Pagājušās nedēļas „Latvijas Avīzē” pusotras lapas garumā bija veltīta diskusija par Rīgas Doma laukuma izmantošanu, jo , lūk, Rīgas Doma baznīcas pārvaldes iebildumu dēļ augusta sākumā Doma laukumā nenotika Vispasaules alus dienai veltīts gadatirgus. Šim pasākumam tika piedāvāts laukums pie kongresu nama, kas salīdzinoši atrodas pavisam netālu no Rīgas Doma laukuma. Tomēr pasākuma rīkotāji uzskatīja, ka, ja ne Doma laukumā, tad nekur.
Kādi gan tikai argumenti netika minēti diskusijā! Sākot ar jautājumu, vai tad alus gadatirgus ir sliktāks par Zāļu tirgu vasaras saulgriežos un Ziemassvētku tirdziņu, gan arī, ka nepieciešama strikta likumdošana, ko kur drīkst rīkot un ko nedrīkst, skaidrot, kā īpašumā ir Doma laukums, kam par to teikšana un valdīšana un taml.
Neesmu stingra ticības lietu piekopēja, atļaujos arī kādreiz izdzert un paslavēt mazo kausu ar alu. Zinu, ka latviešu folklorā daudz alum veltītu dziesmu un, ka alus ir viena no latviešu svētku un tradīciju sastāvdaļām. Bet folklorā pārmērīga alus dzeršana minēta arī kā netikums. Ir pagājuši gadsimti, kopš radušās šīs tautas dziesmas. Bet vai tad pēc būtības kaut kas ir mainījies? Nebūs arī grūti atminēt to, ka tieši ar aliņiem mūsdienu pusaudžiem ir pirmā saskaršanas ar alkoholu, kas vēlāk ne vienu vien iedzen postā.
Man bija neērti lasīt, kā Rīgas Doma dekānam Elijam Godiņam nācās diskusijas dalībniekus pārliecināt, ka Doma laukums nudien nav piemērotākā vieta šādam pasākumam, ka Doma laukums patiešām ir svēta vieta ne tikai reliģiski pārliecinātiem cilvēkiem un ne tikai rīdziniekiem.
Domāju, ka arī argumenti par tūrismu šajā kontekstā nav pamatoti. Senu alus tradīciju piekopēja ir Vācija. Vai tad slavenajā alus tradīciju pilsētā Minhenē slavenos «Oktoberfestus», uz kuriem sabrauc tūkstošiem tūristu, rīko pilsētas centrā Marijas laukumā pie Rātsnama? Turklāt bērni pasākumā netiek ielaisti. Šiem svētkiem izvēlēta cita, piemērota vieta pilsētā un nav tā, ka kāds tūrists šo vietu nebūtu atradis.
Visu cieņu alus darītājiem, sevišķi vēl tad, ja mieži, no kā taisa iesalu auguši mūsu Latvijas laukos. Cienu viņu uzdrīkstēšanos (konkurence ir milzīga), viņu amata prasmi un čaklumu. Un tomēr ir lietas, kurām nevajag likumus un paragrāfus, kuras ikvienam vienkārši ar sirdi ir jāsajūt. Nu būtu taču amorāli jeb nepiedienīgi, piemēram, alus svētkus vai kādus citus alkohola ražotāju svētkus rīkot «Ziemeļblāzmā», zinot, ka Augusts Dombrovskis šo kultūras kompleksu cēla un iekārtoja tiem, kuri alkoholu nelieto. Katram pasākumam ir sava atbilstoša, piemērota vieta.