Diskutē par Kandavas internātvidusskolas nosaukumu

28. marta Kandavas novada domes sēdē  teju visplašākās diskusijas bija par to, kā tad īsti turpmāk dēvēties Kandavas internātvidusskolai. Jāatgādina, ka vārds “internāts“ nosaukumā vairs nevarēs figurēt jau šī gada augustā, savukārt pēc diviem gadiem mācību iestāde kļūst par pamatskolu.

28. marta Kandavas novada domes sēdē  teju visplašākās diskusijas bija par to, kā tad īsti turpmāk dēvēties Kandavas internātvidusskolai. Jāatgādina, ka vārds “internāts“ nosaukumā vairs nevarēs figurēt jau šī gada augustā, savukārt pēc diviem gadiem mācību iestāde kļūst par pamatskolu.

Kā skaidroja internātvidusskolas direktore Elita Lavrinoviča, domājuši gan šā, gan tā, tomēr skolas pedagogi izlēmuši apstāties pie visvienkāršākā no variantiem – “Kandavas vidusskola”, kas pēc diviem gadiem būs Kandavas pamatskola. Viņa arī lūdza respektēt kolektīva lēmumu, jo galu galā tieši viņiem šajā skolā būs jāstrādā. Lūgums vērā ņemts netika, un deputāts Dainis Rozenfelds asi nokritizējot gan šo, gan citus iepriekš izteiktos variantus, uzstājot, ka mācību iestādei vajadzētu nosaukumā iekļaut vārdu “reģionāls”. Tas, pirmkārt, tādēļ, ka K. Mīlenbaha vidusskolu ļaužu valodās jau tāpat dēvē par “Kandavas vidusskolu“ un tad varot rasties sajukums, otrkārt, vārdam “reģionāls“ esot stratēģiska nozīme, jo skolai jāpiesaista audzēkņus no plašākas apkārtnes nekā tikai pašu novada. E. Lavrinoviča gan iebilda, ka iepriekš šāds variants nemaz nav ticis izskatīts un, pat ja ir pieminēts, Izglītības un zinātnes ministrija esot retoriski jau vaicājusi, kas tad ir tās pazīmes, kas liecinot, ka skola ir “reģionāla”? Te jāpiebilst, ka lielākā daļa audzēkņu internātvidusskolā tomēr ir un paliek novadnieki! D. Rozenfeds tomēr aktīvi turpināja uzstāt uz savu variantu un citi deputāti sašaubījās, vai tiešām abas pilsētas skola “nesajauks”. Rezultātā, kā izrādās, skolotāji varēja arī par šo jautājumu nemaz nelemt, jo deputāti viņu viedokli vērā tomēr neņēma un gala rezultātā vairākums (daļai nez kādēļ atturoties!?) nobalsoja, ka turpmāk būs Kandavas reģionālā vidusskola.

Izskanēja gan arī piedāvājums jautājumu atlikt, un D. Rozenfelds pat pieteicās personīgi doties pie skolas kolektīva un pārliecināt to par sava viedokļa pareizību. Taču direktore iebilda, ka kavēties nav laika, jo nosaukuma maiņa nav tikai formāls lēmums, bet  tas jāapstiprina arī visos reģistros, dokumentos, kas var būt laikietilpīgs process. Un ja vēl turpinās diskusijas, var gadīties, ka noteiktajā datumā skola pretēji noteikumiem savu nosaukumu vēl arvien nebūs mainījusi…

 

Vairāk lasiet otrdienas, 2. aprīļa, laikrakstā ŠEIT=>

Komentāri

  1. nu cepas par nebūtisko un skolotāji..viņiem vispār nav teikšana..izlemj un nospriež..kaut kādi dokumenti un lēmuma 2.panta 3.punkts ar pielikumu pantu

  2. Tā aiziet tā pasaules godība! Kaut kādi deģenerāti valdības gaiteņos nolemj, ka vārds internāts neatbilst jevropas vērtībām, un tauta mēli izkārusi metas izpildīt šo pamuļķu rīkojumu. Un visiem pa priekšu visdižākām mācību iestādēm garām gājušais.

  3. Nesaprotu,visu šo jezgu divas skolas Kandavā nu galīgi nav vajadzīgas,abas pustukšas.Pilsēta iet postā,galīgi nesakopta,nav lidzekļu.Toties milzīgus lidzeklus jāgrūž internātskolā. Lai taču beidzot vecāki rūpējas par saviem bērniem,pēckara periods beidzies.Tie kam grūti, pēc pamatskolas var mācīties tehnikumos,stipendijas līdz 150,kopmītnes ir,mācies, saņem labu stipendiju un būs profesija,darbs. Te nez ko šūmējas, ka vajag internātskolu,nosaukumu un diez ko vēl. Sakopiet pilsētu.Pamatskolu pilni pagasti ir vieta visiem kur mācīties.Un vecākiem,ja prot bērnus sagādāt,jāprot par tiem rūpēties,pietiek slaukt nodokļu maksātājus.Un Kandavā tikai vienu vidusskolu.

  4. IEDZĪVOTĀJA! Jūs domājat ka skola jaslēdz? Vai esat padomājusi ka ir ğimenes kam iet grūti un kas nevar bērnus atļauties palaist dārgākās skolās. Un visi darbinieki kas tur strādā vienkārši paliktu bez darba! Jūs esat egoiste!
    Vēl gribēju pieminēt to ka skolā tiek veikti remontdarbi katru gadu,lai arī bērniņi ar īpašām vajadzībām varētu tur mācīties.un ir ieviestas korekcijas klases! Vienīgais ko no turienes vajag izlidināt ir direktore!
    Mīļie cilvēti neesiet tādi riebekļi,cik skolas jau nav aizklopētas,tikai tapēc kad kādam pietrūkst nauda!

  5. Ar īpašām vajadzībām bērnus vajag integrēt sabiedrībā un vidusskola ar to tiks galā! Par daudz to skolu! Lieka naudas šķērdēšana. Labi skolotāji darbu atradīs, sliktie lai mācās un pārkvalificējas. Tāda ir dzīve, mēs visi tā esam darījuši. Par ko skolotāji īpašāki? Katram par saviem bērniem jārūpējas, tādēļ ir vecāki un krīzes situācijā palīdz pašvaldība. Krīzes situācija nevar būt visu dzīvi, beidzot esiet atbildīgi! Es prasu lai manis maksātos nodokļus izlieto lietderīgi un atbildīgi! Bija laiks dots, nez cik gadi bija doti, vajadzēja domāt ātrāk pašam skolas kolektīvam un varbūt šodien jau būtu kāda profskola, kuru beidzot cilvēkam jau būtu kādas darba iemaņas. Viss! Punkts!

  6. Pilsēta ir tik skaisti sakopta kā nekur! Tūristi brauc un priecājas. Izglītība ir prioritāte un skolas mūsu lepnums. Divas arodskolas Kandavā? Jau tehnikums nīkuļo, kur vēl vienu? Kura ministrija tad ļaus to te izveidot?

  7. Nevajag filozofēt, atļaus – neatļaus! Tā esat filazofējuši gadiem. Darīt vajag! Aktīvi darīt! Paši nogulējāt!Gaidījāt ka kāds izdarīs, neļaus slēgt, sabiedrība palīdzēs! To skolas modeli varējāt izdomāt sen, tagad ir nokavēts. Vai esat informējuši to savu ministriju ka bērni nav spējīgi mācīties garīgas atpalicības dēļ vispārizglītojošā skolā? Jūs runājat tikai par to, ka vecāki vēlu strādā un bērni te ir pieskatīti un paēduši. Tas jau ir aizvainojoši, jo mums citiem arī ir bērni, mēs strādājam, mūsu bērni iet vidusskolā un ēd, bet mums pašiem ar to ir jātiek galā, jo tie ir mūsu bērni!

  8. Piekrītu, ka Kandava gan nav sakopta pilsēta. Daudzi vecpilsētas nami izskatās uz sabrukšanas robežas.Vēl tie nami ar izdauzītiem logiem.Nekā jauna nav.Tūrisma meitenes ir sacerējušas skaistus pantiņus par jauku pilsētu. Kad saplauks lapas būs labāks skats.
    Tiešām, ieguldot naudu 2 skolās tik mazā pilsētā, tā ir naudas izšķiešana. Tāda blondīņu domāšana. Vai visi deputāti ir ar to pašu krāsu?

  9. Skats no malas: Kandava ir superskaista pilsēta, daudz sakoptāka ar xziediem un kārtību kā Sabile, ks arī varētu būt skaista. Kandava ir uzziedējusi burtiski pēdējā gada laikā! Šarms, sievišķība, veco ēku kolorīts. Enjoy! Gribas te atgriezties visos gadalaikos! Par skolām – nr,1, nr2. kā cietumā, vajag tomēr ar vārdu! Un piedevām lasu ka KIVS būs tūlīt pamatskola, tad jau vispār nav nozīmes šobrīd kā sauc!

