Ku­ri­nā­mā ce­nas kāpj, sil­tu­ma ta­ri­fi – arī

Lai arī ce­nu kā­pums da­žā­dās no­za­rēs vairs ne­vie­nam nav ne­kāds pār­stei­gums, kat­ru jau­nu zi­ņu par mak­sā­ju­mu pie­augu­mu uz­tve­ram – no vie­nas pu­ses, ar zi­nā­mu no­lem­tī­bu, no ot­ras – ar sa­trau­ku­mu. Gal­ve­nā do­ma, vai spē­sim par pre­ci vai pa­kal­po­ju­mu sa­mak­sāt?

Lai arī ce­nu kā­pums da­žā­dās no­za­rēs vairs ne­vie­nam nav ne­kāds pār­stei­gums, kat­ru jau­nu zi­ņu par mak­sā­ju­mu pie­augu­mu uz­tve­ram – no vie­nas pu­ses, ar zi­nā­mu no­lem­tī­bu, no ot­ras – ar sa­trau­ku­mu. Gal­ve­nā do­ma, vai spē­sim par pre­ci vai pa­kal­po­ju­mu sa­mak­sāt?

Sa­bied­ris­ko pa­kal­po­ju­mu re­gu­la­to­ram Ana­to­li­jam Ba­ra­nov­skim vai­cā­jām, kā­du ce­nu pie­augu­mu sil­tum­ap­gā­dei pil­sē­tas centrā, Lauk­teh­ni­kā un Jaun­tu­ku­mā nā­ka­ma­jā ga­dā pa­re­dzē­ju­si a/s «Komforts» un ­SIA «Tukuma siltums». Par to, ka mak­sas kā­pums nā­ka­ma­jā ga­dā būs, ar pub­li­kā­ci­jām pre­sē abi uz­ņē­mu­mi iedzī­vo­tā­jus jau in­for­mē­ju­ši. ­SIA «Tukuma siltums» plā­no no­teikt mak­su iedzī­vo­tā­jiem Ls 32,73 (+5% PVN) par me­ga­vat­stun­du (ie­priekš Ls 25,92 + PVN), pā­rē­jiem pa­tē­rē­tā­jiem Ls 32,73 + 18% PVN (ie­priekš – 25,92 + PVN), sa­vu­kārt a/s «Komforts» plā­no kā­pu­mu no Ls 22,62 par me­ga­vat­stun­du uz Ls 26 par me­ga­vat­stun­du +PVN.

