Vānes pagasta asociācijas «Dzīvesprieks» arodapmācības centrs maiju jau tradicionāli sagaida ar kārtīgu strādāšanu tuvējā apkārtnē, jo dodas talkā. Arī šogad, ieskandinot Darba svētkus, gan bērni, gan pedagogi sakopa visu, kas kopjams, bet vēl papildus tiem jauniešiem, kas iespējams jau šajā vasarā plāno strādāt algotu darbu, bija iespēja padarboties intelektuāli – jāatbild uz jautājumu par darba drošību un aizsardzību.
Nākamajiem darba ņēmējiem
Kaspars Racenājs, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunizveidotā Konsultāciju centra jurists, stāsta, ka projekta «Zini savas tiesības» ietvaros, apbraukātas jau 12 mācību iestādes. Tiek rīkots arī konkurss, kurā bērni var apliecināt to, cik daudz zina par darba attiecībām. Informētības līmenis esot diezgan atšķirīgs, atzīst K. Rācenājs un, ja citur jaunieši ir zina, kādas ir viņu – potenciālo darba ņēmēju – tiesības, tad ir gadījumi, kad tiek aizmirsts pat par tādiem "sīkumiem", kā, piemēram, vienošanos par darba samaksu. Bet tā jau esot ne tikai jaunu cilvēku problēma!
«Dzīvesprieka» jaunieši tomēr, šķiet, ir no tā "zinošā gala" un gana aktīvi, pat ar vieglu humoru piedalījās gan pasākuma informatīvajā, gan konkursa daļā, kurā vajadzēja atstāstīt to, kas nupat dzirdēts. Protams, par veiksmīgu atbildes atrašanu tika saņemtas arī uzmundrinošas un tematiskas balviņas, piemēram, atstarotāji, kas var noderēt, droši darbojoties diennakts tumšajās stundās.
Jau nākamajā mācību gadā esot plānotas līdzīgas LBAS aktivitātes – arī konkurss, iespējams, tieši arodskolām, bet par darba ņēmēju tiesībām, kā uzskata organizācijas pārstāvji, būtu jārunā jau pamatskolās.
Ja nesaproti – neparaksti!
Arodbiedrības Konsultāciju centri, kas tapuši, pateicoties Eiropas atbalstītam projektam, pašlaik izvietojušies Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Rīgā un Daugavpilī. Tajos bez maksas tiek sniegtas konsultācijas visdažādākajos jautājumos, kas saistīti ar darba attiecībām. Turklāt Rīgas centrs nodarbojas arī ar darba strīdu risināšanu, pat iesaistoties tiesas procesos. LBAS «Konsultāciju centri», kaut veic līdzīgas funkcijas, kā citas valsts iestādes, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Darba inspekcija, tomēr darbošanās specifika ir cita, kā to uzsver K. Rācenājs. "NVA strādā ar bezdarbniekiem, bet Darba inspekcijai jau pēc definīcijas, ja noticis kāds ar darba tiesībām saistīts pārkāpums, vainīgā puse jāsoda. Savukārt mēs cenšamies meklēt kompromisu," stāsta jurists. Problēmu, īpaši jau tagad, esot daudz, ne velti Rīgā izveidojusies rinda pie speciālista – trīs nedēļas uz priekšu! Darba devēji šobrīd dara, ko var, lai tikai būtu mazāk izdevumu, un galvenokārt no viņu "izdomas" cieš tieši darbinieki. Ieteikumi? K. Rācenājs nosauc trīs galvenās kļūdas, kuras cilvēki pieļauj darba attiecībās: "Pirmkārt, neparakstiet dokumentus, kurs nesaprotat! It īpaši, ja dokumenti ir valodā, kuru nepārzināt. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks atlaists no darba, bet viņš pats neko neatceras parakstījis. Līdz izrādījās, ka pirms mēneša devies atvaļinājumā, bet tā kā dzimtā valoda – krievu, nav sapratis, ka ar dokumentu, ko parakstījis, tiek atlaists no darba, nevis atvaļinājumā.
Otrkārt, ja darba devējs vēlas jūs atlaist, jāseko līdzi, lai viss tiek izdarīts atbilstoši likuma normām, citādi tā arī varat nesagaidīt paredzēto atlaišanas pabalstu.
Treškārt, nenokavējiet laiku, lai iesniegtu prasību tiesā. Proti, ja darba devējs, piemēram, vienkārši neļauj nākt uz darbu, prasību tiesā vajadzētu iesniegt mēneša laikā," atgādina K. Rācenājs un piebilst, "Ja šķiet, ka darba devējs ko pārkāpj, vajag padomāt arī par to, kā to pierādīt!"
Sīkā informācija: www.lbas.lv
nu nezinu, nezinu, mana pieredze liecina ka ar to sodīšanu un palīdzību tiesās tā pašvaki ir, visu no savas kabatiņas samaksāju.
runājot par tiem līgumiem, domāju ka tur arī viss ir galīgi garām, pie šīs situācijas valstī līgums ir viens, realitāte kas cits. zinu uzņēmumu tukumā kur stājoties darbā ir jāraksta divi iesniegumi, viens par stāšanos darbā, otrs par darba attiecību uzteikšanu, protams neierakstot datumu, es jau tādu protams neparakstītu bet redz ir cilvēki kas paraksta, uzņēmums strādā. varu gan tik aptuveni iedomāties ar kādām domām nāk darbinieki uz darbu. tā kā tas uzņēmums sniedz tukumniekiem pakalpojumus tad pieļauju ka tie pakalpojumi ar ir tādi paši, samocīti. interesanti ir tas ka mums par tiem pakalpojumiem jāmaksā kā par nesamocītiem:)