt no īpašās speciālistu rindas, jo – trijos gadījumos tās bija atteikušās no piedāvātajiem trim dzīvokļiem un nebija atbildējušas uz pašvaldības sūtītajām vēstulēm, vienā gadījumā cilvēks bija vēlējies dzīvokli konkrētā pagastā, ko pašvaldība nevarēja piedāvāt, bet divos personām bija mainījušies dzīves apstākļi. Deputāts Juris Šulcs interesējās, vai gadījumos, kad cilvēki nebija snieguši paskaidrojumus vai atbildējuši, kāpēc atsakās no dzīvokļiem, viņiem tiek arī piezvanīts un pārvaicāts, kāpēc tā un – vai viņi vispār vēstuli ir saņēmuši?! Ja reiz viņi tepat, piemēram, Tukuma iestādēs strādā, ar to taču nevajadzētu būt problēmu. Domes speciāliste Baiba Peizuma skaidroja, ka šiem cilvēkiem ir nosūtītas ierakstītas vēstules, kas atpakaļ nav atnākušas, bet, vai visiem ir arī piezvanīts, viņa nevarēja atbildēt. Līdz domes sēdei speciālistei tika lūgts noskaidrot, vai vēstules ir sasniegušas adresātu un kāds ir atteikuma iemesls. Arī komitejas vadītāja Dace Lebeda piebilda, ka ir svarīgi pārliecināties, vai šie cilvēki ir domes vēstules saņēmuši, jo viņa pati piedzīvojusi, ka oficiālu atbildi uz vēstuli sūtītājs tā arī nesaņem.

Pagarina līgumus

Deputāti pagarināja dzīvojamās telpas īres līgumus pieciem speciālistiem, kam par mājokli nav parādu un kas laikus bija uzrakstījuši iesniegumus par īres līguma termiņa pagarinājumu. Jāpiebilst, ka speciālistiem līgumus pagarina uz gadu, bet maksimālais termiņš pašvaldības dzīvokļa izīrēšanai ir seši gadi, pēc tam jāmeklē jauns mājoklis. Diviem iedzīvotājiem no dzīvokļu rindas izīrēja dzīvojamo telpu – vienam Džūkstē, otram – Lamiņos.

Izvērtē Rožu svētkus

Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdes noslēgumā deputāti tika iepazīstināti ar Citādo rožu svētku izvērtējumu, par ko stāstīja Tukuma novada domes Kultūras, sporta un tūrisma pārvaldes vadītājas vietniece Dace Liepiņa-Zusāne un Tukuma kultūras nama direktore Anete Pitena.

Rožu vairāk nekā citus gadus

Dace Liepiņa-Zusāne informēja deputātus, ka Rožu svētkus novada pašvaldība rīko no 2008. gada un tos svin ik pārgadus. 2020. gadā ierobežojumu dēļ tos svinēt nevarēja, tāpēc ticis nolemts to darīt šogad, tomēr – atkal jau ierobežojumu dēļ – atšķirīgā risinājumā, tāpēc arī tie nosaukti par Citādiem Rožu svētkiem. D. Liepiņa-Zusāne: “Tomēr Rožu vainags bija un liels – pirmajā gadā tajā tika ievītas 3700 rozes, bet šogad bija vairāk nekā 6300, kas, šķiet, ir vislielākais skaits. Svētki šogad notika trīs dienas, bet, protams, daudz mazākā apjomā, jo līdz pēdējam brīdim – līdz 15. jūnijam – pat nebija zināms, vai tos vispār varēs svinēt. Tāpēc bija jāiegulda liela izdoma, lai padarītu šos svētkus vismaz daļēji pieejamus visiem, jo noteikumi bija un joprojām ir spēka, tāpēc dalība pasākumos tiek ierobežota ar sertifikātiem.”

Cilvēku vairākkārt mazāk 

Tukuma kultūras nama vadītāja Anete Pitena atzina, ka Pilsētas/Rožu svētku rīkošana ir viens no kultūras nama uzdevumiem: “Pilsētas svētki, kas pēdējos gados noritēja Precību spēļu zīmē, vai Rožu svētki pulcēja līdz pat 60 000 apmeklētāju, kas ir liels skaits; viņu vidū bija gan novada iedzīvotāji, gan viesi – no citiem novadiem un ārvalstu tūristi. To mērķis arī ir veicināt tūrisma un uzņēmējdarbības nozari mūsu pilsētā. Šo svētku kopējais budžets bija 160 000 eiro.”

Pagājušajā gadā, kad tika ieviesti ierobežojumi, tika radīts pasākumu cikls «Tiekamies Tukumā», kas, kā atzina A. Pitena, ir bijis veiksmīgs: “Jau pavasarī tika nolemts, ka otrreiz svētkus neatcelsim, tikai jāpārdomā tāda programma, kas ierobežojumu ietvara dēl varētu notikt. Tomēr operatīvajai svētku plānošanai, kā jau tika teikts, atlika trīs nedēļas. Kā bāzes aktivitātes tika izvēlēti pieci lielformāta floristikas darbi, kas tika apdzīvoti ar dažādiem priekšnesumiem. Otrs notikums bija mazie Rožu svētki Sēmes pagasta «Rozītēs», kas ir neatņemama lielo svētku sastāvdaļa un kas šogad svinēja desmito dzimšanas dienu. Pēc Tūrisma informācijas centra kolēģu aplēsēm, Pils ielas tirgu 17. jūlijā apmeklēja ap 9000 apmeklētāju, bet trijās dienās kopā tie varētu būt ap 12 000 cilvēku, kas pret iepriekšējo gadu apmeklējumu ir gaužām niecīgs skaits.”

Maksas pasākumos maz skatītāju

Slēgto pasākumu apmeklējuma statistika, kā atzina kultūras nama vadītāja, bijusi daudz bēdīgāka, ko apliecinot arī ieejas biļešu ieņēmumi: “No plānotajiem 14 000 eiro, tika ieņemti tikai nepilni 5200 eiro. Līdz ar to varam secināt, ka arī cilvēku skaits bija tikai trešdaļa no tiem, kas varētu pasākumu apmeklēt. Izņēmums bija koncerts baznīcā, kas bija 100% apmeklēts, bet tas bija par bezmaksas ielūgumiem. Viens no iemesliem, kā esam secinājuši, kāpēc biļešu pasākumi bija tik maz apmeklēti, bija novēlotā publicitāte, kuru nelielā pasākumu apjoma dēļ veidojām paši, bet tā bija kļūda, jo mums nav tādas kapacitātes. Citos svētkos par publicitāti rūpējās Tūrisma informācijas centrs un pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa. Vēl viena problēma bija ierobežojumu ietvars – ilgi nebija skaidrs, kāds ir publisko pasākumu statuss, turklāt gadījās, ka pasākumu norises dienā policija pasākumu iecerētajā formātā lika atcelt, līdz ar to bija jāmaina nosacījumi. Daļai publikas tas savukārt liedza pasākumu apmeklēt. Vēl, iespējams, tam šķērslis bija biļešu cena – iespējams, tai bija jābūt mazliet mazākai, bet, salīdzinot ar notikumiem citur Latvija, tā bija niecīga. Bet,  iespējams, tā kā līdz šim tukumnieki bija pieraduši trīs dienu pasākumus svētkos apmeklēt bez maksas, cilvēku skaitu ietekmēja arī tas. Savukārt attiecībā uz koncertu «Rozītēs», kur arī varēja vēlēties lielāku apmeklētāju skaitu, iespējams, pie vainas bija tas, ka koncerts notika pavēlā vakara stundā, turklāt – svētdienā, kas daļai no potenciālajiem apmeklētājiem lika izšķirties par labu svētdienas vakaram mājās.”