Ai­ci­na iedzī­vo­tā­jus iz­teik­ties

Ku­rās ta­ri­fu vei­do­jo­ša­jās po­zī­ci­jās pa­re­dzēts ce­nas kā­pums?
A. Ba­ra­nov­skis:
– Vis­pirms jau al­gu sa­da­ļā, jo no nā­ka­mā ga­na pie­aug mi­ni­mā­lā al­ga; aug arī šķel­das ce­na – no Ls 6 līdz Ls 7. A/s «Komforts» pie­aug arī amor­ti­zā­ci­jas at­skai­tī­ju­mi, jo no­pirkts jauns katls. Tur­pre­tim elek­trī­bas, ūdens, ka­na­li­zā­ci­jas, ma­te­ri­ālu iz­mak­sas nav augu­šas. Abi uz­ņē­mu­mi ies­niegu­ši ap­rē­ķi­nus, mēs tos ana­li­zē­sim. Bet si­tu­āci­ja ir līdzī­ga vi­sā val­stī, arī mak­sas ir līdzī­gas, pie­mē­ram, Sal­dū un Lie­pā­jā jau pār­i par Ls 40 par me­ga­vat­stun­du.
Kas at­tie­cas uz al­gām, va­ru pa­skaid­rot, ka par mi­ni­mā­lo al­gu ne­viens spe­ci­ālists liela­jās kat­lu mā­jās ne­strā­dās, tad drī­zāk mek­lēs ci­tu dar­bu vai brauks uz Īri­ju. No ot­ras pu­ses, – ja kat­lu mā­jas ap­kal­pos ne­spe­ci­ālis­ti, tās var aiziet bo­jā un tad ne­vie­nam ne­būs sil­tu­ma. Tur­klāt tās ir bīs­ta­mās iekār­­tas, kas šo sil­tu­mu no­dro­ši­na un no ku­rām at­ka­rī­ga pil­sē­tas vai cie­ma cil­vē­ku dzī­vī­ba, – sil­tums ir dzī­vī­bai ne­pie­cie­šams. Tā ka ne­var mak­sāt ma­zu al­gu un pra­sīt la­bi pa­da­rī­tu dar­bu.
– Ta­ri­fā iek­ļauta arī peļ­ņa?
– Par peļ­ņu ru­nāt ne­var, tā ir ren­ta­bi­li­tā­te – 5% ap­jo­mā.
Vai jau­nās ce­nas ir ap­stip­ri­nā­tas?
– Vēl ne. Tad, kad tās ap­stip­ri­nās, pa­zi­ņo­ju­mu pub­li­cēs un 20 die­nu lai­kā pēc pub­li­kā­ci­jas iedzī­vo­tā­ji va­rēs iz­teikt sa­vus iebil­­du­mus, ta­ri­fu ap­strī­dēt utt.
Vai iedzī­vo­tā­ji šo iespē­ju iz­man­to?
– Pat­la­ban vēl ne, bet ie­priekš gan. Gri­bu teikt, ka cil­vē­ki mums uz­ti­cas. Zi­na, ka ne­lai­žam tā­lāk ne­vie­nu ne­pa­ma­to­tu san­tī­mu, ne­vie­nu pa­pil­du ap­mak­su. Mēs šo uz­ti­cē­ša­nos ne­drīk­stam pa­zau­dēt. Tā­pēc gri­bu aici­nāt iedzī­vo­tā­jus in­for­mēt par pro­blē­mām, pār­kā­pu­miem, pie­mē­ram, ja vie­nā mā­jas ga­lā sil­ti, bet ot­rā – auk­sti, ja nav kva­li­ta­tī­va sil­tu­ma vai ūdens­ap­gā­des; tad nā­kam ko­pā un jau­tā­ju­mu ri­si­nām. Cil­vē­ki par pa­kal­po­ju­mu mak­sā, tā­pēc vi­ņiem tas jā­sa­ņem, tur­klāt – kva­li­ta­tī­vi.

Liek mak­su pār­ska­tīt

Kas no­tiek, ja uz­ņē­mu­mu ies­nieg­tie ta­ri­fi jums šķiet pā­rāk augs­ti?
– Pa­gā­ju­ša­jā rei­zē, kad uz­ņē­mu­mi ie­snie­dza lū­gu­mu ta­ri­fu pār­ska­tīt, pie­pra­sī­jām ies­nieg­tos skait­ļus pār­rē­ķi­nāt di­vas rei­zes.
Kā­pēc?
– Va­ja­dzē­ja tos ko­ri­ģēt, lai sa­ma­zi­nā­tu amor­ti­zā­ci­jas iz­mak­sas, ne­ļā­vām strau­ji celt al­gas. Pār­bau­dī­jām arī šķel­das ce­nu, – ir ga­dī­jies in­for­mēt uz­ņē­mu­mu par to, kur ku­ri­nā­mo var ie­gā­dā­ties lē­tāk. Mums ir in­for­mā­ci­ja par šķel­das ce­nām un zi­nām, kur to var ie­pirkt lē­tāk, to­mēr pa­šu ie­pir­ku­ma ce­nu ne­no­sa­kām, ti­kai ta­ri­fu. Ta­ču, ja kāds uz­ņē­mums grib to ie­pirkt par dār­gā­ku ce­nu ne­kā vi­dē­ji val­stī, sa­kām, nē, draugs mī­ļais, tā vis ne­būs. Arī «Tukuma siltumam» pie­dā­vā­jām lē­tā­ku va­ri­an­tu, un uz­ņē­mums tam pie­kri­ta.
Var ie­pirkt vai­rāk un lē­tā­ku, ta­ču slik­tā­kas kva­li­tā­tes?
Tā tas ne­no­tiek. Pro­tams, mēs ne­va­ram iz­kon­tro­lēt kat­ru šķel­das ki­lo­gra­mu, bet esam ap­rē­ķi­nā­ju­ši, cik daudz šī ku­ri­nā­mā va­ja­dzīgs, lai sa­ra­žo­tu vie­nu me­ga­va­tu sil­tu­ma – tie ir 2,27 m³. Tas ir vi­dē­jais rā­dī­tājs, bet pie tā pie­tu­ra­mies.
– Vai šķel­das ie­pir­ku­mam jā­slu­di­na kon­kurss?

– Re­dziet, uz­ņē­mu­mi pa­ši ir ie­in­te­re­sē­ti mek­lēt, kur lē­tāk, jo katrs san­tīms ir no sva­ra. Rē­ķi­niet, ta­rifs ir ap­stip­ri­nāts; ja ie­pērk dār­gā­ku šķel­du, jā­sa­ma­zi­na lī­dzek­ļi re­mon­tam, al­gām.
Jū­su­prāt, vai pār­ieša­na uz šķel­du ne­bi­ja pār­stei­dzīgs so­lis?
– Nē, jo šķel­du ga­ta­vo Lat­vi­jā, tā ir Lat­vi­jas pre­ce un nau­da pa­liek Lat­vi­jā. Cil­vē­kiem ir al­gas, darbs, var sa­mak­sāt no­dok­ļus. Ja ņem ma­zu­tu vai gā­zi, – vi­sa nau­da par šo ku­ri­nā­mo ie­pirk­ša­nu aiziet uz ār­ze­mēm, lat­vie­šiem ne­kas ne­pa­liek.
Vai pie­aug arī mal­kas ce­na?
– Jā, tā mak­sā līdz pat Ls 20 par m³.

Sil­ti­nā­ša­na at­mak­sā­ju­sies

– Reiz tei­cāt, ka iedzī­vo­tā­ji ne­prot re­sur­sus tau­pīt, vai tas at­tie­cas arī uz sil­tu­mu?
– Kad pa­va­sa­rī pē­tī­jām sil­tu­ma pa­tē­ri­ņa ana­lī­zi, va­rē­ja re­dzēt, ka si­tu­āci­ja uz­la­bo­jas un cil­vē­ki sil­tu­mu tau­pa. Lai arī ce­na ir pa­liela, sil­tu­ma pa­tē­riņš nav liels, tā­dē­jā­di arī mak­sa uz kvad­rāt­met­ru nav liela. Pro­tams, tie, kas ne­grib aiz­lī­mēt lo­gus, mak­sā.
– Ie­dzī­vo­tā­ji gan sa­ka, ka ir iz­da­rī­ju­ši vi­su – no­sil­ti­nā­ju­ši dzī­vok­ļus, ieli­ku­ši jau­nus lo­gus, ra­di­ato­rus, bet re­āli sa­vos rē­ķi­nos to ne­ma­na. Jo ko­pī­ga­jā kat­lā viss pa­zūd.
– Lie­ta tā­da, ka daudz­dzī­vok­ļu mā­jās at­bil­dī­bai jā­būt ko­lek­tī­vai, ka tie­ši tā­pat, kā vie­na da­ļa, da­ra vi­si. Ja pu­se dzī­vok­ļus sil­ti­na, bet ot­ra pu­se sa­ka, ka vi­ņiem ne­ko ne­va­jag, tad ko­pā arī ne­kas ne­var sa­nākt. Tā­pēc jau ener­go­re­sur­su tau­pī­bas no­lū­kos skai­tī­tā­ji uz­lik­ti kat­rai mā­jai, lai kat­ra mā­ja zi­nā­tu, – ja kāp­ņu tel­pas dur­vis re­gu­lā­ri aiz­tai­sīs, ja būs ie­stik­lo­ti kāp­ņu tel­pu lo­gi, būs eko­no­mi­ja. Ta­ču, ja kāds cil­vēks vē­las aug­stāku tem­pe­ra­tū­ru dzī­vok­lī, jā­rē­ķi­nās, ka viens grāds mak­sās se­šus pro­cen­tus no sil­tu­ma mak­sas. Ja no­teikts, ka vi­dē­jā tem­pe­ra­tū­ra ir 18°C, bet cil­vēks vē­las 20°C, vi­ņam jā­mak­sā par 12% vai­rāk. Un tad ir tā – vie­niem salst, bet ci­tiem va­ļā lo­gi. Pro­tams, tel­pas ir jā­vē­di­na, bet ne­var sil­tu­mu laist ār­ā. Tas bū­tu tas pats, ja cil­vēks vei­ka­lā no­pir­ktos pro­duk­tus, ne­aiz­ne­sot mā­jās, iz­mes­tu kon­tei­ne­rā un ie­tu uz vei­ka­lu ie­pir­kties at­kal…
