Pagājušā nedēļa darbu uzsāka «Brīvā akadēmija», kur liels un mazs, bērns un pieaugušais var apgūt vai attīstīt savus radošos talantus, piemēram, nostiprināt stāju, izzināt dizaina gudrības, iemanīties spēlēt kādu instrumentu, dziedāt un pazīt mūziku pat no paša zīdainības perioda. Un kaut arī jaunatvērtās akadēmijas oficiālajai atklāšanai paši pedagogi vēl nav kopā sanākuši, gan nodarbības, gan pasākumi jau notiek ar pilnu sparu.
Kad dvēsele dejo
Tā, piemēram, 4. decembra pievakarē pirmo reizi tika pieskandināta par koncertzāli iecerētā telpa, jo uzstājās plašākai sabiedrībai varbūt vēl neiepazītas mākslas piekopēji – eiritmijas speciālisti – Inga Neimane, Laila Kaupe, Vilnis Neimanis un pianiste – Natālija Kuzminova. Nesagatavotam skatītājam eiritmijas priekšnesums izskatītos kā plūstoša deja mūzikas vai dzejas pavadījumā, bet pēc uzstāšanās mākslinieki par to pastāstīja mazliet sīkāk un, izrādās, – tik vienkārši tas viss nav. Kā skaidroja V. Neimanis, eiritmijas (no grieķu valodas – harmonisks ritms) pamatā (tā savu teorētisko pusi ieguvusi 20. gadsimta sākumā) ir uzskats, ka viss dzīvais ir mūžīgā kustībā, ka arī mūzika un valoda kustas. Un, lūk, eiritmisti skaņas un vārdus cenšas imitē ar kustību palīdzību. Turklāt, tas nenotiek tā, kā aizraujamies uz deju grīdas diskotēkā, bet gan, vadoties pēc stingriem noteikumiem. Ne velti, lai varētu eiritmiju praktizēt, ir nepieciešams mācīties un praktizēt četrus gadus. L. Kaupe studējusi Vācijā, bet I. Neimane – Norvēģijā. V. Neimanis, kas priekšnesumā deklamēja gan Raiņa, Aspazijas, gan ārzemju un pats savu dzeju, uzsver – kad iegūta pilnīga saskaņa, mūzikai un vārdiem līdzi kustās skatītāja un arī eiritmista dvēsele.
Palīdz mācīties un dziedē
Ikdienā gan katram no atbraukušajiem ir cita pamatnodarbošanās. Tā, piemēram, N. Kuzminova māca bērniem spēlēt klavieres, L. Kaupe – muzicē un strādā ar bērniem, arī izmantojot eiritmijas metodes, savukārt V. un I. Neimaņi savu ikdienu vada komūnā «Rožakalni» Valmieras pusē, kur dzīvo kopā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Priekšnesums, kas atceļoja uz Tukumu, starp citu ir tikai viena no eiritmijas izpausmēm – mākslinieciskā eiritmija. Taču, pareizi pielietojot, eiritmija palīdz, piemēram, attīstīties bērniem un pat dziedināt dažādas saslimšanas, mēģinot ar konkrētu kustību palīdzību harmonizēt cilvēka ķermeni. Principā – tas nav nekas jauns, jo, kā skaidroja V. Neimanis, šādu dziedniecību pazinušas daudzas tautas jau gadsimtiem ilgi, piemēram, kā rituālās dejas, kurām vienmēr bijuši stingri noteikumi un mērķi. Bet mūsdienu pasaulei eiritmiju atkal atdzīvināja un sistematizēja vācu pedagogs Rūdolfs Šteinerts, kas pagājušā gadsimtā piedzima Austroungārijā, tagadējās Horvātijas teritorijā, vēlāk pārcēlās uz Vāciju un kā savu filozofisko uzskatu rezultātu nodibinājis Antroposofijas biedrību (par latviešu biedrību sīkāk skatīt – www.antroposofija.lv).
Taču, protams, Tukumā no šīs visaptverošās sistēmas uzzinājām un redzējām tikai mazu tās daļiņu, bet, kā solīja Māra Ģērmane, kas ir viena no «Brīvās akadēmijas» veidotājām, šis nebūt nebūs vienīgais pasākumus jaunajās telpās un, cerams, jau drīz atkal varēsim klausīties un vērot kādu interesantu muzikālu priekšnesumus
