27. marta pievakarē pie Lapmežciema novada muzeja parkā atklāja piemiņas akmeni represētajiem ciemniekiem. Piemineklim līdzekļus saziedoja novada iedzīvotāji un savu artavu piešķīra arī novada dome, bet to darināja Arvīds Stulbergs. Tam, lai represētajiem un izsūtītajiem lapmežciemniekiem būtu piemiņas vieta, piemiņas akmens, daudz pūļu ieguldīja Maija un Kārlis Parfianoviči, Arvīds Strupis.
Lapmežciemā apzināti 23 politiski represētie. Ir arī savākts plašs vēsturiskais materiāls, atmiņu stāstījumi, fotogrāfijas, piemiņas lietas, ko atklāšanas brīža dalībnieki varēja aplūkot speciāli sagatavotā muzeja ekspozīcijā, kas stāstīja par Lūcijas Pakšķes, Dainas Rukses, Lilijas Pētersones, Pētera Strupja un citu izsūtījuma laiku.
Uz pieminekļa atkāšanu bija ieradušies vecāka gadagājuma ļaudis ar mazbērniem, skauti no Lapmežciema pamatskolas, lai godinātu tos 43 000 politiski represētos, kuriem 1949. gada 25. martā sākās Golgātas ceļš.
Pieminekļa atklāšanas brīdi īpaši svinīgu darīja Tukuma 2. vidusskolas pūtēju orķestra (vadītājs Armands Krievs) sniegums. Piemiņas akmens pārsegu noņēma Maija Parfianoviča un Arvīds Strupis. Uzrunu teica Latvijas politiski represēto apvienības valdes loceklis un Politieslodzīto un komunisma upuru starptautiskās asociācijas prezidija loceklis Pēteris Simsons. Klātesošo uzrunāja arī politiski represētais Vladimirs Vanhenens, kurš trimdas gaitās kopā ar savu māti devās no Irlavas.
Kad ziedi bija sagūluši pie pieminekļa, aizdegtas piemiņas uguntiņas, visi devās uz muzeju aplūkot sagatavoto ekspozīciju, kavēties atmiņās.
