EK uzmanības lokā – psihiskā veselība darbavietā

30. oktobrī Briselē norisinājās starptautiskais simpozijs «Psihiskā veselība darbavietā» ar mērķi īpašāk akcentēt psihisko veselību un psihiskos traucējumus darbavietā un sakārtot šo jomu Eiropas Savienībā. Pasākums tika organizēts Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta par nodarbinātību, sociālām lietām un iekļautību pārraudzībā.

30. oktobrī Briselē norisinājās starptautiskais simpozijs «Psihiskā veselība darbavietā» ar mērķi īpašāk akcentēt psihisko veselību un psihiskos traucējumus darbavietā un sakārtot šo jomu Eiropas Savienībā. Pasākums tika organizēts Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta par nodarbinātību, sociālām lietām un iekļautību pārraudzībā. No starptautiskā simpozija Briselē ir atgriezušās Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas pārstāves asoc. prof. Gunta Ancāne un dr. Agita Lazdiņa.

RSU Psihosomatikas klīnikas vadītājas šajā simpozijā pārstāvēja Latviju un dalījās klīnikas veiksmīgajā pieredzē par emocionālā atbalsta sniegšanu un psihiskās veselības uzlabošanu darbavietās. Klīnikas veikums un pieredze tika augstu novērtēta no Eiropas Savienības valstu institūciju un sabiedrisko organizāciju puses, nākotnē paredzot veiksmīgu sadarbību.

„Konferencē plaši tika diskutēts jautājums gan par indivīda psihiskās veselības uzlabošanu, gan labas darba organizācijas nepieciešamību. Pirmkārt, katra indivīda psihiskā veselība ir atkarīga no stresa profilakses pasākumiem. Otrkārt, no psihiskās veselības veicināšanas pasākumiem. Treškārt, no emocionālā atbalsta, ko saņem darbinieks,” stāsta asoc. prof. Gunta Ancāne.

Dr. Agita Lazdiņa, RSU Psihosomatikas klīnikas direktore, skaidro, ka, novēršot paaugstināto stresu darbā un uzlabojot darbinieku psihoemocionālo stāvokli, ieguvēji ir ne tikai katrs indivīds atsevišķi, bet arī pati darbavieta – uzlabojas darbinieku spēja produktīvi un efektīvi strādāt, lietderīgi izmantot resursus.

Ņemot vērā psihiskās veselības jautājuma sensitivitāti, viens no pirmajiem soļiem būtu emocionālās atbalsta sistēmas piedāvāšana darbavietā. Šādas atbalsta sistēmas ieviešana novērstu risku, ka darbinieks slēpj savu emocionālo nelabsajūtu un darba nespēju, kas neizbēgami parādās darba rezultātos, tādejādi nerisinot, bet vēl vairāk saasinot situāciju.

Šī jautājuma aktualitāte tiek atzīta visos līmeņos, bet, kā uzsvēra konferences dalībnieki, neviena valstiska institūcija līdz šim nav bijusi gatava uzņemties atbildību, tomēr Eiropas Komisija aktīvi strādā pie šī jautājuma regulējuma sakārtošanas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *