Baltkrievu vēstures melnā nakts

29. oktobrī, vien brīdi pirms Djadiem jeb mirušo senču piemiņas dienas, visas pasaules baltkrievi atceras Staļina represiju upurus. 1937. gadā, naktī no 29. uz 30. oktobri, Kuropatos, NKVD Minskas cietuma pagrabos, tika nošauti un turpat arī aprakti vairāk nekā 130 baltkrievu inteliģences pārstāvji – literāti, ārsti, skolotāji, sabiedriskie darbinieki, zinātnes un kultūras pārstāvji.

Represijas skārušas katru

“Nošauto dzejnieku nakts” – tā sauc piemiņas atmiņas akciju, kas norisinās Kurpatos. Šogad memoriālās aktivitātes norisinās kā klātienē (dažādās pilsētās un pasaules valstīs, kur tagad dzīvo baltkrievi), gan tiešsaistē. Ar birkaszīmī #ночпаэтау  ikviens, kurš vēlas var ievietot internetā video, kurā nolasa kādu no nevainīgo upuru literārajiem sacerējumiem vai arī pastāstīt kādu vēsturisku savas dzimtas stāstu par tā laika notikumiem. Padomju laika represijas tādā vai citā mērā aizskārušas gandrīz katru baltkrievu ģimeni.

Kopumā, kā vēsta dažādi avoti, Kurapatos staļiniskie slepkavas nogalināja no 30 līdz 250 tūkstošiem cilvēku. Taču Baltkrievijā joprojām nav oficiāli atzītas  padomju terora upuru piemiņas dienas. Bet šis terors sākās līdz ar 1917. gada boļševiku ierašanos Baltkrievijā teritorijā un īsti jau nebeidzās pat ar Staļina nāvi 1953. gadā. Pētnieki uzskata, ka šajā laikā tika represēti vismaz 600 000 cilvēku. Pēc citiem vērtējumiem, šis skaitlis sasniedz 1,4 miljonus represēto. Oficiālie skaitļi nav zināmi, jo VDK arhīvi joprojām ir slēgti. Bet pat neskatoties uz to, pēc Staļina represiju upuru skaita Baltkrievija neoficiāli ieņem trešo vietu bijušo padomju republiku vidū.

Kaulu krogs (Uz kauliem uzceltais krogs)

Izklaides iestāde «Поедем поедим» (Aizbrauksim paēdīsim) atrodas uzreiz aiz Minskas apvedceļa – tikai 50 metrus no staļinisko represiju upuru masu nošaušanas vietas. Gan šī kompleksa būvniecības laikā, gan arī pirms atklāšanas 2019. gada pavasarī aktīvisti katru dienu izgāja piketos. Un, kad restorāns tomēr tika atvērts, protestētāji sagaidīja katru no tā viesiem, cenšoties pierunāt viņus atteikties no šīs iestādes apmeklējuma, izskaidrojot arī notiekošā vēsturisko būtību. Jo, lai cik tas arī nebūtu skumji, daudzi ierindas baltkrievi joprojām nezina, ka tieši Kurpatos atrodas nevainīgu cilvēku masveida nošaušanas vieta. Bet dažiem, kā paši izteicās, pagātnē notikušais esot vienaldzīgs. Viņi tad arī iesaistījās konfliktos ar piketētājiem, izsauca un pieprasīja OMN vienību kaujinieku iesaistīšanos, kā rezultātā daudzi protestētāji tika aizturēti un uz vairākām diennaktīm apcietināti tikai par to ka iestājušies Kuropatu piemiņas vietas sardzē.

Memoriāla aizsargzonu – pārceļ

Atpūtas kompleksu, kas no pirmsākumiem tautā bija pazīstams ar nosaukumu ”Buļbašhalle”, sāka būvēt 2011. gadā vietā, kuras kā kultūrvēsturiska kompleksa aizsardzību valsts oficiāli apstiprināja 2004. gadā. Par to savā žurnālistu izmeklēšanā rakstījis «Radio Brīvība» baltkrievu dienests. Tikai jau pēc būvniecības uzsākšanas un arī pēc tam, kad Kultūras ministrija un Ģenerālprokuratūra bija atzinusi pārkāpumus, aizsardzības zonas robežas oficiāli tika mainītas par labu izklaides kompleksam. Pēc memoriāla aizstāvju domām, šo lēmumu pieņēma, pieļaujot neskaitāmus procedūras pārkāpumus. Ir zināmi praktiski visi par šo būvniecību atbildīgo vārdi…

30 gadu neveiksmīgas cīņas

Sākot ar 2012. gadu, aktīvisti vāca parakstus, rakstīja vēstules ar iesniegumiem tiesībsargājošām iestādēm, organizēja informatīvās kampaņas, vērsās tiesā ar prasībām pret Kultūras ministriju, Ģenerālprokuratūru un rajona iestādēm. Pieteicēji ir izgājuši visas Baltkrievijas tiesu instances, bet – bez rezultāta.

