Savairojušās zeltvēdera mūķenes apdraud cilvēku veselību

Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota zeltvēdera mūķenes savairošanās. Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību. Iedzīvotājus aicina ziņot par manītajiem kaitēkļiem.

Ne tikai apgraužu lapu koku lapas, bet apdraud cilvēku veselību

Zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) dabiskais izplatības areāls ietver Eiropu, Āfrikas ziemeļu daļu un Tuvos Austrumus. Šie kukaiņi ir Latvijas faunas sastāvdaļa, taču līdz šim tie nekad nebija savairojusies masveidā.

Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību. Tauriņa kāpuru kutikulu sedz kupls apmatojums. Kāpuri matiņus izmanto savai aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas izraisa cilvēkam ādas un arī acu iekaisumu, bet cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus. Šie matiņi var saglabāties vidē pat vairākus gadus. Tie ir ļoti viegli un vējš tos var atkātoti pacelt gaisā. Matiņu radītie izsitumi var parādīties nekavējoties saskaroties ar kāpuru matiņiem vai arī pēc vairākām stundām. Izsitumi var saglabāties no dažām stundām līdz vairākām nedēļām. Matiņus satur arī kāpuru veidotie satīklojumi, kāpuru austie kokoni, ko tie auž pirms iekūņošanās un nomestie apvalki, kāpuriem nomainot ādu. Tauriņu matiņi nav alerģiski. Parasti medicīniskā palīdzība ietver negatīvo simptomu (niezes) atvieglošanu. Lielākais risks no toksiskajiem matiņiem ir no maija sākuma līdz jūlija beigām. Papildus ar cilvēku veselību saistītajām problēmām, vairākus gadus ilgstošas savairošanās, var izraisīt arī koku nokalšanu.

Kāpurus var viegli atpazīt pēc divām oranžām (dažkārt dzeltenām vai sarkanām) kārpiņām kāpura aizmugurējā daļā.

Šobrīd ir svarīgi apzināt šī kaitēkļa savairošanās apmēru. Latvijas iedzīvotāji tiek lūgti ziņot par kaitēkļa novērojumiem.

Ziņas var sniegt Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākajiem ekspertiem Oskaram Zaļkalnam (tālr. 26188968; e-pasts: [email protected])
Vasīlijam Kolačam (tālr. 29441040; e-pasts: [email protected]) vai Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam “Silava” vadošajam pētniekam
Agnim Šmitam (tālr. 26543584; e-pasts: [email protected]).

 

 

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.