Ri­si­nā­jums bū­tu kat­ram dzī­vok­lim savs sil­tu­ma skai­tī­tājs?
– Tas ir ap­tu­vens sil­tu­ma pa­tē­ri­ņa rā­dī­jums. Tur­klāt, ja nav div­cau­ru­ļu sis­tē­ma, tas nav pat īs­te­no­jams. Ār­ze­mēs tā ir, – kat­rā dzī­vok­lī ir sa­va sis­tē­ma. Bet pie mums tas ir grū­ti iz­da­rāms. Kā, pie­mē­ram, mak­su rē­ķi­nāt ga­la dzī­vok­ļos, kur sil­tu­ma pa­tē­riņš vien­mēr būs lielāks ne­kā vi­dū? Ja mā­jas vi­dū vie­nu dzī­vok­li ne­ap­ku­ri­nās, bet pā­rē­jos ap­ku­ri­nās, ta­jā vien­al­ga būs ne ma­zāk 7, pat līdz 10°C. Bet, ja ār­ā būs -20°C, ga­la dzī­vok­lī ne­būs daudz sil­tāk. Pat ja bū­tu sil­tu­ma skai­tī­tājs, vien­al­ga pie­mē­ro­tu ko­efi­cien­tu.
Vai iespē­jams no cen­tra­li­zē­tās ap­ku­res at­teik­ties?
– Ener­ģē­ti­kas li­kums pa­redz, ka ēkas īpaš­­nieks, bet ne dzī­vok­ļa īpaš­­nieks, iz­vē­las sil­tum­ap­gā­des sis­tē­mu. Tā­pēc ti­kai vi­sa ēka var at­teik­ties vai pie­slēg­ties cen­trā­la­jai ap­ku­rei un at­se­viš­ķa dzī­vok­ļa vēl­mes ne­tiek iz­ska­tī­tas.
To­mēr ne­re­ti iedzī­vo­tā­ji mak­sā par ne­pie­tie­ka­mi pie­sil­dī­tu dzī­vok­li. Ie­spē­jams, ra­di­ato­ri ve­ci, stāv­va­di?
– Stāv­va­du pro­blē­ma ne­būs tik liela kā ra­di­ato­ru. Ap­saim­nie­ko­tā­jam pēc iedzī­vo­tā­ju lī­gu­ma vien­reiz ga­dā jā­ska­lo ra­di­ato­ri, ja pro­blē­ma ir ta­jos vai arī jā­ba­lan­sē sis­tē­ma.
Tei­cāt, ka sa­ma­zi­nās me­ga­vat­stun­du pa­tē­riņš. Vai šo iegu­­vu­mu de­vu­si mā­jas ga­lu sil­ti­nā­ša­na?
– No­teik­ti. Tas ir viens no efek­tī­vā­ka­jiem ener­go­tau­pī­ša­nas ri­si­nā­ju­miem. Pro­tams, var sil­ti­nāt sie­nas arī no iekš­pu­ses, ta­ču ne­va­ja­dzē­tu aiz­rau­ties – pie­tiek ar pus­i vai centi­met­ru bie­zu po­ro­lo­nu vai kor­ķi uz ap­me­tu­ma, pa virs­u uz­lī­mē ta­pe­tes.
Sie­na būs mīk­stā­ka, ne­kā lie­kot ri­ģip­si?
– Mīk­stā­ka būs, bet, ja ne­va­jag to iz­lī­dzi­nāt, re­ģip­si ne­va­jag. Jā­ņem vē­rā, ka arī pār­liek lielu sil­ti­nā­ju­mu no iekš­pu­ses likt ne­var, jo tad bo­jā­jas sie­na. Pats gal­ve­nais, lai sil­tums sil­da, žā­vē sie­nu. Ar lielā­ku sil­ti­nā­ju­mu ro­das ra­sas pi­lie­na efekts, sie­nas kļūst mit­ras, sa­lā sa­salst un var plai­sāt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.