Ar šiem vārdiem uzrunājot, kā arī vēlot veselību, izturību un daudz radošas degsmes dzimšanas dienā, sestdien Tukuma muzejā tika sumināts mākslinieks Alberts Pauliņš. Tad pat tika atklāta viņa izstāde «Tuksneša piezīmes», kurā izlikti, kā atzina māksliniece Taira Haļapina, ar dvēseli gleznoti darbi.
Lai arī nosaukums liek aizdomāties par redzēto tālās zemēs, velti izstādes darbos meklēt tuksnesi… Arī ne kamieļus, dadžus un smiltis, kā saka gleznu un paša izdotā kataloga autors: "Tas būtu banāli. Kristietim tuksnesis ir garīgais stāvoklis, kad viņš jūtas vienībā ar radītāju. Mākslinieks savā radošajā darbībā daudzējādā ziņā ir līdzīgs tuksneša eremītam. Vientulībā dzimst idejas, pārdomas un klusumā iegūst atveidu iztēlē. Līdz viss pārtop gleznā."
Tukuma muzeja galvenā krājuma glabātāja Ināra Runkovska, atzina, ka A. Pauliņš izstādes iecerei pievērsies ar lielu atbildību, pārdomām, viss izstādē redzamais tapis, ieguldot pamatīgu darbu: "Pilsētai viņš ir ļoti nozīmīgs mākslinieks, jo risina Tukuma tēmu, līdzīgi kā kādreiz Artums, Āriņš, Neilis, kuru darbiem ir ne tikai mākslinieciska vērtība – tie ir paliekošas liecības par mūsu pilsētu. Līdzīgi arī Alberts ir šāds Tukuma balsts. Viņam patīk lielas Tukuma panorāmas, pilnas prieka, dinamikas un spēka, kā arī krāsainas Tukuma ieliņas."
Pats autors, uzrunājot viesus, minēja vien to, cik daudz galvassāpju citiem radījis, cik daudz I. Runkovskai licis pārdzīvot, katru dienu nākot uz muzeju un par sevi atgādinot. Un piebilda, ka reizēm pēc izstādes atvēršanas šķietot, ka varējis būt labāk: "Šoreiz grūti pateikt, vai šī izstāde ir labāka par iepriekšējo, kas bijusi muzejā, tomēr es ceru, ka Tukuma skatītāji to novērtēs."
Jāteic, skatītājam ir, ko vērtēt. A. Pauliņa darbos velti meklēt rāmumu un mieru, – tādas nav nedz klusās dabas, nedz ainavas, pat Tukums, ko nereti dēvē par mazpilsētu, šais gleznās ir trauksmains, ideju pilns un darbīgs. Tāds, kāds tas ir patiesībā. Tieši patiesīgums, neizskaistināts, jā, godīgs tiešums runā ar skatītāju. Tas ļauj spēlēt spēli ar mākslinieku – priecāties, sajūsmināties vai strīdēties un nepiekrist. Oponēt. Tikai vienu šīs godīgums neļauj – palikt vienaldzīgam. To gan ne…
