Par kolektīvo atlaišanu paziņojušas divas skolas

Tā kā arvien biežāk dzirdam, ka vienā otrā ražošanas uzņēmumā, veikalā, skolā no darba tiek atbrīvoti darbinieki, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Tukuma filiālē interesējāmies, vai iestādes rīcībā esošā informācija to apliecina. Par situāciju darba tirgū, kolektīvo atlaišanu un bezdarbnieku apmācību sarunājāmies ar filiāles vadītāju Solveigu Kabaku un speciālistēm Inesi Reisu un Daci Blūmentāli.

Tā kā arvien biežāk dzirdam, ka vienā otrā ražošanas uzņēmumā, veikalā, skolā no darba tiek atbrīvoti darbinieki, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Tukuma filiālē interesējāmies, vai iestādes rīcībā esošā informācija to apliecina. Par situāciju darba tirgū, kolektīvo atlaišanu un bezdarbnieku apmācību sarunājāmies ar filiāles vadītāju Solveigu Kabaku un speciālistēm Inesi Reisu un Daci Blūmentāli.

Vai šobrīd darba tirgū mūsu rajonā kādas profesijas pārstāvju ir daudz vairāk nekā nepieciešams?

Solveiga Kabaka:

– Līdz 22. aprīlim apkopotā informācija liecina, ka visvairāk reģistrēti palīgstrādnieki – 175, mazumtirdzniecības veikala pārdevēji (117), zivju apstrādātāji (47), apkopēji (40), šuvēji (38), automobiļa vadītāji (34), pavāri (31), celtnieki (25), sargi (14), kokapstrādes operatori (10), lietveži (7), frizieri (3).

Ko jūs šiem cilvēkiem varat piedāvāt?

Dace Blūmentāle:

– Piemēram, varam piedāvāt darbu pārdevējām, jo darbiniekus meklē veikali, kas iecerējuši Tukumā sākt darbu. Vienubrīd gan pārdevēju vakanču nebija.

Vai kāda veikala pārstāvis pie jums meklē darbiniekus?

S. Kabaka:

– Trešdien bija saruna ar veikalu «Elvi» pārstāvjiem, kas reģistrēja sarakstu ar vakancēm. Tās piedāvājam bezdarbniekiem, kā arī informējam par iespēju tikties ar darba devēju.

Vai arī palīgstrādniekiem, zivju apstrādātājām uzņēmēji piedāvā darbu?

– Daļai cilvēku tas ir apburtais loks. Nereti šuvēji, zivju apstrādātāji, palīgstrādnieki sevi šajā profesijā ir izsmēluši – pabijuši daudzos uzņēmumos, slimo ar arodslimībām, parasti vairs nevēlas šo darbu darīt. To liecina tas, ka, piemēram, no 47 zivju apstrādātājam tikai viena vēlas strādāt šajā profesijā, no 38 šuvējām – 13, no 175 palīgstrādniekiem – 133. Pat ja ir darba devēja piedāvājums, cilvēks vairs nevēlas līdzšinējo darbu darīt, vēlas profesionālo izaugsmi, pārkvalificēšanos.

Kā jūs varat palīdzēt?

D. Blūmentāle:

– Piemeklējam vakances pilsētā vai tuvākajā apkārtnē, informējam par pārkvalificēšanos.

Inese Reisa:

– Apmācības organizē pēc vakanču piedāvājuma, pieprasītākajām profesijām, izvērtējot izglītības līmeni.

Kuras profesijas ir pieprasītākās?

– Frizieri. Patlaban mācās pieci, plānā apmācīt vēl trīs, arī elektriķi, nekustamā īpašuma aģenti, var apgūt iemaņas komercdarbībā utt. Labums tāds, ka nav jāgaida, kamēr uz vietas nokomplektēsies grupa, – uz mācībām Rīgā varam nosūtīt arī vienu vai divus cilvēkus.

Vai apmācības notiek atbilstoši pieprasījumam darba tirgū?

– Cilvēkus apmācam tikai pēc saskaņojuma ar darba devēju.

