Rajona lielākajā pagastā – Smārdē

Pagājušajā nedēļā Tukuma rajona padomes komisija apskatījās Jaunsātu, Pūres Smārdes un Sēmes pagastu un novērtēja tos konkursa «Sakoptākais Tukuma rajona pagasts 2008» ietvaros. Lai arī rajona uzvarētājs (Pūre) jau zināms, turpinām stāstīt par pagastiem, kas paskatījās uz sevi no malas un nekautrējas izrādīties citiem.

Pagājušajā nedēļā Tukuma rajona padomes komisija apskatījās Jaunsātu, Pūres Smārdes un Sēmes pagastu un novērtēja tos konkursa «Sakoptākais Tukuma rajona pagasts 2008» ietvaros. Lai arī rajona uzvarētājs (Pūre) jau zināms, turpinām stāstīt par pagastiem, kas paskatījās uz sevi no malas un nekautrējas izrādīties citiem.

Smārdē pašvaldības vadītājs Gundars Važa komisiju uzņēma 1. jūlijā un stāstīja par pagasta attīstību, saimniecisko, kultūras dzīvi, sociālajiem un citiem jautājumiem, kā arī iepazīstināja ar darbīgiem un aktīviem cilvēkiem.

G. Važa:

– Smārdes pagasts ir lielākā rajona pašvaldība, no kuras līdz Tukumam ir 10, bet līdz Rīgai – 55 km. Pagasta teritorijā ir dzelzceļa līnija un Ventspils šoseja. Apstiprināts teritorijas plānojums, izstrādāta attīstības programma līdz 2009. gadam. Sekmīgi tiek īstenoti dažādi projekti – pērn pabeigts kultūras nams, nesen – gājēju celiņš Milzkalnē, turpat sākta skolas zāles celtniecība, ko cer pabeigt līdz 1. septembrim. Nosiltināta Smārdes pamatskola, top projekts aktu zālei. 13. septembrī, Vislatvijas talkas laikā, stādīsim parku pie K. Zāles pieminekļa. Kopā ar Slampes, Engures, Zentenes, Lapmežciema pašvaldībām īstenoti četri projekti – nopirkti tērpi un skaņu iekārta kultūras namam, ierīkots skeitparks, nopirktas vingrošanas pilsētiņas un ierīces. Saziņai ar iedzīvotājiem 500 eksemplāros pašvaldība izdod pagasta avīzi, ir interneta mājas lapa, uzlikti informācijas stendi, ir trīs publiski interneta punkti.

Gan tradicionālā, gan netradicionālā lauksaimniecība

5000 ha no pagasta teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, izmanto 90%. Ir aizvien vairāk lielo zemnieku, kas palielina un apstrādā teritorijas: z/s «Zaķīši», «Kalēji», «Tīrumi» un citas. Zemnieki nodarbojas ar lopkopību, graudkopību, dārzeņkopību un augkopību, lauku tūrismu, zivju audzēšanu, koku un zāliena audzēšanu, kazkopību, zīdītājgovju, tauru un eksotisko putnu, medījamo dzīvnieku audzēšanu.

Maija un Andrejs Vecmaņi saimnieko Ozolpilī, kur prāvā teritorijā ap māju tiek izaudzēti dažādi augļi, ogas, kā arī dekoratīvais zāliens un kokaugi, tostarp Ziemsvētku eglītes.

Viesojoties viņu saimniecībā, dzirdams – ik pa laikam iedārdas bumbotājs, kas ar dobju šāvienu atbaida uzmācīgos putnus no jaunās ražas. Ideju par zāliena audzēšanu 90. gados M. Vecmane atvedusi no Amerikas, tagad ar «Kurciņos» audzēto pielabo «Viesturu» golfa laukuma teritoriju. Tuvākais darbiņš – sakopt Neretas baznīcas apkārtni pirms tās jubilejas.

