Ar ko jaunais mācību gads būs īpašs Tukuma pilsētas skolās, centāmies uzzināt ielūkojoties mācību ietāžu ikdienā. Uzzinājām kas darīts, lai uzlabotu mācību darbu.
Skolai labiekārtota apkārtne
Tukuma vakara un neklātienes vidusskola šo mācību gadu sākusi ar 450 skolēniem – par 25 vairāk nekā pērn. Skola īsteno piecas izglītības programmas: pedagoģiskā korekcija 5. līdz 9. klasei (7 klašu komplekti, 76 skolēni; programmas izstrādātas Eiropas savienības projekta ietvaros; to izstrādei, mācību materiāliem un iekārtām amatu mācībā un mājturībā izlietoti Ls 46 653); izlīdzinošā programma 9. klasei (mācās 17 skolēnu); pamatizglītības programma vakarskolai (mācās 75 skolēni); vispārizglītojošā programma vakara-maiņu skolai (237 skolēni); vispārizglītojoša programma neklātienei (47 skolēni, mācās arodskolu beigušie, kam jāpabeidz vidusskolas 11. un 12. klase).
Vaicāts, kāpēc skola nepiedāvā atvieglotāku programmu arī strādājošajiem, Normunds Rečs atzina, ka vakara-maiņu programmā skolēni mācās trīs dienas, bet neklātienes programmā – divas dienas nedēļā, kā arī daudz strādā mājās: "Taču organizēt mācības eksterni, kad uz skolu tikpat kā nav jānāk, nevar. Pirmkārt, skolēniem vidusskolas klasēs jāapgūst zināšanas tādā līmenī, lai mācību gada beigās nebūtu vairāk par diviem nesekmīgiem vērtējumiem. Otrkārt, lai varētu nokārtot centralizētos eksāmenus. Skolēniem saku – lai mūsu skolu beigtu, nepietiek tikai uzrakstīt iesniegumu, ir arī pamatīgi jāmācās."
Direktors pastāstīja, ka jau pagājušajā mācību gadā skola vislielākās pārvērtības piedzīvojusi ārpusē, kur par pašvaldības līdzekļiem – Ls 76 875 – nobruģēts pagalms un kāpnes, izveidots stāvlaukums, labiekārtota apkārtne; par Ls 7 099 ierīkots apgaismojums; par Ls 4 624 sakārtota fasāde un ierīkota ugunsdrošības signalizācija (Ls 4 448). Tuvākajā laikā izsludinās iepirkumu, lai dabaszinātņu apguves projekta ietvaros 100 m² telpā ierīkotu ķīmijas un bioloģijas kabinetu.
Lielākā problēma – trūkst sporta zāles
Tukuma sporta skolā šovasar lielākie darbi norisinājušies Melnezera ielā 1, kur atrodas skolas šautuve un ierīkota siltā grīda. Izremontētas arī skolas administrācijas telpas un gaitenis. Par pašvaldības un Izglītības un zinātnes ministrijas naudu (kopā Ls 6000) plānots nopirkt basketbola bumbas, vieglatlētikas apavus, futbola vārtus, ekipējumu hokeja vārtsargam, šosejas velosipēdu, velosipēdu rezerves daļas, spectērpu, apavus šāvējiem, pneimatisko pistoli.
Joprojām lielākā problēma, kā uzskata skolas direktors Aivars Bindemanis un direktora vietniece Linda Frišenbrūdere, ir tā, ka katastrofāli trūkst sporta zāļu treniņiem. Lai arī tiek izmantotas visas iespējas, pat zāles pagastos, ne visur tukumniekus pieņem, piemēram, Pūre savu zāli atteikusi. Tāpat mazajiem bērniem ir sarežģīti mērot ceļu uz Lauktehniku, tāpēc atsevišķas grupas darbojas invalīdu sporta klubā, taču tur ir pašauri. Direktors norādīja, ka ir problēmas arī ar transportu, jo atcelti vairāki autobusi uz Tumi, ko bērni izmantoja, lai nokļūtu uz treniņiem. Kā noskaidrojām, daļa autobusu, kas iepriekš kursēja līdz Tumei, tagad kursēs tikai līdz Lauktehnikai (sīkāka informācija šī laikraksta lappusē).
Interese par mākslu ir
Tukuma Mākslas skolā joprojām turpinās audzēkņu uzņemšana. Patlaban profesionālās izglītības programmās uzņemti 142 bērni, bet interešu izglītības programmās – 311. No jauna izveidota mācību programma 2. un 3. kursam – darbs materiālā. Skola sākusi gatavoties 2010. gadā paredzētajai akreditācijai, tādējādi tiek pārskatītas un pilnveidotas programmas. Tā kā Mākslas skola piecus gadus nostrādājusi, tagad zināmi visu programmu plusi un mīnusi.
Vasarā Ls 23 000 ieguldīti remontos – atjaunota ielas ēkas fasāde, bijis remonts zālē un kabinetos, kā arī paplašinātas telpas.
Vaicāta, kāpēc skolas priekšā aug balandas, nevis zied puķes, direktore atzina, ka skola kopj teritoriju ap skolu, bet gabaliņš ārpus žoga būtu jākopj pašvaldībai. Viņa atzina, ka tieši šai vietā varētu ierīkot stādījumus, jo citas vietas Lielā ielā nemaz nav. Jāpiebilst, ka jau pirms nedēļas pamanījām ar nezālēm aizaugušo lietusūdens noteci, kas ierīkota ietves bruģī un kuras dēļ skolas nesen krāsotas ārsienas ir slapjas – ūdens notecēt nevar, bet krājas peļķē pie ieejas ēkā un mērcē sienas. Domē solīja, ka noteci iztīrīs, bet vēl nekas nav izdarīts.
Drīz nebūs vidusskolas
Tukuma 3. vidusskolā pirms šī mācību gada lieli remonti nav veikti, vien kosmētiski atjaunoti divi kabineti lielajā un divi – mazajā ēkā. Telpas iepriekšējos gados sakārtotas un labi uzturētas. Skolā kopā ar piecgadīgajiem/sešgadīgajiem mācīsies 300 bērnu, 1. klasēs – 34, 5/6-gadīgo apmācībā – 85. No 1. septembra darbu atsācis centrs «Ķepa».
Skolas direktore Iveta Safranoviča atzīst – bēdīgā ziņa ir tā, ka pirmoreiz nav nokomplektēta 10. klase, līdz ar to vidusskola pastāvēs vēl divus gadus. Ņemot vērā pāreju uz latviešu mācību valodu, šogad nav arī 5. klases, jo pirms pieciem gadiem nav bijis pirmās. Visas pārējas klases nokomplektētas, skolotāju netrūkst (no šī mācību gada bioloģiju un ekonomiku māca un par direktores vietnieci strādā Elīna Stankeviča, sociālā pedagoģe – Dace Pilmane, mūzikas un sākumskolas skolotāja – Arianda Puriņa un pirmsskolas skolotāja – Jeļena Kuļika).
Vaicāta, kādas skolai lielākās vajadzības, direktore stāstīja, ka nākamajā gada prioritāte – remonts ķīmijas, fizikas un bioloģijas kabinetā, kurus nepieciešams labiekārtot atbilstoši prasībām. Nepieciešams remonts sporta zālē, bet, apzinoties Upīšu skolas vajadzības, ar to varot paciesties.
Cer, ka piebūve būs
Kā stāsta Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolas direktore Aina Ozerinska, gandrīz vai katrā klasē kaut kas krāsots vai pielabots, taču jau tradicionāli 1. klašu skolēniem kabineti atjaunoti pilnībā. Atbilstoši skolotāju vēlmēm tiks iegādātas trūkstošās mēbeles.
Skolā mācās 420 skolēni, tostarp 1. klasē – 41, bet 9. – 50. Skolotāju pietiek, taču nopietni jādomā par pedagogu matemātikā. Joprojām lielākā vajadzība – piebūve, kas lielā mērā nosaka skolas likteni: "Jau pirms diviem gadiem sanitārie dienesti norādīja, ka ēdnīca jāslēdz, un tikai tāpēc, ka pašvaldība solīja piebūvi celt, atļāva mums turpināt darbu. Ja nav piebūves, nav ēdnīcas un arī skolas. Tagad, kad valsts maksā par pirmklasnieku brīvpusdienām, var pienākt brīdis, ka mēs tās nevarēsim nodrošināt. Tomēr es ticu, ka piebūve būs, arī pašvaldība solīja, ka nākamajā gadā sāks celt."
No 3. vidusskolas mājas lapas krievu versijas noprotams, ka šogad krievu plūsmā netikšot uzņemti bērni arī 1. un 3. klasē. Taču no rakstā teiktā tomēr nav saprotams, vai krievu plūsmā 1. un 3. klase reāli ir vai nav. Jo visas klases, izņemot 5. un 10., esot nokomplektētas.