Laiž apgrozībā inovatīvu sudraba monētu «365»

Latvijas Banka ceturtdien, 14. novembrī, laiž apgrozībā sudraba piemiņas monētu «365», kas piedāvā intelektuālu un eksaktu traktējumu par laika un pārmaiņu tēmu. Šī monēta pieliek simbolisku punktu atjaunotā lata laika nogrieznim.

Latvijas Banka ceturtdien, 14. novembrī, laiž apgrozībā sudraba piemiņas monētu «365», kas piedāvā intelektuālu un eksaktu traktējumu par laika un pārmaiņu tēmu. Šī monēta pieliek simbolisku punktu atjaunotā lata laika nogrieznim.

Monētas mākslinieks ir Paulis Liepa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Uz monētas redzama riņķa līnija, kas simbolizē 360 + 5 grādus, ietverot arī laika atskaites punktu.

Monētā iekodēts savdabīgs daļskaitļu rēbuss ar pamatskaitli četri: gadalaiki, debespuses, ceturkšņi. Monētas aversā uz centru kārtoti riņķa līniju loki simbolizē vienu sekundi, minūti, stundu, dienu, mēnesi un gadu. Savukārt reversā spožs sektors apļa diagrammā māksliniekam pārtop par lata simbolu.

Monēta «365» ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas tirāža – 5000 eksemplāru.

Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā (Rīgā – kasēs K. Valdemāra ielā 1B; Liepājas un Daugavpils filiālēs – no ceturtdienas pēcpusdienas) un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 22.31.

365

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 16.40 g, diametrs: 30.00 mm

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2013. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Mākslinieks: Paulis Liepa

Monētas priekšpuse (averss)

Riņķa līnija, kas simbolizē 360 + 5 grādus, ietverot arī laika atskaites punktu. Uz tās monētas augšdaļā gadskaitlis 2013, tās iekšpusē uz centru kārtoti riņķa līniju loki simbolizē 1 sekundi, 1 minūti, 1 stundu, 1 dienu, 1 mēnesi un 1 gadu. Lejasdaļā puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA.

Monētas aizmugure (reverss)

Koncentrisku smalku riņķa līniju raksts. Monētas lejasdaļā spožs tās diska sektors – skaitļa 1 atveids, tam blakus pa labi uzraksts LATS.

Monētas josta – Gluda.

“Pastāvēs, kas pārvērtīsies,” – šī pirms vairāk nekā 100 gadiem lugā «Zelta zirgs» paustā Raiņa atziņa mūsdienās ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, jo Latvija atrodas uz svarīgu pārmaiņu sliekšņa, ko iezīmē vēsturiskā pievienošanās eiro zonai. 1 lata sudraba monēta ar nosaukumu «365» pieliek simbolisku punktu atjaunotā lata ērai. Šis skaitlis citu vidū ir īpaši zīmīgs, jo katram liek atcerēties gada dienu virkni ar tajā ievīto notikumu un dzīves plūsmas nebeidzamo daudzveidību.

Augsti organizētas sabiedrības pastāvēšana nav domājama bez laika mērīšanas. Jau baltu kultūras pamatus veidojošās nodarbes rosināja apzināt laiku. Latvju dainās apcerēts sējas un siena laiks, veļu laiks un citi dabas norisēs sakņoti cikli, daudzinātas Lieldienas, Jāņi, Miķeļi un Ziemassvētki. Sākotnēji dabas diktētie ritmi likuši pamatus tautas kultūrai, tradīcijām, mentalitātei, dzīves un darba tikumiem.

Laiks ir mērīšanas elements, ar kuru nosaka jebkādu pārmaiņu ātrumu. To dēvē arī par ceturto dimensiju. Laiks raksturo lietu kustību no pagātnes cauri tagadnei uz nākotni. Lai saprastu, kas ir laiks, pētījumu dzīlēs gremdējušies simtiem zinātnieku, tomēr joprojām nav atbildes, kāpēc laiks rit, kālab tas plūst tikai vienā virzienā un vai pastāv laika kvanti.

Brīnumaina ir arī atšķirīgā laika uztvere. Te laiks velkas kā mūžība, te tas kļūst par vislielāko deficītu ar zelta vērtību. Cilvēku pārdomas par laiku atspoguļojas daudzos aforismos, atzīstot, ka “pasaule nav radīta laikā, bet kopā ar laiku” (Sv. Augustīns), “visgudrākais no cilvēkiem ir tas, kuru visvairāk kaitina laika zaudējums” (Dante), “nekas nav ilgstošāks par laiku, jo tas ir mūžības mērs; nekas nav īsāks par to, jo tā vienmēr nepietiek mūsu iecerēm” (Voltērs).

Emocionālu, poētisku, tēlaini stāstošu vai metaforisku vēstījumu nesošajām Latvijas Bankas monētām pievienojas monēta ar intelektuālu un eksaktu traktējumu. Grafiskā risinājuma ģeometriskā abstrakcija atgādina zinātniskas diagrammas askētisko zīmējumu. Riņķa līnija monētas aversā simbolizē 360 + 5 grādus, ietverot arī laika atskaites punktu. No tā savu skrējienu sāk 1 sekunde, 1 minūte, 1 stunda, 1 diena, 1 mēnesis, 1 gads, kuru lineāri grafiskie simboli attēloti uz centru kārtotos līniju lokos. Katram šādam laika nogrieznim ir sava nozīme esības pulsā un plūdumā. To kopums mēra gan indivīda dzīvi, gan visas cilvēces vēsturi, gan planētas un visuma mūža ritējumu.

Monētā iekodēts arī savdabīgs daļskaitļu rēbuss ar pamatskaitli 4: gadalaiki, debespuses, ceturkšņi. Savs vēstījums arī ¾ nogrieznim: deju ritms, portreta pagrieziens, solis pirms finiša taisnes, akadēmiskā stunda, 45 futbola mača puslaika minūtes. Savukārt reversā skaitļu maģija pārtop 1 lata simbolā, kas traktēts kā spožs sektors apļa diagrammā. Smalkais līniju raksts, atgādinot pirkstu papillārās līnijas, vedina gaismas starus mest mirdzošus apļus un veido laika auru.

Monēta «365» atgādina arī par izglītības un prāta nozīmi, kas lieti noderēs poētiski noskaņotam latvietim modernā laikmeta eksaktās un pragmatiskās pasaules skrējienā. Saprāta un intelekta dominante pastiprinās, Latvijai arvien dziļāk iekļaujoties Eiropas Savienības kopējā telpā un dinamiskajā apritē sabalsojoties kopīgajam laikam.

ĪPAŠĀS 2 EIRO MONĒTAS UN KOLEKCIJAS MONĒTAS

Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var izlaist divas īpašās 2 eiro monētas (tās aizstās īpašās 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopējas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros. Īpašajām apgrozības monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastām 2 eiro apgrozības monētām. Taču pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.

Īpaša dizaina eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro monētas.

Par Latvijas īpaša dizaina eiro monētu izlaišanu, sižetiem un citiem jautājumiem Latvijas Bankas monētu dizaina komisija lems gada nogalē.

Tāpat Latvijā tiks turpināta kolekcijas monētu (aizstās lata jubilejas un piemiņas monētas) kalšana ar mūsu zemei raksturīgiem sižetiem. Tās plānots izlaist katru gadu aptuveni tādā pašā skaitā (5–6 dažādas monētas) kā līdz šim. Tirāžas būs atkarīgas no pieprasījuma vietējā un starptautiskajā tirgū.

Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas nonāks brīvā apgrozībā, jo būs numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas. Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas – krāsa, diametrs, svars, materiāls utt. – būtiski atšķiras no apgrozībā esošajām monētām.

2014. gadā turpināsim monētu mākslā paust Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības. Paredzēts eiro kolekcijas monētas veltīt Vecajam Stenderam 300 gadu jubilejā, Ainažu jūrskolai 150 gadu jubilejā, Jāņa Jaunsudrabiņa «Baltajai grāmatai», Kurzemes barokam, kā arī Baltijas ceļa 25. gadskārtai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.