Saimnieko zaļi

Katlu mājas Smārdē un Milzkalnē siltumu ražo ar atjaunojamajiem resursiem – koku un šķeldu, tanī pat laikā vairāk nekā 50 ha teritorijā atjaunots mežs. Tiesa, kokmateriāla cena aug un līdz ar to arī apkures tarifi. G. Važa domā, ka tā ir lielākā pašvaldību problēma. Pagastmāju un bērnudārzu apkurina ar zemes siltumu – šo darbu smārdenieki atzīmē kā vienu no svarīgiem sasniegumiem jeb "odziņām" konkursā.

Pagasts atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, kur izveidotas dabas takas, mikroliegums «Dubļukrogs», dabas parks «Milzukalns». Ir izstrādāts tehniskais projekts attīrīšanas iekārtām Smārdē. Ir ugunsdzēsēju automašīna un darbinieki; izveidotas un marķētas īpašas ūdens ņemšanas vietas.

Izglītība – prioritāte

Pagasts izglītībai atvēl 50% budžeta līdzekļu; ir skolas Smārdē un Milzkalnē, bērnudārzs, kurā jau izveidojusies rinda un kas nosaukts par otru "odziņu", ar ko lepojas. Iedzīvotājiem pieejama sporta zāle, stadions, topošajā zālē būs vieta trenažieriem. Ir dažādas atpūtas iespējas «Valguma pasaulē», Milzukalnā, kultūras namā, kur notiek koncerti un teātra izrādes, reizi gadā notiek lielie sporta svētki. Pagastā darbojas līnijdeju un tautisko deju kolektīvs, divi vokālie un folkloras ansamblis, pensionāru vokālais ansamblis, bērnu dramatiskais un citi pulciņi, nesen izveidojies modes deju kolektīvs. Ir divas bibliotēkas, katrai pašvaldība piešķir Ls 3000 gadā grāmatu iegādei un preses abonēšanai, tajās var apgūt datorzinības.

Sociālajām vajadzībām pērn izlietoti Ls 50 000 – pagasts maksā pabalstus, pakalpojumus pērk no Raudas pansionāta, ko dārdzības dēļ gan nopietni izsver; Ls 80 maksā par bērna piedzimšanu. No septembra atvērs dienas centru bērniem, kam nav kur palikt pēc stundu beigām. Smārdē ir ļoti labi iekārtots feldšerpunkts, pašvaldība nodrošina atvieglojumus ģimenes ārstei.

Saimnieciskie darbi

Pagastam ir greideris, pļaujmašīna ceļmalu appļaušanai, nopirkts traktors ar birsti un lāpstu ceļu malu un krustojumu kopšanai. 15 km garumā salabots grants segums ceļam Rauda-Cērkste un Milzkalnes stacija-Ventspils šoseja. No krūmiem iztīrīts Antiņciema ceļš 11 km garumā. Milzkalnē par ERAF un pašvaldības līdzekļiem par Ls 150 000 ierīkots gājēju celiņš. Uzlikti divi ātrumvaļņi pie pamatskolas un vēl divi Milzkalnē.

Pērn atklāts lidlauks dienas lidojumiem, taču darbi turpinās, piemēram, rok kabeļus apgaismojumam. 16. augustā notiks lielais aviošovs ar paraugdemonstrējumiem un koncertu. Aktīva darbība norisinās industriālajā parkā – sakārtota caurlaide, strādā betona rūpnīca, galdniecība un metālapstrādes cehs, autotirgotava, pašvaldība nodibinājusi kopuzņēmumu ar SIA «Rubiteks». Jaunu remontzonu ierīkojis uzņēmums «FFL», pēdējos gados izveidota bruģa un kūdras ražotne, uzcelti divi zivju cehi, attīstās atpūtas industrija pie Valguma ezera, Ozolpilī, kur jau top atrakciju parks.

Bezdarba līmenis – ap 2%, nereti darba roku trūkst, uzņēmumos lielākoties strādā ļaudis no citām pašvaldībām.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *