Priekšvēlēšanu diskusiju maratons

18., 19., 21. un 25. maijā notika «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» organizētās tiešsaistes diskusijas ar astoņu politisko partiju – Latvijas reģionu apvienība, Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», Latvijas Zemnieku savienības, KPV.LV, Latvijas Zaļās partijas, «Tukuma pilsētai un novadam», «Vienotības» un «Kustības «Par!»»/ Jauno konservatīvo – deputātu kandidātiem. Diskusijā atteicās piedalīties Nacionālā Savienība «Taisnīgums» deputātu kandidāti.

Diskusijas var noskatīties «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» Facebook lapā un YouTube kanālā, saite uz tām ir arī medija mājās lapā wwwntz.lv, kā arī tās tiek atspoguļotas arī laikrakstā. Diskusijas vadīja «NTZ» redaktore Ivonna Plaude, sarakstu pārstāvjiem tika uzdoti seši izlozēto citu partiju kandidātu jautājumi, kā arī lasītāju uzdotie un redakcijas sagatavotie, kas tapuši, analizējot partiju programmas.

Diskusijā – «Vienotības» deputātu kandidāti

maijā 17.30 «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» facebook kontā un youtube kanālā bija skatāma priekšvēlēšanu diskusijas tiešraide ar «Vienotības» deputātu kandidātiem: Daci Lebedu, Rimantu Liepiņu, Normundu Štofertu, Ilzi Gasiņu un Ilvaru Ausekli.

Ko vēlas noskaidrot citu partiju sarakstu kandidāti

Jautā «Tukuma pilsētai un novadam»:

Programmā rakstīts: “Pašvaldības degradēto teritoriju, avārijas stāvoklī esošo ēku atgriešana ekonomiskajā apritē (Grenču skola, Zentenes pils, Irlavas semināra ēkas).” Pāris konkrētos soļos aprakstiet, kā to panāksiet!

Lebeda:

– Pašvaldība nevar pārmest saviem iedzīvotājiem un uzņēmējiem par sava īpašuma nesakārtošanu, ja pati netiek galā ar saviem īpašumiem un teritorijām. Pats sāpīgākais posms tukumniekiem ir Zentenes pils, kandavniekiem – Grenču skola, jaunpilniekiem – Struteles muiža, irlavniekiem – Irlavas skolotāju semināru ēkas un Degolē – Praviņu skolas, kā arī daudzas šīs lielās teritorijas, kuras kūlas degšanas laikā apdraud gan apkārtējos, gan arī šīs te mājas. Pirmais, Zentenes pils: pašvaldība var iesaistīties kā starpnieks trešās personas meklējumos, lai varētu atrast pircēju. Struteles muižā – aktīva kontaktēšanās ar īpašnieku; ja netiek izrādīta nekāda veida iniciatīva, pašvaldība [uzņemtos] šī starpnieka lomu. Skolotāju semināru ēku būtu iespēja veidot kā dzīvokļus. Par Praviņas skolu ir ideja, ka tur varētu attīstīt dažādas nometnes, iespējams, sociālā uzņēmumu jomā, kur organizēt atbalsta nometnes. Svarīgākais būt starpniekiem.

Gasiņa:

– Komunikācija par Zentenes pili ir iespējama, jo ir jau bijusi tikšanās ar tās īpašnieku, kad kāds uzņēmējs izrādīja interesi to iegādāties. Pašvaldībai līdz šim tas nav izdevies, bet tā var būt kā vidutāja, jo šādu zemi un ēku nevar laist postā, kā tas šobrīd notiek.

 Mēs zinām, lai pašvaldības darbs būtu veiksmīgs, liela nozīme ir informācijai. Tas palīdz sagatavoties daudziem darbiem, kas tuvākajā vai tālākajā nākotnē būs jāveic pašvaldībai. Vairāk nekā divus gadus valdību vada «Vienotības» premjerministrs Krišjānis Kariņš. Zinām, ka regulāri, agrāk klātienē, tagad – attālināti, partijas nodaļu vadītāji tiekas ar viņu, visiem partijas «Vienotība» valdes locekļiem, tai skaitā ar Finanšu ministru Jāni Reiru. Tiek iegūta plaša informācija par situāciju valstī, tuvākajā un tālākajā nākotnē veicamajiem darbiem, diskutēts, kā labāk vienu vai otru lietu izdarīt. Piemēram, kādi būs nosacījumi un kādām sfērām būs pieejami 2021.-2027.gadā plānotie ES struktūrfondi (Latvijai vairāk nekā 10 miljardi eiro), ekonomikas atjaunošanas un noturības instrumenta finansējums (Latvijai 1,82 miljardi eiro), valsts budžeta granti (200milj.eiro) un vēl daudzas citas finansiālas iespējas. Jautājums: vai esošā Tukuma novada domes vadība ir interesējusies par šīm iespējām sarunā ar tevi Dace, vai ar kādu no esošajiem Tukuma domes deputātiem no partijas «Vienotība»?

Lebeda:

– Man neviens no pašreizējās novada domes vadības nav lūdzis darīt, bet es pati izmantojot šo iespēju, ka varu kontaktēties un iegūt informāciju; esmu ļoti visam sekojusi līdzi. Tādēļ mēs ar kolēģiem esam veidojuši savu programmu, saprotot, ka ir daudzas iespējas. Ja mēs laicīgi uzsāktu darbu pie projekta sagatavošanas, mums būtu daudz iespēju, lai sāktu darbu pie nopietnu problēmu un darbu risināšanas. Esmu noskaidrojusi, ka Ekonomika ministrijā pēdējā gada laikā [no mūsu domes] nav devušies pēc konsultācijām, bet zinu, ka mūsējie jau aktīvi strādā ar Ekonomikas ministrijas kolēģiem, lai jau sāktu gatavot projektu, jo mums būs jābūt rindā pirmajiem, jo naudiņa būs tik, cik būs; jo kurš pirmais brauks, tas pirmais tiks pie tā.

Jautā Latvijas reģionu apvienība:

– Jūsu programmā ir punkts “Jaunu mājokļu būvniecība”. Kā šo programmas punktu realizēsiet?

Lebeda:

– Esam sapratuši, ka Tukuma domē nedaudz ir panīkusi mājokļa grupas darbība, bet mēs redzam trīs galvenās problēmas: sociālie dzīvokļi, ekonomiski izdevīgi dzīvokļi jaunajām ģimenēm ar bērniem, jo tas nodrošinātu viņu sasaisti un palikšanu novadā, kā arī apbūves gabali, privātmāju būvniecības teritorijas, mikrorajoni. Pašvaldība nekavējoties varētu uzsākt konsultācijas ar novada uzņēmējiem, lai saprastu, vai uzņēmēji ir gatavi iesaistīties šīs problēmas risināšanā, jo nebūtu labi pašvaldībai iejaukties uzņēmējdarbības jomā. Jānoskaidro, kādēļ uzņēmējs nevēlas būvēt mājokļus, kaut pieprasījums ir ļoti liels. Treškārt, zinu, ka ir novadi, kas jau ir sākuši darboties šajā virzienā, sociālo dzīvokļu māju projektēšanā iesaistot savas kapitālsabiedrības. Tas mūsu gadījumā būtu «Tilde», kam Ezera ielā pieder māja. Svarīgi ir, lai ēka sniegtu mobilitāti, jo ceļš ir svarīgs. Skatīties solīti pa solītim, lai, pirmkārt, dzīvokļi būtu maznodrošinātām ģimenēm, lai varētu atvieglot Tukuma vecpilsetas dzīvokļa fonda un, iespējams, ekskluzīvāk šos vecpilsētas dzīvokļus saremontēt, lai tur ielaistu iekšā jau jauno speciālistu, kurš novērtētu šo iespēju dzīvot pilsētas sirdī. Ekonomikas ministrijā jau var vērsties, lai noskaidrotu, kādas ir šīs iespējas.

Plaude:

– Jau publicēta informācija, ka ir iespēja pieteikties uz grantiem, bet, saskaitot, cik dzīvokļu tiks finansēts visā Latvijā, sanāk aptuveni 700. Tas ir ļoti maz… Un kur jūs dabūsiet finansējumu, lai, piemēram, Vectukuma dzīvokļos nodrošinātu ūdeni un kanalizāciju?

Lebeda:

– Tieši tā. Tā arī ir problēma, par ko sūdzas centrā esošie mazie un vidējie uzņēmumi. Ar centru mums ir jāsāk, jo komunikācijas tiešām ir nolietotas.

– Tas ir secinājums, bet ko var darīt šajā lietā? Vai vispār ir iespējams naudu piesaistīt?

– Es sapratu, ka Eiropas fondi pieļaus šādu iespēju – vēsturisko ēku un centru sakārtošana. Gaidīsim un skatīsimies, kā lietas attīstīsies, bet tā ir elementāra lieta – higiēna pašā centrā. Jāsāk ar vienu punktu, un tad jau tas aizietu uz priekšu.

– Kandavā jau bija iespēja piedalīties [ūdenssaimniecības projekta] otrajā kārtā, un jau bija redzamas problēmas… Kā jūs piespiedīsiet cilvēkus pieslēgties centralizētajiem tīkliem? Tādu izveide un uzturēšana kopumā būs ļoti dārga, it īpaši tādā Kandavā. Jūs nepiekrītat?

Štoferts:

– Mēs piekrītam, ka jo būs vairāk patērētāji, jo būs lētāks šis pakalpojums, tādēļ viens no tiem mērķiem ir aicināt izstrādāt saistošos noteikumus, [ar kuriem] mēs censtos atvieglot šo pieslēgumu izbūvi privātmājām vai vienalga kuram patērētājam, lai nav tā, ka gan izbūve, gan pieslēgums ir uz patērētāju pleciem, kas gala versijā sanāk tik dārgi, ka viņš to nemaz nevar atļauties. Tā ir problēma, kuru ir jārisina. Jo vairāk būs patērētāju, jo būs mazāk izdevumi, bet daudz to nesaprot un tādēļ atrod dažādus iemeslus, lai to nedarītu. Tādēļ jādomā, kā to panākt likumīgā ceļā.

– Kā ar finansējumu?

– Naudu var atrast, var kaut ko atlikt malā, iekrāt. Tā ir tikai tāda atruna.

– Atgriežoties pie iepriekšējā jautājuma par kontaktiem ar degradēto ēku īpašniekiem: kas būs kontaktpersona par šīm ēkām?

Lebeda:

– Dažreiz tieši domes priekšsēdētājam vai vietniekam ir ietekme, ja viņš kontaktējas ar šo īpašnieku. Citu darbinieku dažreiz īpašnieki, arī uzņēmēji uzskata par ne tik nopietnu.

Jautā Latvijas Zaļā partija:

– Kur konkrēti – kādās ielās (vietās) iecerēta mājokļu būvniecība Tukumā, Kandavā, Jaunpilī, Engurē, par kādiem līdzekļiem (kādās atbalsta programmās), cik dzīvokļu ēkas tās varētu būt un cik, pēc jūsu domām, viena ēka varētu izmaksāt?

Lebeda:

– Irlavas skolotāja semināra ēka pašlaik ir sabiedriska ēka, bet ir cerība, ka Eiropas naudas varēs apgūt arī šādām ēkām. Otra ir sadarbība ar «Tildi», kur jau kopā apsekojām Sēmes māju, lai varētu realizēt DI projektu, bet diemžēl šim projektam šī ēka neatbilda. Domāju, ka pati Zaļā partija nemācēs atbildēt, cik kas izmaksā, jo arī patlaban uzņēmēji ir informējuši, ka ir novērojams cenu kāpums gan kokmateriāliem, gan metāla konstrukcijām. Līdz ar to man tagad minēt, cik izmaksās viens kvadrātmetrs, tagad būtu nekorekti, jo cenas kāpj ar katru dienu. Jāuzrunā uzņēmējs, lai uzņēmējs iesaistās. Kā labu piemēru varam minētu pilsētu Cēsis, kur tieši nupat tika pabeigta uzņēmēja celta dzīvojamā ēka. Tātad viss atkarīgs no pašvaldības, cik ļoti tā nāk pretī – [vai ir] zaļais koridors būvniecībai, būvniecības vietas ieradīšanā utt. Kā ir ar solījuma turēšanu, ja pašvaldība sola, ka iegādāsies sociālajiem dzīvokļiem, vai tad arī to realizē?

Plaude:

– Noteikti, ka uzņēmējs ar solījumiem vien nesamierināsies, būtu nepieciešams kāds nodomu līgums. Vai ir šāda pieredze, ka pašvaldība ir kaut ko pasolījusi, bet tad uzņēmēju, kā saka, ”uzmetusi”?

Lebeda:

– Ik pa laiciņa kaut tas tāds notiek. Pēdējais, ko es dzirdēju, ka «Strabag» nav samaksāts par paveiktajiem darbiem. Tas uzņēmējus dara bažīgus.

Jautājums e-pastā:

– Ko darīt, ja [nesakopto ēku] īpašnieku nevar atrast saistībā ar šo vecu ēku uzturēšanu?

Lebeda:

– Tā arī ir. Šāds gadījums ir ar Talsu ielas māju. Vienojoties ar visu [deputātu] komandu kopā, vajadzētu paredzēt fondu, jo tomēr tur dzīvo mūsu cilvēki. Un nevis, kā teica Normunds, ko nevar izdarīt, bet skatīties, ko mēs varam izdarīt. Kā varētu ieguldīt un sakārtot. Bija pretruna: kad vēlējāmies Talsu ielā sakārtot kanalizāciju, tika teikts, ka nedrīkst to darīt, bet vajadzēja meklēt iespējas, kā to realizēt! Arī esam saņēmuši [sūdzības], ka cilvēki ir neapmierināti ar šo nojaukto benzīntanku, kas atrodas, iebraucot Tukuma novadā. Tādēļ ir doma veidot šo nojaukšanas fondu un, ja īpašniekam nav šis finansējums, pašvaldība piedāvā īpašumu sakārtot, nojaukt un tad noslēdz līgumu, ka īpašnieks pašvaldībai to apmaksā. Varianti ir.

Auseklis:

– Jāsāk saprast un apzināties, ka pēc novadu reformas Tukuma novads būs trešais lielākais novads Latvijā aiz Ogres un Valmieras, ja runājam par iedzīvotāju skaitu. Tieši tik lieliem un vareniem mums ir jāsāk justies! Ar šādām ambīcijām ir jādzīvo. Jūs pieminējāt, ka fonda nauda tiek paredzēta 700 dzīvokļiem. Domāju ar 50 mums būtu labi.

– Ko nozīmē “atjaunot Tukuma ezeru”?

Lebeda:

– Šī ziņa Tukumu ir aplidojusi strauji. Ar mani pat sazinājās kāds kungs, kas padomju laikos ir piedalījies, lai šo ezeru atjaunotu, un viņš teica, ka labāk būtu bijis teikt vecais Dzirnavu dīķis jaunās skaņās, tad būtu bijis labāk. Šis punkts paredz daudz plašāku teritorijas sakārtošanu, sākot jau ar Dienvida nogāzēm, kas ir pilsētas malā, gan ar šo visu lielo teritoriju, kas pavasaros apdraud ar kūlas ugunsgrēkiem. Plāns ir meklēt risinājumus, lai sakārtotu šo teritoriju. Starp citu investīciju plānā ir šāds punkts, kas paredz šo teritoriju atjaunot, ir iespējams to pagarināt līdz pat sešiem gadiem. Plānā ir arī ārvalstu investīciju piesaiste, jo stratēģija arī ir gatava šo investīciju piesaistei. Cilvēki bieži braucot no Tukums 1 līdz Tukums 2 ir satraukti, ka tik plaša teritorija nav sakārtota.

Liepiņš:

– Šajā komandā es vairāk esmu kā sapņotājs, kas uz šiem lietām paskatās no malas. Darba darītāju un speciālistu mūsu komandā ir ļoti daudz, bet noteikti, ka vajag arī tādu, kas kādu reizi kaut ko pafantazē. Domāju, ka katrai pilsētai ir nepieciešams savs magnēts. Tukumā attīstīt un sakārtot šādu vidi būtu lielisks veids, lai attīstītu sīko uzņēmējdarbību, gan arī veiktu aktīvās atpūtas pasākumus. Ūdens viennozīmīgi piesaista, un tā būtu vieta, kur var darīt foršas lietas.

Plaude:

– Mums ir Melnezers, kas tiks iekļauts jaunajā Tukumā novadā. Kā, jūsuprāt, šobrīd attīstās šī teritorija, jo agrāk šī vieta bija rekreācijas vieta?

Liepiņš:

– Blakus taču ir slavenais Āža kalns, kas šobrīd ir izteikts tūrisma galamērķis. Protams, ka Melnezers ir izcils rekreācijas punkts un Tukumā tas viennozīmīgi būtu jāsakārto. Tagad tas vairs nebūs karstais kartupelis, kas pieder visiem un nevienam. Šī ir perfekta vieta. Es kā aktīvās atpūtas cienītājs jau redzu tur roņus, skrējējus un citus aktīvās atpūtas piekritējus, bet tas skats no malas šobrīd tur ir tāds, kāds ir, nedaudz atgādina agrīnos 90… Šis būtu labs izejas punkts, kur ne tikai vietējiem, bet arī tiem, kas ierastos Tukumā no citas pilsētas, būtu iespēja, sekojot norādēm, viegli no stacijas nokļūt šajā teritorijā un apmeklēt dažādas grūtības trases. Vieta ir perfekta, un tur noteikti ir jāstrādā.

 Tikai «jā» vai «nē»

Neviens no «Vienotības kandidātiem nepiekrita, ka pašvaldība Tukumā būvē baseinu, kur ir arī pirts, ko ar ievērojamām atlaidēm var apmeklēt sociāli neaizsargātākie iedzīvotāji, to skaitā pensionāri; domē ir piecas nodaļas – komunālā, kultūras un sporta, attīstības, tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības;  ka visas sporta zāles un stadionus Tukuma novadā apsaimnieko Tukuma sporta skola; ka galvenais novada kultūras nams tiek izveidots Jaunpils pilī; ka brīvpusdienas tiek piešķirtas visiem skolu audzēkņiem; ka galvenais Tukuma kultūras nams ir Šlokenbekas muižā; ka ir ir izveidotas divas apvienotas pagasta pārvaldes: Lapmežciems – Engure un Vāne – Zemīte.

Domas dalījās par to, ka pārvalde vai pakalpojumu centrs ir katrā pagastā, ka pašvaldība slēdz līgumu ar Dobeles un Vaivara baseiniem par visu 5 līdz 15 gadus vecu bērnu peldētapmācību; ka ir viena vienota Tukuma sporta skola ar filiālēm Kandavā, Jaunpilī un Engurē; ka katras teritoriālās vietas stadionu, kas nav pie skolas, apsaimnieko pagasta pārvalde; ka katrā teritoriālajā vienībā – pagastā un pilsētā – ir savi komunālo pakalpojumu tarifi; ka tiek izveidota viena Tukuma novada iestāde «Apvienotā Mākslas un mūzikas skola» ar filiālēm – Kandavā, Jaunpilī, Engurē un atsevišķām klasēm Smārdes, Zemgales, Milzklanes, Lapmežciema skolās vai kultūras namos.

Visi piekrita tam, ka Tukumā, pie «Vakko» tiek būvēts bērnudārzs; ka tiek izbūvēts veloceliņš no Kandavas pagrieziena līdz Kandavai; ka Tukuma Raiņa valsts ģimnāzijai papildus attīstībai tiek piešķirti arī pašvaldības līdzekļi; ka katram novadā reģistrētam bērnam no 5 līdz 15 gadu vecumam tiek iesniegts voučers 10 peldēšanas reizēm jebkurā baseinā viņa vai viņa vecākiem pieņemamā vietā.

Visi, izņemot N. Štofertu, nepiekrita, ka skola vismaz četru klašu apjomā ir katrā pagastā; ka Engures un Jaunpils vidusskola tiek pārveidota par pamatskolu.

Visi, izņemot D. Lebedu, nepiekrita, ka sadarbībā ar Natāliju Rivoņenko tiek dibināta profesionālā tehniskā skola, kur tiek sagatavoti skaistumkopšanas speciālisti un arī jaunākais medicīniskais personāls.

Ko sola partijas programma?

Plaude:

– Programmā rakstāt: “Moderna operatīvā dispečerdienesta attīstība, iekļaujot videonovērošanu.“ Jautājums: kas, jūsuprāt, kaiš esošajam dispečerdienestam? Ko un kā attīstīsiet?

Lebeda:

– Mums Tukuma jau ir, bet klāt pievienosies Engures, Kandavas un Jaunpils novads, un es zinu, ka tieši šajos minētājos novados ir lielas problēma ar šo. Daudz kas ir saistīts ar datu drošību, tāpēc ļoti svarīgi, kur tiek glabāti šie dati, tādēļ pēc Tukuma parauga arī pārējā novadā tas ir jāievieš. Ir jābūt vienotai sistēmai, lai cilvēkam nav jāmeklē, kur vērsties, ja ir kāda problēma ar gāzi, ūdeni utt., tādēļ ir jābūt vienotam dispečera dienestam. Programmā mēs runājām par jauno Tukuma novadu. Mēs vairs nevaram skatīties tikai uz vienu mazu puzles gabaliņu, mums jāredz viss novads kopumā.

– Kā ar videonovērošanas punktiem?

Lebeda:

– Visdārgākais šajā situācijā ir izveidot šo punktus novadu centros jeb filiāles, bet varbūt tomēr paplašināt jau esošā dienesta telpas, palielinot arī darbinieku skaitu. Tas pats attiecas arī uz vienoto apkalpošanas centru.

Plaude:

– Kā Kandavā darbojas šī sistēma?

Štoferts:

– Visu nevar noskaidrot, vienmēr var būt labāk, bet piekrītu Dacei, ka ir jāveido viens liels centrālais punkts, kaut tajā pašā Tukumā, bet pie mūsdienīgu tehnoloģiju iespējām tas nav nekas neiespējams un tas mazinātu uzturēšanas izmaksas. Pieminētā ideja ir ļoti laba, viens zvans, un tas tiek fiksēts un risināts. Daudzus gadus, man īsti nezināmu iemeslu dēļ tas tiek plānots, bet netiek realizēts, iespējams, finansējuma trūkuma dēļ. Nebija īstās komandas, ar ko to realizēt. [Nepieciešams] finansējums kopā ar gribēšanu.

Jautā D. Liepiņa-Zusāne:

– Programmā rakstīts: ”Rekonstruēts Brīvības laukums, Tukuma 2. vidusskolas sporta manēžas būvniecība, Pauzera pļavu un multifunkcionālā sporta centra attīstība.” Šīs visas ir miljonu vērtas būves, kura būtu tieši tā prioritāte, ar ko jūs sāktu, ja tomēr būs jāizvēlas starp kādām no šīm būvēm.

Gasiņa:

– Šo mēs vairākkārtīgi esam sprieduši un nonākuši pie secinājuma, ka galvenā prioritāte ir Tukuma centra restaurācija.

Plaude:

– Kādas tad ir tās ieceres šajā jomā, jo plāni jau bija dažādi?…

Lebeda:

– Mums ir jāskatās, kur varam apgūt naudas. Ja varēsim virzīt sporta manēžu, skatīsimies uz to; ja būs iespēja kādu daļu ieguldīt tieši Brīvības laukuma sakārtošanā – guldīsim tur. Brīvības laukumā ir lielas problēmas ar elektroapgādi; katru gadu lūdzam, lai eglīte neizsistu elektrību. Projekti ir gatavi. Kā ir iespēja gūt finansējumu, tā uzreiz virzām tos uz priekšu! Būtu jābeidz baidīties no profesionāļu, vietējo tukumnieku padomiem, kaut, piemēram, no Ievas Zundes [ieteikumiem] saistībā ar sportu. Brīvības laukums būtu kā starts, lai sakārtotu arī pārējo apkārt esošo. Mazie uzņēmumi ir ieinteresēti veidot kafejnīciņas, bet nav mierā ar kanalizācijas smaku. [Ja būtu kanalizācija sakārtota], tad vismaz beidzot Tukuma centrā būtu tualete priekš tūristiem! Sanāca jau komisija kopā un veicām uzlabojumus gan terašu izkārtojumā, gan stāvvietu izveidē. Tālāk vilnis virzītos uz Kultūras nama rekonstrukciju, bet… pirmo projektu noraidīja…

Plaude:

– Respektīvi, jūs gaidīsiet, kad nāks iekšā kāds fonds un tad sekosiet, kur var dabūt naudu, ne mērķtiecīgi tērēt to, kas jau ir?…

Lebeda:

– Vieglāk ir solīt to, kas ir, bet grūtāk ir atrast. Visi jau sola bērniem brīvpusdienas, pabalstus, bet skaidrs, ka atkal šie visi jautājumi tiks atlikti malā, jo Tukuma novadā vēl joprojām ir trīs prioritātes: izglītība, mājokļi un uzņēmējdarbība. Naudu no rokām mēs ārā nelaidīsim, ja to dos.

Plaude:

– “Individuāla pieeja atbalsta instrumentu nodrošināšanā uzņēmējiem.”

Jautājums: ko saprast ar vārdiem „individuālu pieeju“ un, vai tas nerada risku runām par to, ka varai, kā mēdz teikt, ir tuvāki vieni vai otri uzņēmēji? 

Lebeda:

– Es ar konkrētiem piemēriem. Visi atceramies Kurzemes ielas posmu, kurā notika rekonstrukcija, un atceramies, ka projektā nebija paredzēts stāvlaukums, kur ir autoserviss. Uzņēmējs vērsās Tukuma domē, jo bija konstatējis, ka tomēr ir apgrūtināta šī piekļūšana viņa klientiem. Tad nu mēs kopā apsēdāmies – domes darbinieki, uzņēmējs, būvnieki – un veicām uzlabojumus, lai risinātu šo problēmu. Otrs piemērs: Brīvības laukuma projekts. Pie mums vērsās Māris Birzulis [Tukuma uzņēmēju kluba priekšsēdētājs. – Red.], lai mēs kopā varētu izsecināt, ko vēl vajadzētu uzlabot, lai mazais uzņēmējs gribētu tur darboties, veidojot vasaras terases, kā arī – lai būtu droši. Kā arī iepriekš jau minētais stāsts par kanalizāciju, arī tam vajadzētu pievērst uzmanību.

Plaude:

– Šajā brīdī arī redzam, ka, piemēram, Kurzemes ielā vienu uzklausīja, bet otru – nē…

Lebeda:

– Es jau varu atbildēt tikai par to, kur esi pati esmu bijusi iekšā, kur esi pati esmu iesaistījusies. Par pārējo es vairs nevaru atbildēt, jo es vairs domē nestrādāju.

Plaude:

– Bet vai nebūtu normāli, ka, realizējot projektu, izpētītu, kas tam stāv blakus?

Lebeda:

– Tāpēc mēs arī gribam vairāk iesaistīt iedzīvotājus, uzņēmējus, pirms tiek realizēts projekts, tā izstrādes laikā.

Dace Liepiņa-Zusāne:

Mākslas kolekciju saglabāšana, atbilstošu krātuvju nodrošināšana un Tukuma Kultūra nama ēkas pielietojuma izvērtēšana, arhitektoniskais risinājums. Kāds ir plāns, kā nodrošināt šo mākslas kolekciju saglabāšanu, un, par Kultūras namu runājot, vai tas nozīmē, ka neplānojat tā pārbūvi vai jauna celšanu?

