Kādai būt pilsētai nākotnē? Tukums – rožu pilsēta vai vārti uz Kurzemi?

Aprīļa vidū Tukuma domē norisinājās diskusija, kurā tika meklētas atbildes uz jautājumu – kāds ir un būs Tukuma tēls?

Aprīļa vidū Tukuma domē norisinājās diskusija, kurā tika meklētas atbildes uz jautājumu – kāds ir un būs Tukuma tēls?

Sarunā piedalījās Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, institūta ārējo sakaru nodaļas vadītāja Inese Loce, projektu vadītāja Sandra Biseniece, Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Ingrīda Smuškova, domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, domes un iestāžu darbinieki, deputāti, uzņēmēji.

Domes priekšsēdētājs atzina – ir svarīgi noskaidrot, kas ir Tukums – darbīgu cilvēku vai kašķīgu politiķu pilsēta: "Tāpēc arī aicinājām dažādās sfērās strādājošos par šo tēlu diskutēt, lai noskaidrotu, kāds tas ir un kā to veidosim."

Latvijas tēlu veido cilvēki, ne iestādes

O. Kalniņš:

– Mūsu sadarbība sākās ar e-pasta vēstuli no Tukuma, kurā bija vaicāts mūsu viedoklis par Tukumu un pilsētas tūrisma stratēģiju. Labprāt sniedzam idejas un padomus; galvenais, vēlamies nodot ziņu tukumniekiem – daļa no Latvijas institūta valstiskās stratēģijas ir izveidot sakarus ar cilvēkiem. Jūs vislabāk zināt, kas uz vietas vajadzīgs, bet mēs no malas varam nākt ar idejām, jo ir pieredze un redzam kopsakarības. Tāpēc vēlamies zināt, ko jūs darāt, kā pasniedzat savu pilsētu, ar ko lepojaties, kurus cilvēkus gribat uzrunāt un kāds ir jūsu mērķis. Kopā mēs varam domāt, kā šos mērķus sasniegt.

Runājot par valsts tēlu, Latvijas institūtā esam sapratuši, ka to neveido neviena valsts iestāde. Reizēm cilvēki prasa, kāpēc jūs to neveidojat. Mēs to nedarām – to veido 2,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju, tostarp studenti, sportisti, mākslinieki.

Taču visi gribam dzīvot sakārtotā valstī, kurā interesanti pašiem; tad būs interesanti arī ārzemniekiem. Esam sapratuši, ka ar reklāmu valsts reputāciju celt nevar, jo tā var pārdot produktu, bet tas neuzrunā pasauli. Var reklamēt tūrismu, bet tas nepārstāv valsti. Piemēram, zilā govs nav Latvijas tēls, bet to izmanto, lai piesaistītu uzmanību. Ja kāds, piemēram, Londonas metro ierauga plakātu ar zilo govi, apstājas, izlasa mājas lapas adresi un sāk interesēties par Latviju, tad govs savu lomu ir izpildījusi. Bet Latvija ir kas vairāk. Ja gribam, lai pasaule mūs apbrīno, lai citi teiktu, ka te kaut kas labs padarīts, pašiem jādara brīnišķīgas lietas. Un vispirms jāsakārto pašu dzīve.

Ir sešas lietas, kas veido valsts tēlu pasaulē: kultūra, eksportpreces, politika, sabiedrība, investīcijas un cilvēku plūsma iekšā un ārā no valsts, ekonomika. Tūrisms ir viens no elementiem, jo tas fiziski atved cilvēkus uz kādu valsti. Latvijai ir trīs perspektīvas lietas, ar ko nākotnē izcelties – kultūra, zinātne, izglītība un daba. Varam būt laimīgi, ka mums ir meži, 400 km jūras krasta, kur vietām nesastapsim nevienu cilvēku. Mākslīgi veidot valsts tēlu ir garām; jāsāk ar Rīgu, kas ir atpazīstamāka pasaulē nekā Latvija. Turklāt pilsētu ir vieglāk popularizēt, jo tai ir konkrēts tēls. Tāpēc mums svarīgi braukt uz Tukumu, Kuldīgu, Valmieru un veicināt stratēģisko sadarbību ar Rīgu. Mūsu mērķis iepazīties, kas notiek pilsētā, un saprast, ko jūs gribat.

Tukums – pievilcīga pilsēta

Izglītības, kultūras un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Smirnova iepazīstināja diskusijas dalībniekus ar informāciju par pilsētu un iespējamajām pilsētas tēla vīzijām: "Reiz Tukums bija ķiršu un rožu pilsēta, bet tagad, iespējams, to raksturos skulptūra Tukuma Katrīna – moderna, skrejoša sieviete, varbūt Tukuma zīme, kuras izveidošanai bija izsludināts konkurss un kuras sauklis ir – ar Tukumu uz Tu. Bet varbūt Tukuma ezers, par kura atjaunošanu daudz runāts un domāts."

Savukārt TIC vadītāja Ingrīda Smuškova informēja par pētījumu, kas izstrādāts par Tukuma tēlu un kurā ietvertas gan emocijas, gan konkrētas lietas: "Pētījuma ietvaros aptaujāti 120 pilsētas iedzīvotāji un 120 viesi. Viņiem lūdzām pastāstīt, ar ko raksturojas Tukums, kāds varētu būt pilsētas sauklis un simbols. Saņemtās atbildes liecina, ka Tukums pilsētniekiem asociējas ar dzīvesvietu, smukumu, arī ar trim eglēm, mazpilsētu, dārziem, rozēm, apskates objektiem – vecpilsētu, strūklaku, Brīvības laukumu, Durbes pili. Lielākais vairums aptaujāto kā saukli minēja "Uz Tukumu pēc smukuma" un ieteica to noteikti saglabāt. Daļa iedzīvotāju gan atzina, ka tam nav pamatojuma, reāla seguma, ka tā ir tikai vārdu spēle. Tomēr 2/3 aptaujāto uzskata, ka Tukums ir pievilcīga pilsēta. Par pilsētas simbolu nosaukti dažādi objekti, tostarp tādi, kas neatrodas Tukumā – pilis, slēpošanas trases, arī vecpilsēta, strūklaka, Pils tornis."

Vajag vairāk informācijas internetā

O. Kalniņš:

– Sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma" ļoti labi iedarbojas uz latviešiem, bet, ja vēlaties palielināt ārzemju tūristu skaitu, jums vajag lapu angļu valodā ar kodolīgu informāciju par Tukumu: iedzīvotāju skaits, attālums no Rīgas, karte, viesnīcu skaits, cik bankas un banku automāti, baznīcas, skolas. Jāpiebilst, ka jūsu pilsētā grūti atrast centru, – jums noteikti vajadzīgas zīmes, kas to norāda.

S. Biseniece:

– Mēs, iepazīstot pilsētu, uzvedāmies kā parasti tūristi – meklējām informāciju internetā.

J. Šulcs:

– Zīmes top, drīzumā būs.

I. Smuškova:

– Esam iecerējuši veidot jaunu tūrisma mājas lapu, kurā būs šī informācija. Pēdējā laikā daudzi vēlas palikt mūsu rajonā divas naktis vai ilgāk. Parasti tā notiek, kad cilvēks saprot – Tukums nav tālu no Rīgas, jūras, Jūrmalas, Ventspils, Ķemeru Nacionālā parka, kā arī – ka pie mums ir lētākas cenas.

O. Kalniņš:

– Pēc mājas lapas var saprast, ka jums ir tikai viena viesnīca.

I. Smuškova:

– Ir divas viesnīcas, četri viesu nami, divas vai trīs jauniešu mītnes, muižas ārpus Tukuma. Parasti nedēļas nogalē šīs vietas ir pilnas, bet nedēļas vidū klientu ir mazāk.

O. Kalniņš:

– Mājas lapā jums jāpasaka, kurās dienās notiek tirdziņš. Cilvēks, kam tas interesē, noteikti gribētu redzēt, kādas pārtikas vai citas preces jūt pārdodat. Īpaši jauki, ja ir amatnieku izstrādājumi. Noteikti jāpastāsta, ko brīvajā laikā var te darīt, piemēram, vai jums ir zirgu izjādes, vai iespējams katru vakaru citā vietā paēst.

J. Šulcs:

– Tukuma mājas lapa nav domāta tikai tūrismam, tā informē par pašvaldību.

