Tradīcija nerūs, tāpēc arī šī gada jūlija otrajā sestdienā, kā ierasts, piekrastes ciemi svinēja svētkus, godinot, pirmkārt, jūru un, otrkārt, cilvēkus, kuru dzīves ar šiem plašajiem ūdeņiem ir itin cieši saistītas. Kā Engurē, tā arī Lapmežciemā 13. jūlijā visas dienas garumā vīri un sievas mērojās spēkiem un veiklībā, skanēja dziesmas un gāja vaļā danči, bet noslēgumā – zaļumballes līdz pat rīta gaismiņai.
Atgriežoties pie pirmsākumiem, kam par godu tad īsti jūlijā Jūras un Zvejnieksvētki tiek svinēti, – ne Engurē, ne Lapmežciemā par to netika aizmirsts. Engurē tā jau ir tradīcija – godināt tos pagasta iedzīvotājus, kuru arods ir cieši saistīts ar jūru. To, cik patiesībā tas ir cieši, varēja pārliecināties sveikšanas brīdī, jo Goda rakstus un balviņas no pagasta pārvaldes lielākoties ieradās saņemt sievas vai bērni, jo vīri un puiši tobrīd bija jūrā un darbos. Šogad Engurē godināja: Aldi Raginski, Aivi Dorni, Armandu Griķi, Madaru Ķīsi, Elviju Rumbu, Māri Bergmani, Mārtiņu Insbergu, Kasparu Gobiņu un Armandu Belertu.
Savukārt Lapmežciemā šogad pašu pirmo reizi vēl pirms svētkiem izskanēja aicinājums stāstīt par esošiem un arī bijušajiem zvejniekiem, kas turpina doties jūrā. Atsaucība bijusi gana liela, tāpēc te sumināja 15 brašus vīrus, par katru pastāstot, tieši kā viņi ir saistīti ar zvejniecību. Šoreiz sveica: Ringoldu Kalpiņu, Arvīdu Pētersonu, Vilmāru Janukoviču un Andri Peimani, Druvvaldi Albertu, Edgaru Zakalovski, Ilmāru Legzdiņu, Aldi Egli, Lauri Strupi, Ansi Albertu, Kristapu Silu un Tomu Birznieku, Kristapu Silu, Tomu Birznieku un Oskaru Neilandu. Taču pagasta pārvaldes vadītāja Laura Šmite mudināja tikpat aktīviem un vēl atsaucīgākiem būt arī nākamajā gadā.
Vairāk lasies otrdienas, 16. jūlija, laikrakstā ŠEIT=>
Pievienojos – Valdim – cepums 🙂
Par svētkiem, domāju viss skaidrs, nu tāda viduvējība jau sanāca .
Un vispār ja tā palūkojas ir izveidojies pilnīgs apsurds- pilsēta kurai ir visas iespējas ,super tuvu visa veida ceļi, auto, dzelzceļš, supertuvu 2 veida jūrmalas 15 min mazā jūrmala Apšuciems utt., 30 min un lielā jūrmala Dubulti utt, kaudze ar ezeriem blakus utt.Pa lielam nav nekā – uzņēmumi jauni praktiski nerodas, kultūras nams nekāds – kultūras dzīve mīnus pilnīga 0, nav ne pirts, ne baseina, ezeri nekopti, utt.utt.Kas gan būs vēl pēc 10 gadiem, jo perspetīviem jauniem cilvēkiem ar mērķiem dzīve , te nekā nav, ne dzīvošanai ne kūltūrai, ne darbam.
Skumji.
Sorii koments bija Tukumam 🙂