S. Kabaka:

– Šāda kārtība ir spēkā no šī gada. Cilvēks, kas grib mācīties, kopā ar aģentūras darbinieku sameklē darba devēju, šai ziņām varam palīdzēt ar iestāžu un uzņēmumu datu bāzi, jo konkrēta uzņēmuma klientam padomā nav. Ja klients nevar izvēlēties profesiju, var konsultēties pie karjeras konsultanta, ar psihologa atbalstu palīdzam saprast, ko cilvēks vēlas utt. Savukārt pēc darba devēja iniciatīvas varam organizēt apmācību viņa potenciālajiem darbiniekiem.

Kādi uzņēmumi šobrīd izjūt grūtības un atlaiž darbiniekus – pēc jūsu rīcībā esošas informācijas?

D. Blūmentāle:

– Oficiāli par to paziņojuši divi uzņēmumi. Zemgales vidusskolā ierīkota apsardzes sistēma, tāpēc tā atbrīvo no darba divus sargus, kas bija pamatdarbā, savukārt K. Barona pamatskola informējusi par deviņu skolotāju un četru tehnisko darbinieku atlaišanu, jo skola tiek likvidēta.

Un ražošanas uzņēmumi, veikali?

S. Kabaka:

– Oficiālu paziņojumu mums nav.

Varbūt reģistrējas atsevišķi cilvēki?

– Protams, laiku pa laikam.

Vai pēc tā nav nojaušams, ka tādējādi kāds uzņēmējs samazina darbības apjomu?

– Tādu datu mums nav, arī tādu analīzi neesam veikuši.

Vai uzņēmējam ir jāziņo par darbinieku atlaišanu?

D. Blūmentāle:

– Darba devējam ir jāziņo par kolektīvo atlaišanu. Un nav svarīgi – vai tie ir divi vai vairāk darbinieku.

Ko jūs darāt, ja saņemat paziņojumu par kolektīvo atlaišanu?

D. Blūmentāle, I. Reisa:

– Mēs jau zinām, ko viņam varam piedāvāt. Arī darba devēju informējam, kādas vakances un pārkvalifikācija iespējama un ko darbiniekam, kuru viņš plāno atbrīvot no darba, varam piedāvāt. Pats galvenais, koncentrējam spēkus, lai neveidojas rindas un plānojam informatīvos pasākumus atbilstoši darba meklētāju interesēm, mērķtiecīgāk varam piedāvāt lekcijas.

Lielākās bažas, ka atlaišana notiek, bet darba devēji par to vienkārši neinformē.

S. Kabaka:

– Diemžēl mums nav oficiālas informācijas. Turklāt nekur nav teikts, ka cilvēks pēc atbrīvošanas no darba atnāks reģistrēties. Svarīgi, ka karjeras konsultanta pakalpojumus bez maksas var izmantot cilvēki, kas nav reģistrējušies aģentūrā, tāpat kā uzzināt par vakancēm.

Jūsuprāt, kādēļ uzņēmēji neizmanto šo iespēju? Vai tas varētu būt saistīts ar nevēlēšanos atzīt problēmas?

– Iespējams, bet tas ir tīri subjektīvs viedoklis.

Vai jums ir zināms, kuros uzņēmumos strādā ievestais darba spēks?

– Šogad nav informācijas. Pērn par to informēja SIA «Cord», kas nodarbināja cilvēkus no Ukrainas, Moldovas, Baltkrievijas. Likums nosaka, ka šīs darba atļaujas apstiprina NVA; darba devējs var ievest darbaspēku tikai tad, ja uz vietas šo vakanci aizpildīt nevar, turklāt vakancei jābūt aģentūrā reģistrētai.

Zināms, ka arī SIA «Amatnieks» strādā viesstrādnieki?

– Man nav tādas informācijas.

Vai esat pētījuši, kādas tendences darba tirgū šobrīd vērojamas?

– Tiek veiktas darba devēju aptaujas. Nesen aptaujām par apmācību, taču šie dati vēl nav apstrādāti. Pasen bija aptauja par darbinieku pieņemšanu un atlaišanu, taču šie dati noteikti neatbilst šībrīža situācijai.

Vai reģistrējat vakances?

– Diezgan daudz..

Vai bezdarbnieku skaits mūsu rajonā ir palielinās?

D. Blūmentāle:

– Tas turas vienā līmenī. Šobrīd rajonā bezdarba līmenis ir 3,33% (925 bezdarbnieki; iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – 35 054).

Pērn šajā pat laikā bija 3,6% bezdarbnieku.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.