Kurš Lieldienās olas nes?

Ka Lieldienās olas nes zaķis – tas katram bērnam skaidrs, tomēr zaķis pēc dabas ir tramīgs meža zvērs, tādēļ reizēm svētkos nākas izlīdzēties ar viņa tuvu radinieku – trusi. Šis dzīvnieciņš gan pie cilvēka, gan viņa mājokļa pieradis jau kopš laiku laikiem. Iesākumā truši gan audzēti vien apēšanai, bet laikam jau kādam reiz roka nepacēlās, lai pūkaino garausi nomušītu, un tā nu trusis nu ieņēmis arī mājas mīļdzīvnieka vietu un, šķiet, – uz palikšanu.

Ka Lieldienās olas nes zaķis – tas katram bērnam skaidrs, tomēr zaķis pēc dabas ir tramīgs meža zvērs, tādēļ reizēm svētkos nākas izlīdzēties ar viņa tuvu radinieku – trusi. Šis dzīvnieciņš gan pie cilvēka, gan viņa mājokļa pieradis jau kopš laiku laikiem. Iesākumā truši gan audzēti vien apēšanai, bet laikam jau kādam reiz roka nepacēlās, lai pūkaino garausi nomušītu, un tā nu trusis nu ieņēmis arī mājas mīļdzīvnieka vietu un, šķiet, – uz palikšanu.

Kad trusis noskatīts

Par trusīšu turēšanas īpatnībām vaicājām veterinārārstei Lindai Jakušenokai, kas specializējusies mazāko brāļu ārstēšanā (turklāt – arī ar homeopātiskām metodēm) un arī pati mājās kā mīļdzīvnieku audzinājusi pundurtrusenīti. "Pēc būtības tā sauktie gaļas truši no dekoratīvajiem fizioloģiski ne ar ko daudz neatšķiras, taču šķirnes, kas paredzētas turēšanai mājās, augumā ir mazākas. Tam arī vajadzētu pievērst uzmanību, iegādājoties trusīti – lai tas neizaugtu pārlieku liels." Truši – lieli vai mazi – iemācāmi atsaukties uz savu vārdiņu, nokārtot savas dabiskās vajadzības konkrētā vietā un ir spējīgi kļūt par labu labiem mājdzīvniekiem. Dekoratīvo trusīšu šķirņu arī ir pietiekami daudz, lai katrs varētu izvēlēties sev tīkamāko. Ir hermelīni ar mazām austiņām, pundurauntrusīši, krāsainie, angoras – ar garu spalvu, siāmas, liesmainie pundurtruši un daudzi citi. "Izvēloties savu nākamo mīluli, būtu jāpievērš uzmanība arī truša zobiņiem, jo tiem bieži mēdz veidoties nepareizs sakodiens un zobi augot, ko tie turpina darīt visu laiku, var, piemēram, izdurties cauri lūpiņai vai citādi nodarīt sāpes dzīvnieciņam. Šo problēmu pie veterinārārsta jānovērš laicīgi, jo ir gadījumi, kad šīs pataloģijas dēļ trusītis aiziet bojā," stāsta L. Jakušenoka. Ja izvēlēsieties trusi ar garu spalvu, jāgatavojas īpašai kopšanai: "Vilniņa ir ļoti smalka un tajā mēdz vis kaut kas saķerties, tādēļ, lai tā nesaveltos, trusīšu jāķemmē teju katru dienu. Izgriezt savēlumus nav ieteicams trušu maigās ādiņas dēļ, jo to viegli savainot."

Trusis un tā aprīkojums

Trušiem ir nepieciešama sava dzīves telpa – būrītis četru trušu garumā un divu, trīs – platumā. Pakaišiem jālieto skaidas, jo granulas var būt par cietu trušu maigajām ķepiņām. Dekoratīvie trusīši gada siltajā laikā, tāpat kā viņu lielie ciltsbrāļi, var dzīvot āra būrītī un, ja tie tiek pieradināti, trušiem netraucē pat vēsāks laiks. "Vasarā trusīšus var turēt arī voljērā, taču jāpieskata, jo, pirmkārt, truši var sadomāt kaut kur aizrakties – doties dabā, kā arī viņus apdraud dažnedažādi plēsēji. Ir arī manīts, ka trusīši skraida pa sētu brīvā vaļā, bet tad, lai viņi neveidotu alu sistēmu, tiem jāizveido mājiņa jeb vietiņa, kurā atgriezties." Tomēr pundurtrusīši pēc būtības jau veidoti kā mājdzīvnieki, tādēļ diez vai vērt tādu iegādāties, ja nav vēlēšanās viņu laist istabā paskraidīties brīvā vaļā. "Būrīti būtu jānovieto tādā vietā, kur nav caurvējš, dažādas sildierīces un uz kuras nekrīt tieši saules stari," uzsver veterinārārste. Tas tādēļ, ka trušiem ir vāja termoregulācija: "Viņi nesvīst, neelso, tādēļ diezgan ātri pārkarst. Ne velti savā dabiskajā vidē truši veido alas, jo tā ir iespēja atrast kādu vēsāku vietu. Ja tomēr siltuma ir bijis par daudz, dzīvnieciņš visu pirms būtu jāapklāj ar slapju dvieli. Peldināt tos labāk nevajag, jo ūdens nav trušu stihija un mazgāt tos vajadzētu vien tad, kad tie tiešam ir bezgala nosmērējušies."

Kad dzīves telpa trusim iekārtota, jāpadomā par barību: "Ja iegādāsieties trusi, rēķinieties, ka būs jāpērk arī siens, jo tā ir viņa galvenā pārtika. Ir iegādājama arī speciālā barība, taču tajā ir pārāk daudz barības vielu, un dzīvnieciņš var pārlieku pieņemties svarā. Pērkot sienu, arī jāpievērš uzmanība tā kvalitātei, vai tas, piemēram, nesmird pēc pelējuma," brīdina L. Jakušenoka. Kā kārumu trusis var uzgrauzt kādu dārzeni – gurķi, burkānu, ābolu, arī kāpostu, kas gan mēdzot piepūst vēderiņu, un vasarā – zaļu zālīti – tikai uzmanīgi, jo zaļā zāle var izraisīt arī caureju.

Garausis un citi zvēri

Kaites, ar ko mēdzot sirgt truši, esot visdažādākās, tomēr bieži vien, ja nav jau kāda iedzimta vaina, saslimšanas cēlonis ir dzīvnieciņu ziņkārība. Pirmkārt, kā jau kārtīgi grauzēji, truši, īpaši, ja atstāti bez uzraudzības, mēdz dzīvoklī sagrauzt visu, kas pa zobam – sākot ar dīvānu, beidzot ar tapetēm un elektrības vadiem. Ciest nākas arī no dažādām traumām, kas gadījušās, apgūstot kādu vēl neizpētītu dzīvokļa stūri. Ir gadījumi, kad trusis gan pa logu izlēcis (kā lēcēji viņi ir ļoti veikli), gan savas neremdināmās ziņkārības dēļ tualetes podā iekritis. Dažreiz viņa draudzīgumu pārprot citi mājdzīvnieki – kaķi, suņi, kas uzmācīgo trusi, kurš savu purniņu cenšas piedurt visam, kas interesants, mēdz saskrāpēt vai citādāk traumēt. Tomēr kopumā ar citiem zvēriem truši satiek labi, ja vien netiek uzskatīti par labu medījumu! "Īpaši laba saskaņa trušiem ir ar šinšilām. Ar kāmi viņiem nebūs interesanti, savukārt ar jūrascūkām trušus vienā būrītī turēt nebūtu ieteicams jūrascūku dēļ, jo trusis mēdz pārnesāt mikroorganismu, kas bīstams jūrascūciņu veselībai," stāsta veterinārārste. Ar sugasbrāļiem arī neesot problēmu, tikai šādos gadījumos būtu ieteicams trusīšus kastrēt vai sterilizēt, citādi tie mēdz savstarpēji kauties vai nekontrolēti vairoties. "Tā ir pat vienkāršāka procedūra, nekā runču kastrēšana, vienīgi vairāk būtu jāseko līdzi sadzīšanas procesam, jo trusis nav kaķis un ar sevis aplaizīšanu diez ko nenodarbojas." Vēl jāatceras, ka truši vienreiz gadā jāvakcinē, jo insekti, piemēram, odi pārnēsā trušiem bīstamas vīrusu slimības. "Steidzami pie veterinārārsta jādodas arī gadījumos, kad trusītis pārstāj ēst. Ja kaut dienu dzīvnieciņš pilnībā atsakās no pārtikas, var veidoties nopietnas un reizēm nelabojamas veselības problēmas – tas truša gremošanas sistēmas īpatnību dēļ." Vēl ārste neiesaka sekot sliktam piemēram un ņemt trusīšus aiz ausīm, bet gan celt dzīvnieciņu, turot zem priekšķepiņām un dibengala, jo austiņās trušiem ir daudz asinsvadu un tāda cilāšana viņiem izraisa sāpes.

***

Neskatoties uz dažnedažādiem priekšnoteikumiem – truši ir īpaši mīlīgi mājdzīvnieki un, ja tos pareizi kopj un arī vismaz reizi dienā pievērš viņiem vien uzmanību – trusis būs jūsu draugs vismaz astoņu gadu garumā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *