Labākās anekdotes no 19. līdz 25. novembrim

Uz ielas pa­ma­tīgs trok­snis. Vīrs iz­bāž gal­vu pa lo­gu un jau­tā:
– Kas no­tiek?
At­sau­cas kra­vas au­to šo­fe­ris:
– Šķērs­ielā gri­bē­ju iebraukt…
– Kā­pēc tāds trok­snis?
– Tak nav te ne­kā­das šķērsielas…

Agrs rīts. Vir­tu­ve. Vīrs ko­pā ar sie­vu dzer ka­fi­ju. Sie­va (mai­gā bal­sti­ņā):
– Mī­ļais, vai ne­esi aiz­mir­sis, ka man drīz būs dzim­ša­nas die­na?
Vīrs (iz­trū­ci­nāts, ap­le­jo­ties ar ka­fi­ju):
– Ko? At­kal?!

Jā­nī­tis lielās:
– Mums at­kal ir jau­na ma­šī­na!
– Kā­da?
– Vēl ne­es­mu re­dzē­jis. Tē­tis vi­su nak­ti ga­rā­žā pār­krā­so­ja un si­ta jau­nus numurus…

Po­li­cists aiz­tur re­pe­ri, ie­slēdz ro­ku dzel­žos, aiz­ved uz ie­cir­kni un ieliek aiz res­tēm. Pēc kā­da lai­ka vi­ņam jau­tā:
– Nu, vai ta­gad tu ru­nā­si?
Re­pe­ris:
– Kā es va­ru pa­ru­nāt, ja man sa­slēg­tas ro­kas?!

Dar­ba ka­vē­tājs skaid­ro še­fam:
– Es pa­mo­dos pirm­dien, lai otr­dien do­tos uz dar­bu, bet treš­dien uz­zi­nā­ju, ka ce­turt­dien būs lie­tus, tā­pēc piekt­dien ie­do­mā­jos: kā­pēc man iet uz dar­bu sest­dien, ja svēt­die­na jau ir brīv­die­na?!

– Kā­pēc sie­vie­tei tik grū­ti at­rast vī­rie­ti, kurš bū­tu maigs, rū­pīgs, iz­smal­ci­nāts un skaists?
– Tā­pēc, ka šiem vī­rie­šiem jau ir… ci­ti vī­rie­ši!

Po­li­ci­jā zag­lim jau­tā:
– Vai tev garš­o ga­ļa?
– Jā!
– Tad kā­pēc za­gi biez­pie­na pa­ci­ņu?!

Sa­ru­nā­jas di­vas pen­si­onā­res:
– Kā tu iz­tiec ar tik ma­zu pen­si­ju?
– Pirm­ās trīs die­nas – glu­ži labi… Vis­grū­tā­kās ir pā­rē­jās 27.

Za­ķī­tis ie­kāpj au­to­bu­sā. Kon­duk­tors:
– Jū­su bi­ļe­tī­te!
Za­ķī­tis:
– Ma­na bi­ļe­tī­te!
Kon­duk­tors (dus­mī­gāk):
– Jū­su bi­ļe­tī­te, lū­dzu!
– Ma­na bi­ļe­tī­te!
– Jūs slims esat?
– Vai jūs esat dak­te­ris?
– Vai jums vi­si mā­jās?
– Jūs cie­mos gri­bat nākt?
– Tū­līt kā­piet ār­ā!!!
– Jums vie­tas ne­pie­tiek?

Sko­lo­tā­ja:
– Jūs uz­rak­stī­jāt dik­tā­ta pē­dē­jo tei­ku­mu. Kas jā­liek bei­gās?
Jā­nī­tis:
– Des­mit­­nieks!

Di­vi pui­še­ļi spriež:
– Es ēdu daudz ga­ļas, tā­pēc es­mu stiprs kā vēr­sis.
– Ne­var būt, es ēdu ti­kai zi­vis, bet pel­dēt vēl neprotu…

Sko­lo­tā­ja kla­sē sa­ka:
– Pē­te­rīt, vai tu aiz­ve­dī­si ģe­olo­gus uz vie­tu, kur at­ra­di to sar­ka­no ak­me­ni?
– Šo­dien ne, sko­lo­tāj! Šo­dien mu­zejs slēgts.

– Dak­ter, man ir pro­blē­mas ar alkoholu…
– Kas no­ti­cis?
– Nau­da bei­dzās!

Mā­te – dē­lam:
– Tu do­mā, ka tad, ja šņa­bim pa virs­u uz­dzer­si alu, es ne­sa­ju­tī­šu, ka esi pī­pē­jis?!

Vīrs, ie­kar­sis strī­dā ar sie­vas­mā­ti:
– Ir pa­sau­lē uz­ti­cī­ba, ir! Es pats pir­mos 20 lau­lī­bas ga­dus bi­ju uz­ti­cīgs sie­vai!