Dombrovskis: eiro ieguvumus izjutīs gan mājsaimniecības un uzņēmēji, gan valsts

Galvenie ieguvumi, ieviešot eiro, ir straujāk augoša ekonomika, lielāka pārliecība iedzīvotājiem par savu uzkrājumu stabilitāti un ievērojami ietaupījumi, atsakoties no konvertācijas izmaksām un samazinoties procentu likmēm.

Galvenie ieguvumi, ieviešot eiro, ir straujāk augoša ekonomika, lielāka pārliecība iedzīvotājiem par savu uzkrājumu stabilitāti un ievērojami ietaupījumi, atsakoties no konvertācijas izmaksām un samazinoties procentu likmēm. Šos ieguvumus izjutīs gan mājsaimniecības un uzņēmēji, gan arī valsts, šodien, 17.janvārī, piedaloties diskusijā par eiro sniegtajām iespējām Latvijai «Eiro 2014: Latvija var!», uzsvēra Ministru prezidents Valdis Domrovskis.

“Praksē mēs Eiropas vienotajai valūtai uzticamies jau sen,” savā uzrunā norādīja premjers. Eiro īpatsvars iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību aizņēmumos ir vairāk nekā 80%, bet noguldījumos – vairāk nekā 40%. Arī nekustamā īpašuma, auto un citu darījumu cenas tiek izteiktas eiro, savukārt uzņēmumi, kas importē vai eksportē izejvielas vai saražoto produkciju, jau tagad ap 60% darījumu veic eiro, viņš pauda.

Runājot par eiro pienesumu ekonomikas izaugsmei, Dombrovskis norādīja, ka, eiro ir pasaules rezervju valūta un pat nopietnu ekonomisku satricinājumu gadījumā tā saglabās savu vērtību. Savukārt, nodrošinoties ar plašākiem finansējuma avotiem, valsts vieglāk spēs pārdzīvot jebkuras turpmākās pasaules ekonomikas svārstības. Premjers arī uzsvēra ka eiro ieviešana likvidēs devalvācijas risku – krīžu gadījumos sabiedrībai vairs nebūs jāuztraucas par savu uzkrājumu drošību.

Eiropas Centrālā banka nodrošina arī finanšu pieejamību likviditātes grūtībās nonākušām bankām – tas stiprinās Latvijas finanšu sektora stabilitāti, savā prezentācijā norādīja Dombrovskis.

Tāpat premjers norādīja, ka, kāpjot valsts kredītreitingam un pieaugot Latvijas pievilcībai investoru acīs, pieaugs ārvalstu tiešo investīciju apjoms un, līdz ar to, arī jaunu darba vietu skaits. Igaunijas piemērs liecina, ka nākamā gada laikā pēc Eiropas vienotās valūtas ieviešanas valstī ieplūstošo ārvalstu investīciju skaits dubultojās, radot tūkstošiem jaunu darba vietu, stiprinot ražošanu un eksportu.

Ērtāka un lētāka darījumu veikšana veicinās arī straujāku eksporta pieaugumu, norādīja Dombrovskis. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas tautsaimniecībā valūtas konvertācijas izmaksas no latiem uz eiro bijušas aptuveni 600 miljoni eiro, norādīja premjers.

Savukārt, samazinoties procentu likmēm, ieguvēji būs gan valsts budžets, gan uzņēmēji, gan kredītņēmēji. Valstij par 1% zemākas kredīta izmaksas nozīmēs 30 miljonu eiro ietaupījumu gadā, ko būs iespējams novirzīt svarīgākām prioritātēm, piemēram, demogrāfijai vai nevienlīdzības samazināšanai. Mājsaimniecībai ar 30 tūkstošu latu lielu kredītu likmes samazināšanās par 1% nodrošinās aptuveni 300 latu ietaupījumu gadā, sacīja premers.

Iestājoties eirozonā, politiskajā dimensijā mēs sasniegsim dziļāku integrācijas pakāpi Eiropas Savienībā, tādējādi nostiprinot savu piederību Rietumvalstu saimei, stiprināsim mūsu valsts lomu gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē, un,vairosim mūsu iespējas panākt savu interešu īstenošanu uzsvēra premjers.

Kā iespējamos riskus premjers minēja neatkarīgas monetārās politikas deleģēšanu Eiropas Centrālajai Bankai, kas to nosaka, vadoties nevis no kādas atsevišķas valsts ekonomikas vajadzībām, bet gan no eirozonas kopumējās ekonomikas vajadzībām. Tomēr, norādīja premjers, lats jau tagad ir piesaistīts eiro un jau šobrīd mēs faktiski importējam eirozonas monetāro politiku. Līdz ar to, pievienošanās eirozonai nozīmētu pašreizējās monetārās politikas turpinājumu jaunā kvalitātē un ar iespējām ietekmēt ECB pieņemtos lēmumus, rezumēja Dombrovskis.

Tāpat kā risks izskanējis eirozonas dalībvalstu pienākums iemaksāt līdzekļus Eiropas Stabilitātes mehānisma fondā. Premjers norādīja, ka šie līdzekļi tiks izmantoti, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību grūtībās nonākušām eirozonas valstīm. “Šāda palīdzība pirms dažiem gadiem bija vajadzīga Latvijai un neviens nevar garantēt, ka nekad nākotnē līdzīgas krīzes vairs neatkārtosies. Prem tām ir jāapdrošinās un EMS var salīdzināt ar sava veida apdrošināšanas polisi,” norādīja premjers.

Kliedējot populārākos mītus, kas saistīti ar eiro ieviešanu, premjers norādīja – par spīti eiroskeptiķu apgalvojumiem, ka, ieviešot eiro, Latvijā strauji kāps cenas, nevienā no pēdējām piecām ES valstīm, kas ieviesušas eiro, pārejas dēļ cenas nav cēlušās vairāk par 0.2 – 0.3 procentpunktiem. Latvijas gadījumā tie varētu būt 2-3 santīmi no 10 latiem, pieļāva Dombrovskis.

Ievērojami lielākā ietekme uz cenu kāpumu ir globālām cenu tendencēm, piemēram, energoresursu un pārtikas cenu pieaugumam, nevis eiro ieviešanai, pauda premjers.

Arī apgalvojumam, ka līdz ar eiro ieviešanu, iespējamas izmaiņas šībrīža eiro-lata kursā, Latvijas gadījumā nav ne mazākā pamata, apliecināja premjers. Māstrihtas kritēriji mēra valsts ekonomikas konverģenci pie noteiktiem apstākļiem un, mainot eiro kursu, tiktu būtiski mainīts Latvijas ekonomikas līdzsvars. Līdz ar to Māstrihtas kritēriju ievērošana eiro ieviešanas brīdī zaudētu jēgu. Lai arī kursa maiņa ir formāli iespējama, praktiski šāda varbūtība nepastāv, uzsvēra Ministru prezidents.

Atspēkojot izskanējušos apgalvojumus, ka eirozona drīzumā draud sabrukt, premjers norādīja, ka, visām iesaistītajām pusēm apzinoties lielos zaudējumus, ko nestu šāds scenārijs, ir redzama skaidra apņēmība darīt visu nepieciešamo, lai eirozonu stiprinātu. Jau šobrīd vadošie analītiķi ir ievērojami samazinājuši šāda scenārija varbūtību, pauda premjers. Tomēr, ja teorētiski apspriežam eirozonas iziršanas sekas, tad šāda notikuma ietekme uz Latviju būtiski nemainīsies atkarībā no tā, vai atrodamies eirozonā, vai nē. Izirstot eirozonai, krīze iestātos Eiropas vienotajam tirgum piederošajās valstīs, tai skaitā Latvijā, norādīja Dombrovskis.

Tāpat premjers atgādināja, ka nepatiesi ir apgalvojumi, ka citas jaunās ES valstis nevēlas pievienoties eiro. Latvija un Lietuva šobrīd ir vienīgās ES dalībvalstis, kas, izpildot Māstrihtas kritērijus, var pretendēt uz dalību eirozonā – pārējām vēl vismaz divus gadus iepriekš jāpiesaista sava valūta eiro. Latvija šobrīd ir vienīgā dalībvalsts, kas izpilda visus Māstrihtas kritērijus, savukārt, gan Lietuva, gan Polija nesen izteikušas vēlmi ieviest eiro attiecīgi 2015. un 2016. gadā, norādīja premjers.

Tāpat premjers apliecināja, ka jau šobrīd atbalstu eiro ieviešanai Latvijā paudusi virkne uzņēmēju organizāciju. Šo cilvēku viedoklī ir jāieklausās, viņš norādīja. Atbalstu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai paudusi Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Zemnieku saeima. Eiro ieviešanu Latvijā atbalsta arī Ārvalstu investoru padome, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Degvielas tirgotāju asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un citas nozaru organizācijas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.