I. Smuškova:

– Mums pietrūkst dažādas aktivitātes tūristiem ar ģimenēm – parki, skvēri, rotaļu laukumi, soliņi, kur atpūsties un baudīt dzīvi. Tūristi vēlas to darīt tāpat kā mēs, kad aizbraucam, piemēram, uz Parīzi, kur vērojam, kā dzīvo, ģērbjas un atpūšas franči…

Modris Liepiņš, aģentūras «Tukuma ledus halle» direktors:

– Droši vien mums vairāk jāreklamē publiskā slidošana.

I. Smuškova:

– Mēs šo iespēju piedāvājam pilsētas viesiem. Ledus halle ir liels ieguvums pilsētai, tāpat kā skeitparks un jebkura cita infrastruktūra, kas domāta vietējiem, bet ko lieliski var izmantot pilsētas viesi. Zirgu izjādēm iz maz piedāvājumu. Ne visi īpašnieki vēlas, lai ar sporta zirgiem jātu kurš katrs. Taču Tukumā apkārtnē ir daudz makšķerēšanas un laivu nomas vietu. Īstā ziemā var atpūsties trijos apkārtnes kalnos.

J. Šulcs:

– Ir dažāda līmeņa ēstuves, kurās var labi paēst, bet ne restorāni. Restorānu bizness neiet – cik bijuši, tik iznīkuši.

Jāmeklē pievilinošais

O. Kalniņš:

– Man patīk jūsu ideja par skulptūru «Tukuma Katrīna». Jūs varētu aicināt cilvēkus interpretēt un izdomāt savus stāstus vai leģendas. Varbūt rīkojiet konkursu. Laba ideja, ka Tukums ir vārti uz Kurzemi. Redziet, cilvēki brauc no Rīgas, piemēram, uz Liepāju un viņiem svarīgi pa ceļam kaut ko darīt. Tukums ir pa ceļam – jūs esat vārti uz Ventspili, Jelgavu, Liepāju, tas uzrunā un ir jāizmanto. Jūs varat teikt, ka Tukums ir vieta, no kuras sākt ceļojumu pa Latviju.

M. Liepiņš:

– Domāju, svarīgi akcentēt jūras tuvumu, jo arī tā ir priekšrocība.

Rīga un Latvija kā muiža ar parku

Indulis Zariņš:

– Gribētu aicināt jūs iespējami daudz reklamēt, ka Rīga nav visa Latvija, ka tās ir divas dažādas pasaules. Nereti tas, kas iebraucis Rīgā, dzird tikai vienu valodu, kas nav latviešu. Viņam var rasties priekšstats, ka tāda ir visa Latvija.

O. Kalniņš:

– Mums ir ideja, ka Rīga un Latvija ir kā muiža ar dārzu, milzīgu parku un mežu visapkārt. Šajā muiža cilvēki brauc, uzdzīvo, pārnakšņo, dažs apskata dārzu, bet daži iet mežā. Ne visi grib, lai briti un pārējie brauc pie viņiem – tie, kas ir tūrisma biznesā, grib, bet iedzīvotāji ne. Un tad nāca doma, ka popularizēsim Rīgu, bet Latviju saglabāsim sev. Bet tas nenozīmē, ka mēs to ignorējam, tikai no tās muižas laižam ārā tos, kas ir godīgi, kārtīgi un kurus gribam uzņemt.

S. Biseniece:

– Tukuma vecpilsētā cilvēki dzīvo, ne kā Rīgā, kur lielākoties tikai atpūšas. Un ne visur iedzīvotāji vēlas, lai tūristi brauktu bariem. Kā tas pie jums?

J. Šulcs:

– Līdz šim tā nav bijusi problēma.

Zigfrīds Freimanis, uzņēmējs:

– Protams, kad uzzinās, ka te alus ir par puslatu lētāks, brauks vairāk cilvēku. Bet problēma ir cita – ar ko vērtīgu cilvēkus piesaistīt? Un tad jāpadomā, par ko interesējamies citur, kas mūs piesaista. Šī atpakaļgaitas analīze ir svarīga. Netīšām biju aizbraucis uz pilsētu Figueres, kur dzimis un audzis Dali. Šodien uz turieni brauc visa pasaule. Bet mums ir Artums (gleznotājs Ansis Artums. – Red.), kura darbos ir gan ķirši, gan rozes, kas arī raksturo mūsu pilsētu. Turklāt viņš tāds nav vienīgais…

Jādomā gan par vienkāršību, gan smalkumiem

S. Biseniece:

– Par šīm idejām debatējot, ļoti vēlami ir visu to strukturēt: kas ir piesaistošais, pragmatiskais un smalkumi. "Uz Tukumu pēc smukuma" ir pirmā līmeņa informācija, kas piesaista un kurai jābūt visuzskatāmākajai. Otrā līmeņa informācija – Tukums kā vārti uz Kurzemi – ir pragmatiskāka; kā solījums, ka te būs ko darīt, ja ceļojat vienatnē, ģimenes lokā, grupā. Un trešais līmenis – smalkumi īpašiem gardēžiem, kas ilustrē visu iepriekš teikto, kurus atklājot, cilvēks jūtas samulsis un grib zināt vēl. Varbūt nolemj palikt vēl kādu nakti. Bet nevajadzētu visu likt vienā domāšanas katlā, drīzāk iet pakāpeniski.

Agita Puķīte, «NTZ» žurnāliste:

– Vecpilsētā uz katras mājas ir plāksnītes ar informāciju par ēku un cilvēkiem, kas tajā dzīvojuši. Bet tās apbūvē nav zaļumu, ēnainu stūrīšu, kur ģimenei patverties. Iespējams, tāpēc tā nepievilina tūristus.

O. Kalniņš:

– Esmu novērojis, – jo tuvāk Rīgai, jo spēcīgākas ambīcijas, jo profesionālāka darbība un jo lielāka apņēmība īstenot ambīcijas. Jums tas viss ir, tikai atliek izlemt, ko un kā darīsim.

A. Puķīte:

– Daudz runājam par pilsētas tēlu, kas vērsts uz āru un domāts tūristiem, bet, manuprāt, šis tēls, tāpat kā lepnums par savu pilsētu, vispirms jārada pašos.

O. Kalniņš:
– Uzrunājot skolēnus, viņiem vienmēr saku – jūs esat tie, kam šis tēls jāveido. Ja kāds ārzemnieks jums prasa, kāda ir Latvija, un jūs ar smaidu sakāt, ka tā ir jauka, brīnišķīga, skaista zeme, tad esat izveidojuši pozitīvu tēlu. Ar pretēju attieksmi arī rezultāts būs pavisam cits.

Ludmila Reimate, Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktores vietniece, deputāte:

– Skatos uz jauniešiem ar gaišu skatu, jo daudzi ir savas pilsētas patrioti. Būdami dažādās valstīs pie projektu sadarbības partneriem, viņi stāsta par savu pilsētu. Un apstiprinājums tam ir citu valstu pārstāvju interese par Latviju un Tukumu. Cita lieta, ka jauniešiem nav ko darīt brīvajā laikā, tāpēc viņi dara to, ar ko nelepojamies. Bet tā nav lielākā daļa.

S. Biseniece:

– Mēdzu teikt, ka nav svarīgi, kurš ko saplēsa; svarīgi, kurš to atliks vietā, savāks, salabos. Un dome var šajā ziņā palīdzēt finansiāli. Un ja nemitīgi tā dara, ticu, ka drīz vien cilvēki vairs nelauzīs un neplēsīs. Un es strīdēšos pretī katram, kurš teiks, ka Latvijā ir negudrie, vidējie un visādi citādi. Latvijā ir ļoti gudri cilvēki, varbūt tikai nedaudz noguruši un nevīžīgi, tāpēc tā šmuce krājas.

O. Kalniņš:

– Te gribēju pieminēt britu tūristus, kam ir briesmīga un nepelnīta slava Rīgā. Nesen tikos ar Rīgas policijas pārstāvjiem un uzzināju, ka dažu mēnešu laikā 350 ārzemnieku aizturēti par pārkāpumiem, to vidū tikai 40 ir briti. Izrādās, lielākie vaininieki ir lietuvieši, igauņi, somi un zviedri… Bet negatīvais tēls radies britiem, kas pret to tagad cīnās.

J. Šulcs:

– Domāju, ka mūsos pašos ir pārāk daudz negatīvisma – viss ir slikti, neko atļauties nevaram, jo esam nabadzīgi. Tāpēc šī kampaņa jāveido, lai radītu pozitīvu attieksmi pašiem pret savu pilsētu. Ja cilvēki būs lepni par savu Tukumu, varbūt tad beigsies laušana.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.