  10. Prātiņ nāc mājās, Kandavā ar 3600 iedzīvotājiem divas vidusskolas, tikpat cik Tukumā ar 19000 iedzīvotājiem.
    Tā jau tas ir, valsts vai pašvaldību radītas iestādes turēsies līdz pēdējam kaut pēc tām nav ne mazākās vajadzības, vienīgiem kam ir vajadzīga šī iestāde, ir tur strādājošais personāls.
    Tāpēc jau izglītībai naudas nav , ka puse no skolām ir pārvērtušās par skolotāju un to pavadošās svītas sociālo dienestu, kur saņemt naudu.

  11. Pilsēta nu gan nav sakopta,bet to varētu pārvērst par mazu pasaku valstibu,ja būtu ,kas organizē darbus,varētu iesaistit iedzivotājus.Ja būtu idejas ,kas aizrauj,palīdzētu gan fiziski ,gan finansiāli. Pašreiz daudz graustu,noplukušu māju un neizteiksmigas ziedu kastes,izdauziti logi.Nevajag salidzināt ar Sabili, varbūt salidziniet ar Kuldigu. Nu un divas skolas,pilnigi izslēgts,tiem vecākiem, kuriem vēlēšanās, lai viņus uztur valsts un bērnus ari -laiks atmodai.Jāsāk strādāt un domāt.Bērniņus ar īpašām vajadzibām īpašās skolās,lai nedegradē pārējos.Skumji,bet tā ir dzīves realitāte. Domē tik daudz darbinieku,ka vienu grupiņu varētu pievērst pilsētas sakārtošanai.

  12. Piekrītu Iedzīvotājai, ka “Domē tik daudz darbinieku,ka vienu grupiņu varētu pievērst pilsētas sakārtošanai”.
    Šāds uzpūsts novadu pārvaldes modelis nav tikai Kandavas novadā, jo šī režīma izveidotā sistēma nodrošina vieglu un pārtikušu dzīvi daudziem jo daudziem režīmam pietuvinātiem ļautiņiem un viņu izveidotajiem “galmiem”. Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē, aplūkojot pašvaldību vadītāju valsts amatpersonas deklarācijas, redzams, ka novadu vadītāji 2018. gadā par darbu pašvaldībā ir nopelnījuši vidēji no 20 000 eiro līdz 30 000 eiro gadā. Piemēram, Viļānu novada priekšsēdes Jekaterinas Ivanovas (“Saskaņa”) atalgojums ir bijis 20 124 eiro gadā, Rojas novada priekšsēdes Evas Kārkliņas (LZP) – 22 233 eiro, Naukšēnu novada vadītāja Jāņa Zumenta – 24 640 eiro, Engures novada mēra Gundara Važas (NA) – 24 151 eiro, bet Līgatnes novada priekšsēdis Ainārs Šteins (“Vienotība”) ir nopelnījis 27 181 eiro, Kandavas novada priekšsēde Inga Priede (LZP) – 28 865 eiro. Un tas ir tikai novadu vadoņu oficiālais atalgojums.

  13. Lai tik klapē ciet to būdu,uztaisa vienu kārtīgu videni un pārējo piķi izlieto pilsētas sakārtošanai.Neteiktu,ka Kandava ir ļoti sakārtota.

  14. Izradās ka Kandavas novada priekšniecei vislielākais atalgojums,tad jau kādus 10 tūkstošus varētu noziedot pilsētas sakopšanai,butu labs paraugs citiem.Neizskatās,ka tik liels atalgojums būtu adekvāts paveiktajiem darbiem.

  15. Tik precīzi pateikts Iedzīvotāj, ka piekrītu visam jūsu rakstītajam! Iesaku jums aizrakstīt vēstuli uz domes epastu, lai beidzot sadzird mūs jo sajūta tāda ka parastu iedzīvotāju bez sporta iemaņām, un ēdināšanas bizness iemaņām netiek ņemti vērā!

  16. Visam piekrītu, tikai, diemžēl,jāatgādina, ka lielā ierēdniecības armija pati sevi nesamazinās.
    Jāatzīst,ka tauta aizmirsusi par savām pašnoteikšanās tiesībām,kas ir pamatā neskaitāmajām nejēdzībām, kas notiek valsts un pašvaldību mērogā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.