Dialogs neizveidojās

Otrdienas vakarā Meža ielas 11. mājas iedzīvotāji satikās sapulcē mājas pagalmā pie robežas ar SIA «Amatnieks» būvēto daudzdzīvokļu māju. Tikšanās mērķis – vēlreiz apspriest blakus esošā īpašuma zemes robežu plānu. Diemžēl līdz pat 19.30 tā arī neviens no mērniekiem vai domes pārstāvjiem neieradās. Iedzīvotāji apliecināja, ka par tikšanos paziņojuši, arī uz mājas durvīm bija uzlīmētas lapiņas ar tikšanās iemeslu, vietu un laiku.

Sapulcē – tikai viena puse

Uz šo sanāksmi ļaudis nākuši, jo iepriekšējā reizē, 20. maijā, šāda pat tikšanās rīkota darba laikā, kad daudzi nav varējuši ierasties. Toreiz robežu plāns netika parakstīts, tāpēc nolemts tikties pēc nedēļas – vakarā. Iedzīvotāji norādīja, ka viņu lielākās bažas esot par zaļo zonu starp mājām Meža ielā 9 un 11, jo dzirdēts, ka šajā vietā paredzēts ceļš. Arī mērnieks teicis, ka vairāk zemes kā līdz betona plāksnīšu ietvei viņiem nepienākoties. Tāpēc arī plāns neesot parakstīts pirmajā reizē.

Galvenā iedzīvotāju paustā doma – vienmēr dome aizstāvot tikai stipros uzņēmējus, kas ne bez domes atbalsta darot visu, ko vēlas, un pēc sava prāta īstenojot jebkuru projektu. Arī par blakus uzceltajām mājām neviens neesot ne nācis, ne stāstījis, lai gan tieši šādu informāciju iedzīvotāji labprāt būtu dzirdējuši. Neesot arī īstas skaidrības, vai dokumenti, kas viņiem tiekot rādīti, neesot viltoti. Iedzīvotāji arī pauda neizpratni, kāpēc dome nerunā ar iedzīvotājiem par šādiem vērienīgiem projektiem, kāpēc nenākot uz vietas un nerādot, kur būvēs un kā. Vēl šobrīd neesot zināms, cik lielas būs pazemes garāžas blakus īpašumā, vai to atdalīs žogs, kā tagad, kur būs piebraucamais ceļš topošajai mājai utt.

Norunas tikties – nebija

SIA «Graffia» mērnieks Juris Binders stāstīja, ka piedalījies 20. maija sarunā ar iedzīvotājiem – no mājas bijuši septiņi pārstāvji. Tā kā viņi dokumentu nav parakstījuši, ticis paskaidrots, ka desmit darbdienu laikā viņiem jāiesniedz pretenzija. Vai viņi to izdarījuši, nav zināms. Vaicāts, vai tiešām iedzīvotāji zaudēs mājai iedalīto zaļo zonu, kā viņiem ticis teikts, J. Binders skaidroja, ka par to, ka iedzīvotāji zaudēs zaļo zonu, nekas nav teikts, arī nekādu izmaiņu plānā, kas tapis 1997. gadā, nav: "Mūsu uzdevums bija apsekot robežas un salīdzināt Valsts Zemes dienesta kadastra karti ar to, kas ir dabā. Divi punkti bija atrodami, trešo atjaunojām."

J. Binders skaidroja, ka, tiekoties ar iedzīvotājiem, viņu lielākās pretenzijas bijušas par to, ka blakus mājas robeža nelielā daļā noteikta tuvāk daudzdzīvokļu mājai Meža ielā 11, taču tieši tā bijis noteikts jau 1997. gadā, kad izstrādāts daudzdzīvokļu mājas Meža ielā 11 robežu plāns, – vienkārši jau toreiz iedzīvotāji neesot paskatījušies, kāda ir zemes robeža.

Vaicāts, kādēļ nav atnācis uz tikšanos ar iedzīvotājiem, viņš skaidroja, ka par to neko nav zinājis, jo šādas norunas nav bijis. Turklāt jau 20. maijā iedzīvotājiem izskaidrots, kā viņiem tālāk jārīkojas, ka jāiesniedz rakstiska pretenzija.

Viss notiek likumīgi

Arī Tukuma domes īpašumu nodaļas vadītājs Viesturs Bērzājs par tikšanos 27. maijā neko neesot zinājis. Viņam prātā palicis 3. jūnijs kā iespējamā sanāksmes diena. Viņš gan pauda neizpratni, kādēļ iedzīvotāji šobrīd strīdas, jo nekādu izmaiņu 1997. gada robežu plānā nav.

– Kādēļ tikai tagad tiek saskaņots zemes robežu plāns, ja māja jau uzcelta līdz pusei?

– Robežu plānu saskaņo, jo tiek samainīti un apvienoti divi zemes gabali Pasta ielā 13c un Pasta ielā 15. Pagājušā gada 25. oktobrī Tukuma domes zemes komisija pieņēma lēmumu atdalīt no zemesgabala Pasta ielā 13c zemesgabalu 137 m² platībā un pievienot to zemesgabalam Pasta ielā 15, savukārt no zemesgabala Pasta ielā 15 atdalīt 121 m² un pievienot gabalam Pasta ielā 13c.

Iepriekš, tā paša gada aprīlī, tika pieņemts lēmums apvienot zemesgabalus Meža ielā 3, Pasta ielā 11, 13, 13a un 13 b. Apvienotajam zemes gabalam tika noteikta adrese Pasta iela 11.

– Iedzīvotāji bažījas, ka mājai piederošajā zaļajā zonā būs ceļš?

– Ceļu šajā vietā nemaz nevar ierīkot, jo zeme pieder iedzīvotājiem. Arī projektā tas nav iezīmēts.

– Kas notiks ar garāžām?

– Tām nav dokumentu un īpašnieka. Kādreiz šādas garāžas māju pagalmos varēja celt ar komunālās pārvaldes atļauju. Tagad tās pieder valstij, bet iedzīvotāji īpašumtiesības var atzīt tikai tiesas ceļā. Neviens gan tās nojaukt nevar.

– Vai nebija iespējams blakus esošo zemesgabalu vispirms ļaut izpirkt kaimiņiem – daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, ja reiz tas tika pārdots?

– Šāda prakse, ka kaimiņi var izmantot pirmpirkuma tiesības, nepastāv; ja ir pamatojums un finansējums, pirmpirkuma tiesības var izmantot pašvaldība. Ja īpašnieks zemi pārdod pa daļām, pirmpirkuma tiesības nevar izmantot arī pašvaldība.

– Iedzīvotāji apšauba domes dokumentu ticamību.

– Ja par to ir šaubas, viņiem jāvēršas prokuratūrā un jālūdz veikt dokumentu ekspertīzi. Nekā citādāk mēs nevaram apliecināt, ka šīs mājas lietā esošais zemes robežu plāns ir tāds pats, kā tas, kas atrodas Valsts Zemes dienestā un arī izgatavots 1997. gadā.

Saruna nobriedusi?

Patlaban grūti pateikt, kāpēc radies šāds misēklis – kurš nepaziņoja, kurš neuzklausīja un ko kurš pārprata. Iespējams, viss notikušais izpaliktu, ja jau labi pasen, kad iedzīvotāji sāka satraukties par viņu īpašumam blakus sākto būvniecību, pašvaldības speciālisti aicinātu viņus uz sarunu un skaidrotu, kādas ēkas šajā vietā būs. Ja reiz sabiedriskā apspriešana neesot vajadzīga, jo teritorijas plānojums šādas jaunceltnes te pieļauj, vismaz uzklausīšanu iedzīvotāji būtu pelnījuši. Tiesa, apgalvojumam par apspriešanas neobligātumu varētu arī nepiekrist, jo – detālplānojums nav izstrādāts, apkārtējo īpašumu vērtība varētu kristies, vide tiek ietekmēta un arī sadzīves apstākļi pasliktinās. Šie ir trīs no priekšnoteikumiem, kas minēti Būvniecības likuma 12. pantā un kuru dēļ būtu bijusi nepieciešama sabiedriskā apspriešana.

Kas attiecas uz nenotikušo sarunu, domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, informēts par radušos situāciju atzina, – ja iedzīvotāji viņu aicinās, viņš noteikti ar viņiem runās.