30 gadu laikā, kopš atklājās patiesība par padomju režīma noziegumiem, tas nebūt nebija pirmais raunds sabiedrības cīņā par Kurapatiem. Vispirms protestētāji pieprasīja slēgt “kaulu krogu”, kā viņi sauca restorānu. Daži uzskatīja, ka ēkas jānojauc kā nelegāla būve. Izskanējuši aicinājumi organizēt restorāna vietā muzeju. Bija arī tādi, kas uzskatīja, ka restorāna īpašniekiem jāpiešķir cits apbūves gabals un jākompensē zaudējumi. Citi apgalvojot, ka visos šī kompleksa tapšanas posmos ir skaidri saskatāma gan krimināla, gan arī korupcijas sastāvdaļa, tāpēc zeme un celtnes jākonfiscē, veicot pilnvērtīgu izmeklēšanu.

Kamēr notiek diskusijas, restorāns «Поедем поедим» kā strādāja, tā arī strādā. Un ir cilvēki, kas tur rīko kāzas un citas ballītes.

Lasiet prezidentu!

  1. gada 4. aprīlī Minskas pievārtē tika nojaukti aptuveni 70 Kuropatu traģēdijas upuru piemiņai uzslietie krusti. Vecie krusti palika vietās, bet jaunos, ko bija uzstādījuši protestētāji sava līdera Dmitriju Daškeviča vadībā, strādnieki uz traktoriem izgāza ar visām saknēm un aizveda ar pašizgāzējiem.

Teritoriju ap piemiņas vietu aplenca omoniešu ķēdes, ceļu policijas darbinieki bloķēja piebrauktuves uz Kurpatiem un neļāva apstāties pie restorāna. Gandrīz uzreiz miliči aizturēja aizturēja politiķi Pāvilu Severiņecu un «Jaunās frontes» līderi (Baltkrievijā netika reģistrēta) Denisu Urbanoviču, kuri tikai centās noskaidrot, kāpēc tiek nogāzti krusti. Vēlāk tika aizturēti vēl seši cilvēki, tostarp arī Dmitrijs Daškevičs.

Varas iestāžu rīcība Kurpatos saviļņoja nozīmīgu sabiedrības daļu. Krustu nogāšanu kritizēja gan baltkrievu pareizticīgo, gan katoļu baznīcas pārstāvji, parlamenta deputāti un opozīcija. Aleksandrs Mironovičs, Borovļanskas speciālās mežsaimniecības direktors, kura pārvaldības teritorijā atrodas Kurpati, atteicās komentēt žurnālistiem notikušo. Bet pēc kāda laika BelTA – valsts informācijas aģentūras – mājaslapā parādījās viņa skaidrojums:

“Kuropatos notiek plānotie labiekārtošanas darbi, tiek montēts nožogojums un likvidētas nelikumīgi uzstādītās būves krustu veidā.” Viņš skaidroja, ka Kuropatu teritorija ir kultūrvēsturiska vērtība un valsts meža fonda zeme un ka tieši tobrīd notiekot labiekārtošanas darbu otrais posms

Savukārt Aleksandra Lukašenko preses sekretāre Natālija Eismonta savā komentārā neatkarīgajam laikrakstam «Naša Niva» atbildēja, ka Kurpatos darbus veic pēc prezidenta rīkojuma. ”Lasiet prezidentu! “Lielās sarunas” laikā mūsu valsts vadītājs apsolīja, ka Kurpatos tiks ieviesta kārtība. Šī vieta ir labiekārtota, tā ir viennozīmīga prezidenta pozīcija, tur ir apglabāti mūsu cilvēki! Bet viss ir jāizdara pēc mūsu paražām, reliģiskajām tradīcijām, saskaņā ar plānu. Tiks darīts viss, lai šī vieta izskatītos cienījami, bet – bez jebkādas politikas!” – viņa paziņoja.

 Mūžīgā piemiņā…

  1. gada augusta notikumi, masu protesti un aizturēšanas noveda pie tā, ka Kuropatus vairs nav kam aizstāvēt. Dažiem aktīvistiem, piemēram, Pāvelam Severiņecam, par politisko darbību piespriesti ilgi cietumsodi, citi bija spiesti bēgt no valsts, baidīdamies par savu drošību. Politisko ieslodzīto skaits Baltkrievijā šobrīd pārsniedz 800 cilvēku.

Taču šodien visas pasaules baltkrievi savās mājās aizdedzina sveces, lasa skaļi un ievieto internetā savu iemīļoto dzejnieku dzejoļus, atceroties, ka daudziem no viņiem vardarbīgās nāves brīdī nav bijis pat 30 gadu. Lai kas notiktu un kur baltkrievi atrastos, viņi savās sirdīs dzird savu senču balsis.

Viktorija Trenas, Latvijā 2021. gada 29. oktobrī

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.