Svētkiem – 58 000 eiro

Kopējā šo svētku tāme, kā skaidroja A. Pitena, bija 58 000 eiro, no tiem 51 000 eiro ir kultūras nama finansējums satura veidošanai, tai skaitā svētku pasākumiem, savukārt 5122 eiro bija biļešu ieņēmumi un citi finanšu avoti. Kopumā šī gada budžetā kultūras nama satura veidošanai – ciklam «Tiekamies Tukumā» – tika piešķirti 100 000 eiro, kuros tika iekļauti arī šie Rožu svētku izdevumi. Domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede vaicāta, kādi vēl pasākumi šajā sadaļā bija iekļauti? A. Pitena skaidroja, ka Ziedonim veltītie notikumi pavasarī, vasaras saulgrieži, Rožu svētki, un tagad tiek plānota programma rudenim un ziemai: “Jau sākotnēji man uzstādījums bija, ka Rožu svētkiem nevajag tērēt vairāk par 50 000 eiro, lai pietiktu naudas citām aktivitātēm. Tagad esam pārtērējuši nepilnus 2000 eiro.” Deputāte Agnese Ritene vaicāja, kāds bijis apmeklētāju skaits «Rozītēs». A. Pitena skaidroja, ka apmeklētāju skaits bijis mazāks nekā plānots: ”No plānotajām 500 biļetēm iztirgotas nepilnas 300, kas ir stipri maz, lai gan tobrīd brīvās dabas koncertā varējām ielaist ap 1000 cilvēku. Sajūta uz vietas nebija nepieklājīga, bet ieguldījums bija liels, salīdzinot ar skatītāju skaitu.”

Deputāts Rimants Liepiņš iebilda, ka pasākums «Rozītēs» katru gadu ir bijis par maksu un ir noticis svētdienā, līdz ar to tas nav iemesls. Viņaprāt, skaidrojums ir tāds, ka cilvēki vienkārši negāja uz pasākumiem, iebilstot par šo kārtību. “Kā novēroju Zvejnieksvētkos, cilvēkiem ir sertifikāti, taču viņi negāja uz pasākumu, jo – ja pusciemam nav koda, kā es iešu?! Pasākums «Rozītēs» bija perfekts, cilvēku skaits – nožēlojams. Šī brīža situācijā tur neko nevar izdarīt – kultūras un sporta pasākumi ir palikti zem tanka, atliek tikai taisīt gadatirgu.”

Par pulcēšanos – sods

Sarunas noslēgumā kultūras nama direktore atzina, ka no svētkiem palikusi nepatīkama sajūta, jo par svētkiem Brīvības laukumā, kur bijis vairāk cilvēku, nekā ļauts, viņa un Artūrs Doveiks, kas atbildēja par tirdzniecību, tika administratīvi sodīti. ”Policija bija saņēmusi ziņojumu, uz kuru nevarēja nereaģēt, kas savukārt lika mums aktīvāk piesaistīt pašvaldības policiju. Šī situācija ir pašvaldībā pārrunāta – ir tā, kā ir,” tā A. Pitena, piebilstot, ka problēmas radīja arī tas, ka noteikumi ir ļoti sarežģīti un ir ļoti grūti sadarboties ar atbildīgajām institūcijām: “Piemēram, vēl pirms svētkiem Kultūras ministrijai vaicājām, vai iespējams testēt pasākumu apmeklētājus, bet atbilde bija, ka drīkstam testēt bez maksas tikai pasākuma dalībniekus un apkalpojošo personālu, bet ne apmeklētājus, taču jau pēc svētkiem ministrija paziņoja, ka bija iespēja testēt arī apmeklētājus1”

Sēdē arī izskanēja, ka policijas rīcība atsevišķās Latvijas vietās atšķiras, tāpēc arī, piemēram, pilsētas svētku un citu pasākumu vērienīgums atšķiras. Tukuma novadā, piemēram, policiju visu vērtējot ļoti stingri, tāpēc arī ne visi ar to ir apmierināti. Deputāts Sandis Čilipāns atzina, ka pirms Smārdes svētku rīkošanas arī uzklausījis policijas viedokli, ka ieplānotajā formātā svētki tomēr nevarēs notikt, tomēr, visu izskaidrojot, policija tos rīkot ļāvusi, tiesa, bijušas vairākas pārbaudes. Izmantota arī valsts dotā iespēja svētku apmeklētājiem uz vietas testēties, un cilvēku skaits, kas to vēlējās darīt, bijis pārsteidzoši liels.

Agita Puķīte

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.