Dana Reizniece-Ozola, 11. Saeimas deputāte:
Tautsaimniecības izaugsmes pamats, konkurētspējas, inovācijas un nodarbinātības virzītājspēks – tā politiķi lepni sauc mazos uzņēmējus, aicinot iedzīvotājus uzdrošināties radīt jaunas idejas un uzsākt savu biznesu. Latvijā trūkstot uzņēmīgu cilvēku. Par to liecinot fakts, ka uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem joprojām ir gandrīz divreiz mazāks nekā vidēji Eiropā. Un te ir jāietur pauze un jāpadomā, kādēļ jau šobrīd ir tik daudz uzņēmīgo, kuri neuzdrošinās sākt biznesu Latvijā, bet veiksmīgi to dara Vācijā, ASV un nu jau arī Igaunijā.
2014. gada valsts budžeta likumprojekta paketē iekļauti Labklājības ministrijas sagatavoti grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu».
Likumprojekts nosaka kapitālsabiedrību pienākumu veikt valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas par katru tādas kapitālsabiedrības valdes locekli, kurš bez atlīdzības veic pienākumus kapitālsabiedrībā, kurā iepriekšējā taksācijas gadā apgrozījums bija lielāks par 7000 eiro. Vienam mazam, jaunam uzņēmumam gada laikā valstij jāsamaksā apmēram 1000 latu jeb 1400 eiro.
Lai nomaksātu šo jauno nodokli, uzņēmumam ar septiņiem tūkstošiem eiro gada apgrozījumu, būtu jāstrādā ar divreiz lielāku rentabilitāti nekā VAS «Latvijas Dzelzceļš».
Kāds ir pamatojums regulējumam? Likumprojekta autori min, ka uzņēmumi, kuros netiek nodarbināti darbinieki, bet strādā tikai valdes locekļi bez atalgojuma, tiek veidoti divu apsvērumu pēc. Pirmais ir optimizēt valsts sociālās apdrošināšanas apmēru, jo fiziskai personai – saimnieciskās darbības veicējiem, tās jāsāk maksāt no saimnieciskās darbības ienākumiem, ja tie mēnesī pārsniedz minimālas algas apmēru. Otrs – šādas kapitālsabiedrības tiek veidotas ar mērķi finansēt nelegālo nodarbinātību, atalgojuma vietā saņemot dividendes.
Bet ir aizmirsts trešais būtiskais iemels, kādēļ valdes locekļi nereti strādā bez atlīdzības. Tie ir jauni uzņēmumi, kuri tikko sākuši darbu. Ja tas nav IT, konsultāciju, grāmatvedības, skaistumkopšanas vai cita veida pakalpojumu uzņēmums, tad ražošanas vai produkta palaišanai vajadzīgi 1-3 gadi. Šajā iešūpošanās laikā valde, īpašnieki un citi domubiedri iegulda laiku, enerģiju (var pat teikt – sviedrus) un savu citur nopelnītu vai aizņemtu naudu. Alga ir pēdējais, ko viņi sev maksā, jo daudz svarīgāk ir iegādāties iekārtas, aprīkojumu, samaksāt par konsultācijām un testēšanu produkta attīstībai. Biznesa inkubatoros liela daļa ir tieši šāda veida uzņēmumi, kas rada inovatīvus, konkurētspējīgus produktus (mājlaivas, ūdens attīrīšanas iekārtas, attīstošas rotaļlietas, dzīvesveida produktus u.c.), pakāpeniski kļūstot arī par darba devējiem.
Saprotama un atbalstāma ir likumprojektu autoru vēlme cīnīties ar ēnu ekonomiku, bet to nedrīkst darīt matemātiski. Likumprojekta anotācijā teikts, ka tā saskaņošana ar sabiedrību nav nepieciešama (!), jo tiek pildīts Ministru kabineta nodokļu ieņēmumu plāns 2014.-2016.gadam. Šobrīd šķiet, ka likumprojekts tapis, par pamatu ņemot to, cik naudas vēl papildus vajag iekasēt budžetā. Tiek izdomāts jauns nodoklis, un, ja vēl iekasējamā summa sanāk tīri pieklājīga – teju četri miljoni latu gadā – tā ietekme uz tautsaimniecību vispār netiek aplūkota.
Ieviešot šādu normu, tiks iznīcināta liela daļa jauno uzņēmēju, kurus it kā cenšamies atbalstīt. Veidojam biznesa inkubatorus, grantu atbalsta programmas, nodrošinām mentorus, organizējam ideju konkursus, tērējam valsts budžeta un Eiropas Savienības naudu, lai motivētu jaunus cilvēkus nodarboties ar uzņēmējdarbību. Taču no otras puses tiek radīta tāda nodokļu sistēma, kas nedod viņiem iespēju šo biznesu izveidot un nostabilizēt. Būtībā tiek radīti priekšnoteikumi tam, lai jaunā uzņēmējdarbība kļūst tikai par turīgu cilvēku privilēģiju.
Likumprojekts komisijām jau nodots, bet pirms tā pieņemšanas aicinu arī savus kolēģus deputātus ņemt vērā jauno uzņēmumu intereses un paredzēt nosacījumu, ka nodokli uzņēmums maksā tikai no ceturtā darbības gada vai no brīža, kad tas sāk pelnīt. Lai nesanāk, ka nodokļu slogs kļūst par tik smagu vezumu kā kādam mazajam uzņēmējam, kurš, uzzinot par jauno nodokli, man raksta: „Paldies Dievam, esmu jau Igaunijā un uzņēmumu šeit jau nodibināju!”
