2008. gada sezonu uzsākuši arī Vladimira Lavrinoviča vadītā karatē kjokušinkai Tukuma kluba «Samurajs» sportisti. Pirms Lieldienām V. Lavrinovičs, kas ir arī Latvijas Karatē kjokušinkai federācijas prezidents, bija «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijas viesis. Viņš pastāstīja, ka kluba audzēkņi joprojām trenējas trīs reizes nedēļā, viņi apgūst ne tikai cīņas mākslu, bet arī garīgo pilnveidošanos un gatavojas nozīmīgiem starptautiskiem pasākumiem.
Rajona padomes locekļi savā sēdē 19. martā nolēma atbalstīt Tukuma slimnīcas rekonstrukcijas projektu par summu Ls 1 195 451 un garantēt tam 40% pašvaldības līdzfinansējumu.
Tuvojas pavasaris. Aprīlis vienmēr tiek dēvēts par spodrības mēnesi, tāpēc pašvaldība aicina ikvienu iedzīvotāju un uzņēmumu sapost savu apkārtni un uzturēt to kārtībā. Bet Pūre taču ir viens no Latvijas sakoptākajiem pagastiem!
25. martā netālu no dzelzceļa stacijas «Tukums II» uz komunistiskā terora upuru piemiņas pasākumu pulcējās aptuveni pussimts ļaužu. Pulcējās, lai pieminētu skumjos notikumus 1949. gadā, kad no Latvijas uz Krasnojarskas, Novosibirskas, Amūras, Irkutskas, Omskas un Tomskas apgabaliem Krievijā tika izsūtīti vairāk nekā 40 000 cilvēki, no Tukuma – 532 ģimenes jeb 1 660 cilvēki.
20. martā Tukuma domes sēdē deputāti apstiprināja noteikumus «Par Tukuma pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecību, ekspluatāciju un aizsardzību». Tie nosaka attiecības starp Tukuma pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem; projektēšanas, jaunu un rekonstruējamu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecības un ekspluatācijā pieņemšanas kārtību; kārtību, kā ūdens jāuzskaita un kā par to jānorēķinās.
DNS ekspertīze apstiprina, ka bez dokumentiem un personas koda esošais jaunietis ir pirms 16 gadiem pusotra mēneša vecumā Daugavpilī pazudušais bērns, aģentūrai LETA sacīja Daugavpils domes lietu pārvaldniece Helēna Soldatjonoka.
Jau pagājušajā gadā rakstījām par nesakārtoto gājēju pāreju Tukumā, Tulpju un Asteru ielas krustojumā – tā allaž ir netīra no pāri plūstošajiem ūdeņiem un zemēm, savukārt naktīs ūdens sasalst un pāreja tad ir slidena. Toreiz dome solījās šo vietu apsekot un iespēju robežās sakārtot. Lieldienās iedzīvotāji aicināja to pašu vietu apskatīt vēlreiz, jo pāreja atkal neesot izmantojama, turklāt ietve veikala «K-Rauta» pusē – vienos sniegos.
Jau tālajā 1858. gadā vācu zinātnieks A. Dēbners par seno latviešu tautas tradīcijām rakstījis: "Ļoti zīmīgs ir latviešu raksturam Mārijas kults, kas ar to ir ļoti labi saskanējis. Tas ir šās tautas sievišķīgā īpašība… Viņa iegājusi citu viņam mīļu pagānu dievību funkcijās. Tādēļ arī viņa un tikai viņa tiek tik bieži daudzināta viņu tautas dziesmās." Mārijas jeb Māras dienas latviešiem bijušas četras: ziemas Māra jeb Sveču diena; pavasara Māra jeb kāpostu Māra, kad jāsēj kāposti; vasaras Māra – 15. augustā un rudens Māra – 8. septembrī, kad varot droši staigāt pa mežu arī tie, kam bail no čūskām, jo šajā dienā tās un visi citi tārpi salienot ziemas guļā. Šoreiz – par pavasara Māru.
Smārdes pagasta ļaudis Lieldienās sanāca kopā Milzkalnes Tautas namā. Šlokenbekas muižas pagalmā pasākuma viesus sagaidīja putnubiedēkļu izstāde. Pēc tam visi noskatījās koncertu. Pirmais savu māku rādīja Milzkalnes Tautas nama bērnu dramatiskais kolektīvs.
Apspiežot nemierus Tibetā, Ķīnas drošības spēki nogalinājuši aptuveni 140 cilvēkus, otrdien pavēstīja Tibetas trimdas valdības premjerministrs Samdongs Rinpoče.
Kā spirgts pavasara vējš pēkšņi iebrāžas ierastajā klusumā un mierā, tā Tukuma ev. lut. baznīcā Otrajās Lieldienās ienāca Gunāra Kalniņa vadītais gospeļkoris «GG Choir». Koncerts tukumniekiem bija kas jauns un neierasts, taču jau pēc pirmajām dziesmām aizrāva līdzi visus! Pat kultūras namā nereti grūti iekustināmā publika, kas baznīcā radusi uzvesties īpaši klusi un svētbijīgi, šajā koncertā sita plaukstas, virs galvām taktī šūpoja rokas, sita knipjus un ar kājām rībināja grīdu! Un noslēgumā ilgi, ilgi negribēja māksliniekus laist projām, tādējādi izdabūjot solījumu no kora vadītāja Gunāra Kalniņa, ka noteikti vēl kādreiz atbrauks uz Tukumu.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš atzīst nepieciešamību uzlabot drošības likumus.
