Attēlam ir ilustratīva nozīme

Katru trešo pārtikas kumosu apēdam, pateicoties bitēm.

No medusbišu apputeksnēšanas ir atkarīgs katrs trešais pārtikas kumoss, ko apēdam, atceramies to, svinot Pasaules bišu dienu, kas ir 20.maijā.

Medus un vasks jau izsenis ir bijušas nozīmīgas eksporta preces senajām tautām, kas mitušas Daugavas krastos. Mūsdienās esam iemācījušies ražot un izmantot arī citus biškopības produktus – putekšņus, bišu maizi, bišu māšu peru pieniņu, bišu indi. Augstu vērtējam arī pašu saskari ar bitēm – darbs pie stropa nelielā apjomā ir labs veids kā atslēgties no straujās ikdienas rūpēm, atpūsties. Pēc ārstu apiterapeitu domām, dziedējošs ir pat stropa gaiss.

Tomēr nedrīkstam aizmirst medusbišu galveno uzdevumu – apputeksnēšanu. Apputeksnētāji ir ļoti svarīgi dabai un cilvēcei. Eiropas Savienībā no kukaiņu veiktās apputeksnēšanas dažādā mērā ir atkarīgas gandrīz četras piektdaļas mērenās klimata joslas savvaļas ziedu un kultūraugu. ES finansētā projektā tika lēsts, ka kukaiņu apputeksnētāju ikgadējais devums Eiropas lauksaimniecībā ir aptuveni 15 miljardi eiro. Apputeksnētāji palielina pārtikas daudzumu un kvalitāti.

Veselīgi un sulīgi tomātu augļi ienākas, un cauru gadu uz mūsu galdiem nonāk, tikai pateicoties kameņu veiktajai apputeksnēšanai siltumnīcās. Dārzkopji aizvien plašāk izmanto kamenes un bites tādu augu, kā zemeņu, aveņu un krūmmelleņu apputeksnēšanai.  Mums nav milzīgu, tūkstošiem hektāru lielu ķiršu, plūmju vai ābeļdārzu, tādēļ Latvijas dārzus bieži vien “nemanāmi” apputeksnē kaimiņos esošo dravu bites, taču tur, kur ir šādi lauki, bites intensīvi tiek iesaistītas apputeksnēšanā, pievedot simtiem bišu saimju.

Bet tā ir tikai “aisberga redzamā daļa”. Apputeksnēšana nepieciešama arī savvaļā augošām ziedaugu sugām. Un šajā darbā, paralēli cilvēku aprūpētajām medusbitēm, klusi un nemanāmi iesaistās savvaļā mītošie apputeksnētāji.

Diemžēl, pēdējās desmitgadēs ES ir samazinājies savvaļas apputeksnētāju skaits un daudzveidība. 2016. gadā veiktajā apputeksnētāju stāvokļa vispārējā novērtējumā tika secināts, ka cilvēku darbības radīto draudu, tostarp klimata pārmaiņu un intensīvas lauksaimniecības dēļ, savvaļas apputeksnētāju skaits samazinās. 2019. gada pasaules mēroga novērtējuma ziņojumā par kukaiņiem tika apstiprināta negatīvā tendence attiecībā uz kukaiņu skaitu kopumā — izmiršana draud vairāk nekā 40 % kukaiņu sugu. Visvairāk skartās kukaiņu sugas ir tauriņi, naktstauriņi, vaboles un bites. Tāpēc jau šodien, kad plānojam nākotnes lauksaimniecības politiku, domājam atbildīgi, saimniekojam atbildīgi un saudzējam bites un citus savvaļas apputeksnētājus.

  1. maijā, Pasaules bišu dienā, kaut uz mirkli apturēsim savu ikdienas steigu un pavērosim krāšņi ziedošo pasauli mums visapkārt. Atcerēsimies, ka pateicoties apputeksnētājiem, daba, kuras sastāvdaļa esam arī mēs, ir tik skaista!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.