Lebeda:

– Mākslas galeriju mēs nesolām. Pirmais punkts ir mākslas kolekciju saglabāšana. Mēs zinām, cik sliktā stāvoklī atrodas šī kolekcija Harmonijas ielā. Īpaši bīstami esot tas, ka visa ēka nepieder muzejam, bet daļā ir dzīvokļi. Pirmais un pats svarīgākais līdz ar to ir atpirkt šos dzīvokļus, lai visa tā māja ir muzejam. Par kultūras namu ir tā, ka jau 2018. gadā tika sagatavoti divi varianti, un viena no tām ir pārbūve, kurā gudri ir paredzēts arī piebūvēt klāt. Mēs visi zinām, ka tajā laikā darbu domē pārtrauca zemes plānotāja Zane Koroļa un tad speciālisti gadu strādāja steigā, bet darbs ar iedzīvotājiem Lielajā ielā tika veikts, tika norunāts, kur mainīs dzīvokļus, kur atpirks. Kā arī bija komunikācija ar pieminekļa inspekciju, lai veiktu demontāžu un saglābtu Lielās ielas 1. namu. Projekts nav novecojis, jo nav gatavs, ir tikai skices un idejas. Jaunajai komandai ir jāvienojas par to, ko mēs piesaistīsim – profesionāļus vai ņemam lētāko variantu…

Plaude:

– Jūs rakstāt: “Marķētu taku izveide aktīva dzīvesveida piekritējiem.”

Jautājums: kur takas veidosiet, piemēram, Kandavas novadā?

Liepiņš:

– Patiesībā viena taka jau ir marķēta, jo pagājušajā gadā jau bija plāns Kandavā organizēt «Stirna buku», tādēļ tur tik uzstādīta pagaidu marķējumu trase 10, 20 un 30 km distanču garumā. Manuprāt, šo distanci apmeklēja daudz cilvēku. Iestrādes jau ir gatavas, un nu – tikai darīšanas vaina. Kandavas novads ir ļoti bagāts, lai realizētu šīs takas, piemēram, Imulas, Amulas apvidus. Ir daudz ļoti pateicīgu vietu, lai realizētu distances. Iveta Piese ir tā, kas patiesībā mums daudzas no takām ierādīja. Mums nav problēmu ar pašreizējo novada domi, mums ir vienalga vai tie ir zaļie vai sarkanie. Ja ir idejas un ir atbalsts, tad sadarbojamies.

Jautā Ingrīda Šmuškova:

– Kāds ir jūsu partijas solījums Tukuma pilsētas iedzīvotājiem – trīs dari, kurus apņematies izdarīt, lai Tukuma pilsēta tiešām izskatītos kā Latvijas trešais lielākais novads?

Auseklis:

Es neminēšu trīs darbus, bet domāju, ka nav izvēles: ir jāsakārto Tukuma centrs un kultūras nams.

Lebeda:

– Uzsākt Vectukuma sakārtošanas programmu. Uzsākt iedzīvotāju konsultāciju un atbalstu.

Plaude:

– Kas ir jūsu priekšsēdētāja kandidāts?

Lebeda

– Visi esam labi. Skatīsimies, ko vēlētājs sabalsos.

Štoferts:

– Mūsu kandidāts viennozīmīgi ir Dace Lebeda, ne velti viņa ir mūsu līderis. Tur nav ko diskutēt.

Auseklis:

– Mums ir daudz profesionāļu, bet līderis mums ir viens – Dace.

Paude:

– Vai ir kādi cilvēki, kādas partijas, ar kurām nevarēsiet sastrādāsieties?

Lebeda:

– Mums ir svarīgas pamatvērtības: atklāta pārvaldība, cieņa un sadarbība. Ja mēs kopā spēsim vienoties par visa lielā novada vīziju, mums nebūs problēmu sadarboties.

Ivonna Plaude, Anna Zvirgzdiņa

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.