Aicina neizplatīt foto un video ar cilvēku un plēsīgu dzīvnieku

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors un ilggadējā zvērkope Velga Vītola aicina mediju pārstāvjus savos rakstos un raidījumos censties neizplatīt foto un video materiālus, kuros attēlots cilvēku un pieaugušu plēsīgu dzīvnieku tiešs kontakts.

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors un ilggadējā zvērkope Velga Vītola aicina mediju pārstāvjus savos rakstos un raidījumos censties neizplatīt foto un video materiālus, kuros attēlots cilvēku un pieaugušu plēsīgu dzīvnieku tiešs kontakts.

„Līgatnes dabas takās ir jārāda, ka attiecības starp cilvēkiem un dabu ir  atturīgas un cieņpilnas. Taču medijos tiražējot pārāk ciešas zvēru kopēja un plēsīgo dzīvnieku attiecības, var tikt radīts maldīgs priekšstats par plēsīgo dzīvnieku dabu un instinktiem,” uzsver Jānis Strautnieks.

“Šīs lietas esam pārrunājuši arī ar Latvijā pazīstamo un Līgatnes dabas taku ilggadējo zvērkopi Velga Vītolu, vienlaicīgi ar pārrunām par viņas iespējamo darbu Līgatnes dabas takās. Arī Velga Vītola piekrīt, ka medijiem un arī skatītājiem tik ļoti tīkamie un mīļie kadri nav vēlami, tāpēc vienojāmies, ka kopīgi aicināsim medijus tādus vairs netiražēt,” sarunas gaitu atstāsta Jānis Strautnieks.

Īsi pirms Ziemassvētkiem ar Velgu Vītolu telefoniski izrunājās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Arī šajā telefona sarunā tika akcentēta pārmaiņu nepieciešamība Līgatnes dabas takās, turpmāk izvairoties no tieša kontakta starp dzīvnieku kopēju un dzīvniekiem.

“Jā, cilvēkiem šāds kopēja un plēsēja tiešs kontakts patīk, taču ir jāsamierinās, ka tā ir vakardiena. Tāds nav vēlams nedz dzīvniekam, par ko tik daudz runāts pēc Berlīnes Zoo lācēna Knuta bēdīgās un pamācošās pieredzes, nedz sabiedrībai, kura var iegūt maldīgu priekšstatu par plēsēju un cilvēku attiecībām, nedz arī no darba drošības viedokļa, tādējādi pasargājot kopēju,” ministra Edmunda Sprūdža viedokli atstāsta viņa preses sekretāre Maija Pētermane.

Ministrs jau iepriekš atzīmēja Velgas Vītolas līdzšinējo degsmi un aizrautību, ar kādu viņa visu šo laiku ir strādājusi. “Šāda aizrautība ir piemērs arī citiem, tas mudina arī citus rīkoties vēl dedzīgāk un azartiskāk. Latvijai šāda iniciatīva ir ļoti nepieciešama, jo īpaši šobrīd,” iepriekš norādīja Edmunds Sprūdžs, aicinādams Dabas aizsardzības pārvaldi vienoties ar Velgu Vītolu par sadarbības turpināšanu.

Atgādinām, ka Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Jānis Strautnieks  un zvērkope Velga Vītola ir tikušies Ziemassvētku brīvdienu laikā un vienojušies, ka viņa arī turpmāk strādās Līgatnes dabas takās. Velgas Vītolas darbs būs saistīts ar Līgatnes dabas taku popularizēšanu sabiedrībā, kā arī viņa konsultēs jaunos dzīvnieku kopējus jautājumos par dzīvnieku labturības kvalitātes paaugstināšanu. Oficiāli darba attiecības ar Velgu Vītolu tiks uzsāktas, līdz ko to ļaus viņas veselības stāvoklis.

Komentāri

  1. manuprāt galīgi aplam,diez vai sabiedrība ir tik tupa un nesaprot, ka ne visi to var darīt.Varbūt mazāk vajadzētu rakstīt un radīt to seksu, vai drīzāk tas nav bīstami?!visi portāli pilni ar pozām, kā labāk, kā gūt baudu, utt. pēc tam brīnās ka tik ātri dzimst bērni, slimības, AIDS, narkotikas, utt.Tur kur vajadzētu patiešām uztraukties, tur kaut kā mūsu ministri un valdība nereaģē. Točkas ka ir tā ir un nekas viņas neņem.

  2. astra
    ————
    vot,tipiska padomju laiku domaashana tev.ted beerni dzima kartupelju vagaas,jo sex jau nebija,alkaholu nedzeera,narkotikas nebija,internets nebija.nu kas grib,tas tachu var pornukus skatiities bez jeegas,taas adreses tachu ir tuukstoshiem un uz augshu.juutubaa sex nav,bet tur pa pilnam video ar nezheeliigiem skatiem,ko ar luureet kas grib.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *