Liels īpatsvars skolēnu nepamatoti tiek atbrīvoti no sporta stundām, tāpēc Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti otrdien, 23. aprīlī, vienojās rakstīt vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai, aicinot risināt šo situāciju, kā arī nākamajā mācību gadā apkopot statistiku par precīzu bērnu skaitu, kas atbrīvoti no sporta stundām un ieskaitēm.
„Bērnu veselība mūsdienās ir sevišķi vāja, tomēr iemesls ne vienmēr ir reālas slimības, bet gan nevēlēšanās pievērsties fiziskām aktivitātēm un mazkustīgais dzīvesveids, kas pasliktina veselības stāvokli. Turklāt sports palīdz bērniem izaugt kā personībām, iemāca cīņas sparu un nostiprina gribasspēku, kas ir nepieciešamas īpašības visas dzīves gaitā. Uzskatu, ka sportam skolās jāparedz vismaz četras stundas nedēļā un tam ir jābūt obligātam priekšmetam arī augstākās izglītības programmās. Tāpat neatbalstu sporta ieskaites izslēgšanu no izglītības programmas,” pauda apakškomisijas priekšsēdētājs Ivans Klementjevs.
Klātesošie bija vienisprātis ― lai arī bērni ar vājāku veselību savu spēju robežās varētu līdzdarboties sporta nodarbībās, ģimenes ārsts varētu nevis rakstīt atbrīvojuma zīmes no sporta stundām, bet informēt, kāda veida slodzes konkrēti bērns nedrīkst veikt. Arī I. Klementjevs uzsvēra, ka atbrīvojums no sporta stundām nedrīkst nozīmēt sēdēšanu bezdarbībā.
Apakškomisijas deputāts Guntars Bilsēns uzsvēra, ka liela loma ir skolas direktoram, kuram jārūpējas, gan lai sporta skolotājs bērnus motivētu ievērot veselīgu dzīvesveidu, gan arī par atbilstošas sporta infrastruktūras nodrošināšanu. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Edgars Severs akcentēja, ka mūsdienīgs sporta inventārs var būtiski motivēt bērnus un jauniešus sportot. Savukārt apakškomisijas sekretārs Dzintars Ābiķis pauda, ka izšķirošā loma bērnu dzīvesveidā ir ģimenei.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis akcentēja, ka bērni, kuri sporto tikai divas stundas nedēļā, nespēj pietiekami labi nokārtot ieskaites, tādēļ vismaz sākumskolā sporta stundām ir jābūt katru dienu. Turklāt, nonākot pamatskolā, bērni jau būs pieraduši pie regulārām fiziskām aktivitātēm un būs pašmotivēti neļauties mazkustīgumam. Biedrības «Vecāki par izglītību» pārstāve sacīja, ka arī pirmsskolas vecuma bērni ļoti labprāt kustas, taču ir vairāki bērnudārzi, kuros nav ne sporta pedagoga, ne sportošanai piemērotu telpu. Savukārt E. Severs sacīja, ka būtiski, lai jaunībā radusies vēlme sportot būtu noturīga un cilvēki būtu fiziski aktīvi visa mūža garumā.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis akcentēja problēmu par vienotu sporta normatīvu neesamību, jo ne visās skolās tiek ņemts vērā, ka bērnu fiziskās sagatavotības līmenis mūsdienās ir krities. Bērni, kuri nespēj izpildīt kādu normatīvu pietiekami labā līmenī, nereti kļūst par citu bērnu apsmieklu, un tie dodas pie ģimenes ārsta ar lūgumu izrakstīt atbrīvojumu no sporta stundām. Apakškomisijas deputāts Uldis Augulis pauda viedokli, ka normatīviem sporta stundās vispār nevajadzētu būt obligātiem, bet kā papildu izvēlei. Arī biedrības «Vecāki par izglītību» pārstāve akcentēja, ka sporta skolotājiem drīzāk vajadzētu vērtēt bērnu vēlmi un motivāciju sportot.
“… bērnu fiziskās sagatavotības līmenis mūsdienās ir krities…”
Ņemot vērā šo faktu vai tiešām nevajag pirmsskolā sporta skolotāju, kas jau rada interesi par sportu?
Skaidri zināms, ka katra pirmsskolas skolotāja ar izglītību zin sporta metodiku, bet tas nav tas , ja to dara sporta skolotājs, kas regulāri gatavojas šīm nodarbībām un tad grupas skolotājs ir tas, kas sporta nodarbību laika var palīdzēt bērniem, kam vajadzīga palīdzība un precizitāte vingrojumu izpildē. viens skolotājs nevar kvalitatīvi novadīt sporta nodarbību.
un tad tiem,kas iet sporta skolā būs pārāk liela slodze.Jo treniņi ir bezmaz katru dienu.